SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 40 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
6
62
6
62

Drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai jūnijā

Aktualizēts 2. jūnijā

FOTO: LETA

Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par tiem.

īsumā
  • Pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs. Plašāk>>

  • Ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Ir atļauti gājieni un piketi, priekšvēlēšanu aģitācija ārpus telpām, ja piedalās ne vairāk kā 10 personas. Plašāk>>
  • No 15. jūnija vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt pakalpojumus klātienē, tai skaitā ēdināšanas un izklaides pakalpojumus. Plašāk>>
  • Ir atļauta pulcēšanās līdz 20 personām ārpus telpām un privāti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros līdz 10 personām iekštelpās. Plašāk>>
  • Sākot ar 15. jūniju, vakcinētas vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 izslimojušas personas varēs tikties vairāku mājsaimniecību ietvaros, bet ne vairāk kā 20 personas, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci.
  • No 2. jūnija atcelti darbības ierobežojumi lielajiem tirdzniecības centriem, ielu tirdzniecībai un gadatirgu organizēšanai. Plašāk>>

  • Ievērojot stingrus drošības nosacījumus, strādā frizieri, manikīri, pedikīri un podologi. Šiem speciālistiem līdz 1. septembrim jāsaņem vakcinācijas vai pārslimošanas fakta apliecinājums. Plašāk>>

  • Sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izbraucot pie klienta mājās, ir aizliegts.
  • Citus skaistumkopšanas pakalpojumus un pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, no 1. jūnija indivudāli sniedz personas, kuras var apliecināt vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu.
  • Par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās administratīvā atbildība ir paredzēta gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Plašāk>>
  • Atļauts sniegt ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārpus telpām un darboties āra terasēm. Darbu sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00. Plašāk>>
  • Paredzētas situācijas, kādās personas var pulcēties un tikties, neievērojot distancēšanos un nelietojot mutes un deguna aizsegus. Plašāk>>
  • Jūnijā individuāliem apmeklējumiem pakāpeniski durvis ver bibliotēkas, arhīvi, muzeju un muzejiem radniecīgo mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vietas. Plašāk>>

  • Piesardzības pasākumus jāturpina ievērot arī reliģiskās darbības veikšanas vietās. Precizēta kapusvētku norises kārtība. Plašāk>>

  • Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, kā arī turpina darboties bērnudārzi. Plašāk>>
  • No 14. jūnija tiek atļauts rīkot bērnu nometnes klātienē. Plašāk>>
  • Neievērojot distancēšanos un nelietojot maskas, vienā telpā var atrasties amatiermākslas kolektīvi mēģinājumu laikā, ja dalībnieki ir vakcinēti vai izslimojusi Covid-19. Plašāk>>
  • Tāpat kā līdz šim, sporta treniņi (nodarbības) drīkst notikt tikai ārpus telpām, piedaloties līdz 20 cilvēkiem un treneri un neizmantojot ģērbtuves. Plašāk>>
  • Amatieru sporta kolektīva treniņi drīkst notikt telpās, ja treniņgrupā ir ne vairāk kā 20 personas, ja tās ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19. 
  • No 15. jūnija sporta zāles un klubi varēs atsākt darbu, ievērojot prasību, ka gan darbinieki, gan apmeklētāji var apliecināt, ka ir vakcinēti pret Covid-19 vai izslimojuši šo slimību. 
  • Turpinās 10. decembrī izsludinātā ārkārtas medicīniskā situācija. Slimnīcās var tikt ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana. Plašāk>>
  • Paplašinot starptautisko pasažieru pārvadājumu pieejamību, vienlaikus ir pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības personām, kuras iebrauc Latvijā. Plašāk>>

Tiesiskais pamats

6. aprīlī noslēdzās pagājušā gada novembrī saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija valstī. Spēku zaudējis arī tiesiskais regulējums, kas noteica virkni ārkārtas drošības pasākumu pandēmijas ierobežošanai (Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”). Tomēr liela daļa no tiem vēl kādu laiku turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, jo saslimstības rādītāji arvien nav iepriecinoši.

Pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Tādējādi daļa ārkārtējās situācijas laikā ieviesto drošības pasākumu ir pārcelti uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Atbilstoši likumā noteiktajam, ja saslimstība pieaugs, Ministru kabinets drošības pasākumus var arī pastiprināt, ieviešot jaunus ierobežojumus.

Pagaidām gan tos paredzēts ar lielu piesardzību mazināt. Pakāpeniski atsevišķi atvieglojumi tiek paplašināti personām, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai izslimojušas šo koronavīrusa infekcijas slimību.

Publiski pasākumi ir aizliegti

Arī turpmāk visā valstī ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi. 

Tiek atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tostarp uguņošana un salūts. Ir atļauti vien gājieni un piketi, kā arī priekšvēlēšanu aģitācija publiskās vietās ārpus telpām, kuros piedalās ne vairāk kā 10 personas (MK noteikumu 14. punkts). 

2+2 princips, kur tas iespējams

Ikvienam savās ikdienas gaitās ieteicams ievērot 2+2 principu – divi metri, divi cilvēki. Tātad vietās, kur tas ir iespējams, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem (MK noteikumu 6.2. apakšpunkts).

Prasība ievērot divu metru distanci publiskās vietās nav attiecināma uz:

  • personām, kuras tiekas divatā;
  • personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • vecāku un viņa nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā (izņemot gadījumu, ja bērnam, kādam no vecākiem vai vecāku mājsaimniecības locekļiem jāievēro izolācijas, mājas karantīnas vai pašizolācijas prasība);
  • personām, kuras to nevar ievērot darba vai dienesta pienākumu dēļ;
  • pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām vienas grupas ietvaros;
  • izglītības programmas apguvē izglītības iestādēs vienas klases, grupas vai kursa ietvaros, ja kurss netiek dalīts grupās;
  • sportistiem, sporta speciālistiem un sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem sporta treniņu (nodarbību) un sporta pasākumu laikā (minētais izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai);
  • bērnu nometnēm vienas grupas ietvaros;
  • aktieriem, baleta māksliniekiem, dejotājiem, dziedātājiem un orķestra mūziķiem, veicot darba pienākumus mēģinājumu, nodarbību un pasākumu laikā.

Privāti pasākumi un pulcēšanās

Tāpat kā līdz šim, ir noteikti ierobežojumi privātiem pasākumiem. 

Ministru kabineta noteikumu 14.1 punktā kopumā ir aizliegti lieli privāti pasākumi un privāta pulcēšanās. Taču ir atļauta:

  • pulcēšanās līdz 20 personām ārpus telpām;
  • pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros līdz 10 personām iekštelpās.
No 15. jūnija

Noteikumi paredz: sākot ar 15. jūniju, vakcinētas vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 izslimojušas personas varēs tikties vairāku mājsaimniecību ietvaros, bet ne vairāk kā 20 personas, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci (38.27 5. apakšpunkts).

15. jūnijā stāsies spēkā noteikumu 38.31 punkts, kas paredz, ka vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas var piedalīties publiskos pasākumos, kā arī saņemt pakalpojumus klātienē, tostarp ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, saņemt kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises u. c.) pakalpojumus, piedalīties profesionālās pilnveides pasākumos, kā arī sniegt fotopakalpojumus un piedalīties laulību reģistrācijā, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci.

Bēres un kristības

MK noteikumu 14.1 punktā ir noteikts, ka bērēs un kristību ceremoniju noturēšanā atļauts pulcēties ne vairāk kā 20 cilvēkiem ārpus telpām un ne vairāk kā 10 cilvēkiem telpās (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību norises nodrošināšanu).

Šādas pulcēšanās laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi. 

Laulību norise

Ja laulības reģistrācija tiek veikta dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā (telpās), tā ir atļauta, klātesot 10 personām (līgavu un līgavaini, kā arī divus pilngadīgus lieciniekus ieskaitot).

Savukārt, ja laulības reģistrācija tiek organizēta ārpus telpām, ir atļauta ne vairāk kā 20 personu klātbūtne.

Neatkarīgi no tā, vai laulība tiek noslēgta telpās vai ārpus tām, ceremonijas laikā visām klātesošajām personām jālieto mutes un deguna aizsegi, kā arī ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Klātienē pieejami visi veikali

No 2. jūnija tiek atcelti darbības ierobežojumi lielajiem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību virs 7000 m2) un ielu tirdzniecībai, proti, gadatirgu organizēšanai. 

Tas nozīmē, ka darbu var atsākt visi veikali, ievērojot pastiprinātus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Tāpat kā iepriekš, tirdzniecības centros ir atļauts strādāt pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, ķīmiskajām tīrītavām, finanšu institūcijām, remontu servisiem u. c.). 

Tiek atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos.

Ierobežojumi tirdzniecības vietās

Tāpat kā līdz šim, pilnīgi visām tirdzniecības vietām (veikalos, tirdzniecības centros, tirgus paviljonos), kurām ir atļauts darboties, ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi, lai maksimāli novērstu drūzmēšanos un riskus vīrusa pārnesei no cilvēka uz cilvēku:

  • Gan pircēji, gan darbinieki tirdzniecības laikā lieto mutes un deguna aizsegus, ievēro vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības.
  • Tirdzniecības vietās neapkalpo pircējus, kuri nelieto mutes un deguna aizsegu (24.15 punkts).
  • Tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka apmeklētāji veikalā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona (MK noteikumu 24.1 punkts).
  • Tirdzniecības vietā vienlaikus drīkst atrasties ierobežots skaits pircēju. Vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs (24.2 punkts).
  • Pirms ieejas veikalā labi redzamā vietā jāizvieto informācija, tostarp svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā (24.3 punkts).
  • Vietās, kur tiek nodrošināta iepirkšanās grozu, ratu vai iepirkšanās somu pieejamība apmeklētājiem, to skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Pircējiem atrasties šādās tirdzniecības vietās bez iepirkumu groziņa, ratiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkšanās somas ir aizliegts (24.4 punkts).
  • Veikalos jāgādā par to, ka tiek kontrolēta apmeklētāju plūsma gan pie ieejām un izejām, gan vietās, kur notiek pastiprināta pircēju pulcēšanās (24.5 punkts). Ja infrastruktūra atļauj, ieeja ir jānodala no izejas.

Tirdzniecības vietās jābūt ieceltai atbildīgajai personai, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, kā arī jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma.

Plašāk:

Ielu tirdzniecība jeb gadatirgi

Organizējot gadatirgus, vairs nav jāievēro iepriekš noteiktais 20 tirdzniecības vietu ierobežojums. Vienlaikus pašvaldībām ir tiesības noteikt maksimāli pieļaujamo tirdzniecības dalībnieku skaitu. To paredz grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”.

Arī ielu tirdzniecībā ir saistošas epidemioloģiskās drošības prasības:

  • apmeklētājiem un pārdevējiem jālieto mutes un deguna aizsegi;
  • fiziski jānorobežo gadatirgus teritorija;
  • ielu tirdzniecības organizēšanas laikā netiek organizēti izklaides pasākumi (tematiski svētki, atrakcijas).

Organizējot tirdzniecību atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecībā, ir papildus jānodrošina 24.16 punktā minētais:

  • labi redzamā vietā ir izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām;
  • vismaz 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām;
  • kontrolēta un regulēta apmeklētāju plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu apmeklētāju pastiprinātu pulcēšanos (drūzmēšanos), tostarp starp apmeklētāju rindām dažādās tirdzniecības vietās ir ievērota vismaz 2 metru distance;
  • tirdzniecības darbinieki nepulcējas darba pārtraukumos (piemēram, kafijas pauzēs, pusdienas pārtraukumos);
  • tiek iecelta atbildīgā persona, kas atrodas tirgus teritorijā vai ielu tirdzniecības organizēšanas vietā un organizē noteikumos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu;
  • izstrādā un dokumentē iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.

Frizieri, manikīri, pedikīri un podologi

Skaistumkopšanas un citu saimniecisko pakalpojumu, kas saistīti ar izklaidi, sniegšana klātienē šobrīd ir atkarīga no konkrētā pakalpojuma veida, kā arī no tā, vai pakalpojuma sniedzējs ir vakcinēts pret Covid-19 vai izslimojis koronavīrusa infekcijas slimību.

Arī turpmāk, ievērojot stingrus drošības nosacījumus, pakalpojumus sniedz daļa skaistumkopšanas speciālistu – frizieri, manikīri, pedikīri un podologi.

Šiem skaistumkopšanas speciālistiem pagaidām nav izvirzīta prasība nodrošināt apliecinājumu par vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas slimības izslimošanas faktu. Taču arī šiem speciālistiem jārēķinās, ka šāda prasība stāsies spēkā 1. septembrī (MK noteikumu 97. punkts).

Sniegt pakalpojumus, izbraucot pie klienta mājās, joprojām ir aizliegts (24.26 punkts).

STINGRAS DROŠĪBAS PRASĪBAS

Skaistumkopšanas speciālistiem – friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem – jāievēro stingras drošības prasības, kas apkopotas MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” II.2 nodaļā.

Plašāks skaidrojums: Darbu atsāks frizieri, manikīri, pedikīri un podologi – kādi noteikumi jāievēro

 

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinēts vai izslimojis Covid-19

No 1. jūnija augstāk minētos (jeb MK noteikumu 14.2 punktā uzskaitītos) skaistumkopšanas un citus pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, individuāli drīkst sniegt pakalpojuma sniedzēji, kuriem ir sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju vai pēdējā pusgada laikā ir pārslimojusi Covid-19.

Tādā gadījumā pakalpojumu atļauts sniegt individuāli, nodrošinot MK noteikumu 38.28 punktā norādītās prasības.

Piemēram, pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina, ka:

  • vienā telpā atrodas tikai viens pakalpojuma sniedzējs un viens pakalpojuma saņēmējs (tas neattiecas uz friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumiem, kuriem ir noteiktas atsevišķas prasības noteikumu II.2 nodaļā);
  • viens pakalpojuma sniedzējs un vienas mājsaimniecības locekļi, sniedzot fotopakalpojumu vai pirts, saunas, sporta inventāra nomas pakalpojumu telpās.

Sniedzot pirts un saunas pakalpojumus vienas mājsaimniecības locekļiem, jāievēro papildu prasības (38.29 punkts):

  • pirms procedūras izkurina telpu līdz +100° C grādiem, bet procedūras laikā tiek nodrošināta pastiprināta ventilācija ar augstu temperatūru (virs +60° C grādiem);
  • darba piederumus un aprīkojumu izmanto tikai konkrētajam pakalpojuma saņēmējam un pēc procedūras iznīcina vai dezinficē.

Sniedzot pirts un saunas pakalpojumus, ir jāievēro MK noteikumu II.2 nodaļā uzskaitītās prasības (nav saistošas prasības nodrošināt noteiktu telpu platību (24.21 un 24.22 p.) vai aizsargbarjeru  (24.23 p.), klientu plūsmas principu (24.24 8. apakšp.), lietot vienreiz lietojamos cimdus un FFP-2 vai FFP-3 respiratoru bez vārsta (24.24 11. apakšp.).

Par noteikumu neievērošanu sods gan pakalpojuma sniedzējam, gan klientam

Par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem tirdzniecības vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās ir paredzēta administratīvā atbildība, kas noteikta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Turklāt par noteikumu neievērošanu vienlīdz atbildīgs ir gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs.

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. pantam par tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu piemēro naudas sodu:

  • fiziskai personai – no 10 līdz 2000 eiro;
  • juridiskai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Savukārt likuma 50.1 pants paredz, ka personai par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro.

Tirdzniecības vietās vēl papildus jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām (52. pants).

Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti būt saprotošiem un ievērot pakalpojumu sniedzēju norādījumus, jo pārkāpumu gadījumā atbildība būs jāuzņemas abām pusēm.

Ēdināšana – darbojas āra terases

Atbilstoši MK noteikumu 20. punktam sabiedriskās ēdināšanas vietas turpina darbu, izsniedzot ēdienu un dzērienus tikai līdzņemšanai.

Savukārt no 7. maija ir atļauts sniegt ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārpus telpām un darboties āra terasēm, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības noteikumus.

MK noteikumu 20.1 punkts paredz, ka, sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārpus telpām, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:

  • pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (taču ne vairāk kā 10 personas kopā), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām;
  • tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena;
  • galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli;
  • pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē.

Uzturoties sabiedriskās ēdināšanas vietā, darbinieki un apmeklētāji lieto mutes un deguna aizsegus uzturēšanās laikā, izņemot laikā, kad apmeklētāji sēž pie galda (20.1 8. apakšpunkts).

Tiek noteikts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laikam klātienē ārpus telpām –

darbu sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00.

(Pagarināts darba laiks līdz pusnaktij āra terasēm stājās spēkā 29. maijā. To paredz grozījumi

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.)

Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst. 24.00 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai (20.1 5. apakšpunkts).

Sejas maskas (mutes un deguna aizsegi)

MK noteikumu 6.3. apakšpunkts paredz obligātu prasību lietot mutes un deguna aizsegus (medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas:

  • publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu;
  • publiskās vietās ārpus telpām, vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma;
  • sabiedriskajā transportā, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Prasība lietot sejas masku attiecas arīdzan uz transportlīdzekļa vadītājiem, kuri neatrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē (6.3.1 apakšpunkts).

Mutes un deguna aizsegus var nelietot:

  • bērni, kas nav sasnieguši 7 gadu vecumu;
  • personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.

MK noteikumu 6.3.1. apakšpunktā uzskaitīti arī citi izņēmuma gadījumi, kad var nelietot mutes un deguna aizsegu, piemēram, tas attiecas uz profesionāliem orķestriem, koriem, teātru un deju kolektīviem, sportistiem un žurnālistiem.

Noteikumi pieļauj, ka, neievērojot distancēšanos un nelietojot mutes un deguna aizsegus, ar nosacījumu, ka ikviena persona bez izņēmuma ir vai nu vakcinēta pret Covid-19, vai pēdējā pusgada laikā izslimojusi koronavīrusa infekcijas slimību, drīkst:

  • tikties vairāku mājsaimniecību ietvaros, bet ne vairāk kā 20 personas (38.27 5. apakšpunkts);
  • pulcēties darbavietā līdz 20 personām vienā darba telpā (38.27 1. apakšpunkts);
  • pulcēties amatiermākslas kolektīva mēģinājumu laikā vienā grupā (38.27 3. apakšpunkts);
  • sniegt un saņemt sociālos pakalpojumus, atrodoties vienā sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijā (38.27 4. apakšpunkts);
  • apmeklēt sociālo pakalpojumu institūcijā esošu personu un tikties ārpus telpām vai īpaši izveidotā tikšanās telpā klātienē, ja apmeklētāji ir no vienas mājsaimniecības (38.30 1. apakšpunkts).

Plašāk:

Kultūrvietas, bibliotēkas, arhīvi, profesionāli mākslas mēģinājumi

MK noteikumu 21. punkts paredz, ka kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība ir pārtraukta, taču no jūnija individuāliem apmeklējumiem ir atvērtas:

  • bibliotēkas;
  • arhīvi;
  • muzeju un muzejiem radniecīgo mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vietas (muzejisko priekšmetu krātuves un ekspozīcijas, mākslas galerijas, kultūras centri, piemiņas vietas u. c.).

Kā norāda Kultūras ministrija, kultūrvietas darbu atsāks pakāpeniski, tiklīdz tās būs gatavas ieviest ministrijas izstrādātās epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas. 

Noteikumi pieļauj rīkot epidemioloģiski drošu kultūras norišu izmēģinājumprojektus (pilotprojektus), kuru organizēšana ir saskaņota ar Kultūras ministriju un Veselības ministriju un kuru norises epidemioloģiskās drošības prasības saskaņojis Slimību profilakses un kontroles centrs (MK noteikumu 21. punkts).

Kultūras vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).

MK noteikumu 15.1 un 15.2 punkts paredz, ka bibliotēkās, muzejos un muzejiem radniecīgās mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vietās ir jāgādā, ka tajās atrodas ierobežots skaits apmeklētāju, nodrošinot:

  • katram apmeklētājam 10 m2 no pieejamās teritorijas platības ārpus telpām;
  • katram apmeklētājam 25 m2 no pieejamās teritorijas platības  telpās (šī prasība attiecas arī uz arhīviem). Ja publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs vai vienas mājsaimniecības locekļi.

Papildus bibliotēkās, arhīvos, muzejos un muzejiem radniecīgās mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vietās iekštelpās jāgādā, ka: 

  • apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus;
  • notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma;
  • tiek kontrolēta apmeklētāju plūsma pie ieejām un izejām un vietās, kur notiek pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās;
  • ja nepieciešams, tiek veikta apmeklētāju plūsmas organizēšana, tai skaitā iepriekšēja apmeklējuma laika rezervēšana;
  • pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā (neattiecas uz ārtelpām);
  • tiek regulāri vēdinātas telpas;
  • ir izstrādāta dokumentēta iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un noteikta par šo pasākumu ievērošanu atbildīgā persona.

Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00 (MK noteikumu 21. punkts).

Publikai slēgtus profesionālās skatuves mākslas iestudējumu ģenerālmēģinājumus vai pirmizrādes klātienē var apmeklēt līdz 10 attiecīgās nozares kritiķi, ja tiek nodrošināta divu metru distance un vienai personai ne mazāk kā 25 m2 no pieejamās telpu platības (MK noteikumu 21. punkts).

Reliģiskās darbības veikšanas vietas

Piesardzības pasākumi jāturpina ievērot arī reliģiskās darbības veikšanas vietās, kas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).

Arī reliģiskās darbības veikšanas vietās jānodrošina, ka:

  • katram apmeklētājam tiek nodrošināti 10 m2 no pieejamās teritorijas platības;
  • pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Svētdienas skolu nodarbības tiek organizētas attālināti (15.3 punkts).

Speciāls regulējums noteikts kapu svētku norisei. Proti, noteikumi ir papildināti ar 15.4 punktu, kurā paredzēts, ka Mirušo piemiņas dienu (kapusvētku) dievkalpojumus var organizēt ārpus telpām. Dievkalpojuma norises vietā, kapsētā un piegulošajā teritorijā ir jānodrošina šādu epidemioloģiskās drošības un piesardzības pasākumu kopums:

  • tiek lietoti mutes un deguna aizsegi;
  • tiek ievērota ne mazāk kā divu metru distanci (izņemot šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētos gadījumus);
  • ap ģimenes vai dzimtas kapavietām pulcējas līdz 10 personām no divām mājsaimniecībām, ievērojot distanci no pārējām personām. 

Par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, informācijas sniegšanu un cilvēku plūsmas organizēšanu atbildīga ir attiecīgā reliģiskā organizācija sadarbībā ar kapsētas apsaimniekotāju (15.4 2. apakšpunkts). 

Attālināts darbs, ja darba specifika atļauj

Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba devēja pienākumi nodrošināt attālināta darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj, ir nostiprinātas likumā.

1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības  pārvaldības likumā, papildinot to ar 7.1 pantu, kur noteikts: “Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”

Atvieglojumi vakcinētiem vai Covid-19 izslimojušiem darbiniekiem

Noteikumu 38.27 1. apakšpunkts pieļauj, ka, neievērojot distancēšanos un nelietojot mutes un deguna aizsegus, vienā telpā līdz 20 cilvēkiem var atrasties darba kolektīvi darbavietā darba telpā ar nosacījumu, ka ikviena persona bez izņēmuma ir vai nu vakcinēta pret Covid-19, vai pēdējā pusgada laikā izslimojusi koronavīrusa infekcijas slimību. 

Jāņem vērā, ka izņēmums attiecas tikai uz pastāvīgiem kolektīviem. Atviegloti nosacījumi netiek piemēroti situācijās, kad telpā atrodas personas, par kurām nav informācijas, ka tās ir vakcinētas vai bijušas inficējušās. Tā kā nevar izslēgt kontaktus ar nevakcinētu vai inficētu personu, darba koplietošanas telpās ir jālieto mutes un deguna aizsegs un jāievēro distancēšanās.

Sabiedriskais transports

Ņemot vērā Latvijas reģionu daudzveidību un atšķirības, nav iespējams visā valstī regulēt noteiktas prasības sabiedriskajam transportam un katra pašvaldība tiek aicināta izvērtēt iespējas samazināt cilvēku skaitu tajā. Piemēram, palielinot reisu skaitu, izmainot biļešu atlaižu sistēmu, veicinot alternatīvu transportlīdzekļu izmantošanu.

Tomēr, tā kā Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī turpmāk jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%.

Ministru kabineta noteikumu 6.1 punktā ir noteikts, ka sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu.

Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu.

Bērnudārzi

Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus (MK noteikumu 32.7 1. apakšpunkts), kā arī turpina darboties bērnudārzi.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, pirmsskolas izglītības iestāžu (bērnudārzu) darbiniekiem būs jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp jālieto mutes un deguna aizsegs. Noteikumi paredz, ka bērnudārzu darbiniekiem reizi nedēļā tiek veikts Covid-19 tests (MK noteikumu 32.7 2. apakšpunkts).

Turpat arī noteikts, ka vasaras mēnešos (2021. gada jūnijā, jūlijā un augustā) ir pieļaujama bērnudārza grupiņu apvienošana līdz 24 bērniem no vienas izglītības iestādes vai pašvaldības, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un vismaz mēnesi nodrošinot apvienotās grupas izglītojamo sastāva nemainību. 

Bērnu nometnes

No 14. jūnija tiek atļauts rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot MK noteikumu 32.7 16. apakšpunktā paredzētos nosacījumus: 

  • Vienā grupā drīkst būt ne vairāk kā 20 dalībnieku. Nometnēs, kas tiek organizētas brīvā dabā vai atsevišķās ēkās, ir pieļaujama vairāku grupu dalība, ja tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi un nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un personāls nometnes darbības laikā nesatiekas.
  • Nometnes norise notiek tikai noteiktā teritorijā (norises vietā). Netiek rīkotas aktivitātes ārpus šīs teritorijas, izņemot gadījumus, ja nometnes dalībnieki attiecīgajā vietā ir vienīgie apmeklētāji.
  • Nometnes dalībnieki un personāls lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam un diennakts nometnes dalībniekus vienas grupas ietvaros.

Bērnu diennakts nometnēs var notikt sporta treniņi (32.7 18.2. apakšpunkts).

Nometnē jābūt atbildīgajai personai un izstrādātai procedūrai rīcībai Covid-19 saslimšanas gadījumā.

Nometnē varēs piedalīties:

  • tikai tie darbinieki, kuriem pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma ir veikts SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas tests un tas ir negatīvs, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā reizi nedēļā;
  • bērni, kuriem pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma ir veikts SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas tests un tas ir negatīvs, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā ar 7 dienu intervālu.

Ja bērnam vai pieaugušajam ir iespēja apliecināt, ka ir izslimota Covid-19 infekcija vai ir pilnībā veikts Covid-19 vakcinācijas process, tad testēšanu pirms nometnes nav nepieciešams veikt.

Interešu un profesionālās ievirzes izglītība, amatiermākslas kolektīvi

Foto: LETA

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve tiek īstenota attālināti (MK noteikumu 32.7 9. apakšpunkts). 

Ārpus telpām klātienē var organizēt profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un māksliniecisko kolektīvu nodarbības, bet ne vairāk kā 20 personām grupā (MK noteikumu 32.7 10. apakšpunkts).

Tāpat arī amatiermākslas kolektīvi (tostarp kori, orķestri, tautas mūzikas ansambļi, deju kolektīvi un citi tautas mākslas kolektīvi) mēģinājumus īsteno attālināti vai klātienē ārpus telpām, bet ne vairāk kā 20 personām grupā (MK noteikumu 32.7 15. apakšpunkts).

Ja visi amatiermākslas kolektīva dalībnieki ir vai nu vakcinēti pret Covid-19, vai izslimojuši koronavīrusa infekcijas slimību, pulcējoties mēģinājuma laikā, var neievērot distancēšanos un nelietot mutes un deguna aizsegus (38.27 3. apakšpunkts).

Jāņem vērā, ka tas attiecas tikai uz pastāvīgiem kolektīviem. Atviegloti nosacījumi netiek piemēroti situācijās, kad telpā atrodas personas, par kurām nav informācijas, ka tās ir vakcinētas vai bijušas inficējušās. Tā kā nevar izslēgt kontaktus ar nevakcinētu vai inficētu personu, darba koplietošanas telpās ir jālieto mutes un deguna aizsegs un jāievēro distancēšanās (38.27 3. apakšpunkts).

iepriekš norādījis veselības ministrs Daniels Pavļuts, atbildība par šo noteikumu ievērošanu gulstas uz pašiem cilvēkiem, tāpēc šādi atvieglojumi ieviesti organizētās vidēs, kurās cilvēki cits citu pazīst, – darba vidē vai sporta, amatiermākslas kolektīvos, kur darba devējs vai organizators var pārbaudīt vakcinācijas faktu. “Mēs esam centušies lieki neformalizēt šo procesu, uzskatot, ka arī kolektīvi var paši to organizēt,” skaidro ministrs.

Sporta nodarbības un treniņi

Tāpat kā līdz šim, sporta treniņi (nodarbības) drīkst notikt tikai ārpus telpām, piedaloties līdz 20 cilvēkiem un trenerim un neizmantojot ģērbtuves) (MK noteikumu 32.7 18.1. apakšpunkts).

Sporta treniņu (nodarbību), tostarp individuālo apmeklējumu, norise telpās šobrīd ir pārtraukta (32.7 18.2. apakšpunkts). Tas nozīmē, ka nestrādā arī trenažieru zāles un doties uz sporta klubu trenēties individuāli nevar.

Patlaban izņēmums ir Latvijas izlases (tostarp jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu profesionālu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), Murjāņu Sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru audzēkņu sporta treniņi (nodarbības), kas notiek gan telpās, gan ārpus telpām.

Ierobežojumu atvieglojumi amatieru sporta treniņu norisei telpās vakcinētām vai Covid-19 izslimojušām personām

Noteikumu 32.7 18.4. apakšpunkts paredz, ka amatieru sporta kolektīva treniņi (nodarbības) drīkst notikt arī iekštelpās, ja treniņgrupā ir ne vairāk kā 20 personas un tās var dokumentāli apliecināt, ka ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19. 

Sporta treniņa (nodarbības) norises telpā var atrasties tikai viena grupa. Telpā nedrīkst atrasties personas, par kurām nav informācijas, ka tās ir vakcinētas vai bijušas inficētas ar Covid-19 infekciju (32.7 18.4.2. apakšpunkts).

No 15. jūnija sporta zāles un klubi varēs atsākt darbu, ievērojot prasību, ka gan darbinieki, gan apmeklētāji var apliecināt, ka ir vakcinēti pret Covid-19 vai izslimojuši šo infekcijas slimību.

Sporta pasākumi

Arī turpmāk ir aizliegti un atcelti klātienes sporta pasākumi (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi), izņemot starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tostarp pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) izlašu sportistiem vecumā no 10 gadiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Tiek organizētas komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem un tās norisinās bez skatītājiem (32.7 17 apakšpunkts).

Šis ierobežojums par starptautisko sporta sacensību norisi bez skatītājiem neattiecas uz 2021. gada pasaules čempionātu hokejā vīriešiem. Hokeja čempionāts drīkst norisināties ar skatītājiem, ja tie var uzrādīt vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Noteikumi hokeju spēļu ar skatītājiem organizācijai apkopoti 32.12 punktā.

Veselības aprūpe

Pagājušā gada 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija.

Tas nozīmē, ka, izvērtējot resursus, var tikt ierobežota plānveida ārstniecības pakalpojumu sniegšana.

Pakalpojumu klāsts, kurus nedrīkst pārtraukt un turpina nodrošināt pacientiem dienas stacionāros un stacionāros, ir uzskaitīts Ministru kabineta noteikumu 34.5 punktā.

Dienas stacionārā nodrošina:

  • pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu attiecīgu terapiju – ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju;
  • staru terapiju;
  • veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā;
  • metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
  • to pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana;
  • invazīvo kardioloģiju;
  • invazīvo radioloģiju.

Stacionārā turpina nodrošināt:

  • akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
  • onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;
  • veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija;
  • akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas.

Citus pakalpojumus slimnīcās nodrošina, izvērtējot pieejamos resursus.

Noteikumu 34.7 punkts paredz, ka ārstniecības iestādes ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošina attālināti. Savukārt, ja tas nav iespējams, pacientus drīkst pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

Pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības ieceļotājiem

  • Paplašinot starptautisko pasažieru pārvadājumu pieejamību, vienlaikus ir pastiprinātas prasības visiem, kas ieceļo Latvijā, lai pēc iespējas ierobežotu Covid-19 tālāko izplatību.
  • Visiem ceļotājiem, kuri ierodas Latvijā, 48 stundu laikā pirms ieceļošanas jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa jeb Covidpass.
  • Persona var ceļot uz Latviju, ja 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
  • Negatīva testa rezultātu var aizstāt ar citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka persona nav infekcioza.
  • Ja ieceļot Latvijā paredzēts ar privātu transportu, minēto dokumentu esamību personai jāapliecina, aizpildot apliecinājuma anketu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv) elektroniski.
  • Prasības pirms ieceļošanas Latvijā veikt Covid-19 testu neattiecas uz vairākām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, kas nav sasnieguši 11 gadu vecumu u. c.
  • Covid-19 pozitīvi Latvijas valstspiederīgie un ES pastāvīgie iedzīvotāji ar uzturēšanās atļauju Latvijā var atgriezties mājās ar privātu auto.
  • Personām, kuras iebrauc Latvijā no SPKC sarakstā iekļautajām Covid-19 smagāk skartajām valstīm, arvien ir pienākums ievērot 10 dienu pašizolāciju dzīvesvietā.
  • Pašizolācija nav jāievēro, iebraucot Latvijā no ES, EEZ dalībvalsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes, ja ir pagājušas 15 dienas, kopš persona ir saņēmusi pilnu valcinācijas kursu vai pēdējā pusgada laikā ir izslimojusi Covid-19.
  • Vēl stingrākas prasības jāievēro tiem, kuri pirms atgriešanās Latvijā ir pabijuši kādā trešajā valstī.
  • Iebraucot Latvijā no trešajām valstīm, personai par saviem līdzekļiem nekavējoties ir jāveic tests tuvākajā pieejamajā testēšanas punktā. Prasība attiecas arī uz bērniem.
  • Pozitīva rezultāta gadījumā izolācija jāpavada kādā no valsts noteiktajām tūristu mītnēm un tā arī pašam jāapmaksā.
  • Ja persona uz tūrisma mītni pēc pozitīva rezultāta saņemšanas nedosies brīvprātīgi, tad jāapmaksā būs arī Valsts policijas izdevumi par personas nogādāšanu uz viesnīcu.

Plašāk:

Labs saturs
62
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU