SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
11. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
11
11

GMI līmenis un pabalsts. Cik, kam un kad to maksā?

LV portāla infografika

Pusgadu pēc iepriekšējā brīdinājuma tiesībsargs ir vērsies Satversmes tiesā, lai tā pateiktu, ka 53 eiro garantētais minimālā ienākuma (GMI) līmenis neatbilst Latvijas konstitūcijai. Valdība paralēli ir nolēmusi no nākamā gada GMI palielināt par 9 eiro.

īsumā
  • Ģimene atzīstama par trūcīgu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro.
  • Trūcīgajiem pašvaldība piešķir GMI pabalstu. Ja iztikas līdzekļi cilvēkam ir mazāki par GMI, pašvaldība izmaksā starpību.
  • Valstī noteiktais minimālais ienākumu līmenis vienam cilvēkam ir 53 eiro, no nākamā gada to palielinās līdz 64 eiro. Daudzas pašvaldības jau tagad ir noteikušas lielāku GMI mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām.
  • Ministru kabinets nosaka GMI līmeni un kārtību, kādā tas aprēķināms, piešķirams un izmaksājams, un kārtību, kādā slēdzama vienošanās par līdzdarbību, no kuras dažas pabalsta saņēmēju grupas ir atbrīvotas.

“Sociālajai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus. Absolūtais minimums būtu pārtika, apģērbs, mājoklis un medicīniskā palīdzība, kas nepieciešami elementārai izdzīvošanas garantēšanai jebkuram cilvēkam. Pie šī minimuma būtu pieskaitāma arī pamatizglītības nodrošināšana. Taču ar cilvēka cienīgas eksistences minimālajiem priekšnoteikumiem nedrīkst saprast apstākļus, kas nepieciešami tikai “kailai izdzīvošanai”,” pieteikumā Satversmes tiesai norādījis tiesībsargs Juris Jansons, atsaucoties uz ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Starptautiskajā paktā garantētajām ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. “Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai.”

GMI no 2020. gada – 64 eiro

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 913 garantētais minimālo ienākumu līmenis personai no 2020. gada 1. janvāra būs 64 eiro mēnesī. Par to 2019. gada 15. maijā vienojušās Labklājības ministrija (LM) un Latvijas Pašvaldību savienība. GMI pabalstu maksā pašvaldība.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums noteic, ka pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.

GMI pabalsts ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. Pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018. gada 1. janvāra – 53 eiro) vai pašvaldības noteikto (no 53 eiro līdz 128,06 eiro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem, skaidrots noteikumu grozījumu anotācijā.

GMI netiek pārskatīts katru gadu, tas notiek retāk. Pabalsta pieprasījums palielinājās krīzes gados: cilvēki zaudēja darbu, un trūkums pārņēma gandrīz visu valsti. 2011. gadā GMI pabalstiem izlietoto līdzekļu apmērs pieauga vairāk nekā 10 reizes salīdzinājumā ar 2008. gadu (no 2 miljoniem līdz 22 miljoniem latu), šī pabalsta saņēmēju skaits palielinājās 4,4 reizes – no 27,4 tūkstošiem līdz 121,8 tūkstošiem personu. Pašvaldībām aptrūkās līdzekļu, tāpēc valsts uz kādu laiku (2009–2013) uzņēmās pabalsta līdzfinansēšanu. Turklāt GMI krīzes seku amortizēšanai palielināja, bet pēc tam – atkal samazināja.

Tiesībsarga pieteikumā Satversmes tiesai ir iekļauta informācija, kā vēsturiski ir mainījies GMI līmenis:

Periods

GMI līmenis, lati

GMI līmenis, eiro

01.01.2004.–31.12.2004.

18

25,61

01.01.2005.–31.12.2005.

21

29,88

01.01.2006.–31.12.2006.

24

34,15

01.01.2007.–31.12.2008.

27

38,42

01.01.2009.–30.09.2009.

37

52,65

01.10.2009.–31.12.2012.

40 (pilngadīgam)

45 (bērnam)

56,91

64,03

01.01.2013.–31.12.2017.

35

49,80

01.01.2018. – līdz šim brīdim

53

Pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu.

MK noteikumos Nr. 550 par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību, ir formula, atbilstoši kurai aprēķina pabalstu: P=GMI x n – I.

Formulā P ir pabalsta summa, kādu saņems trūcīgā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona, GMI – Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis personai, n – ģimenes locekļu skaits, I – ģimenes (personas) vidējie mēneša ienākumi, kas izriet no iztikas līdzekļu deklarācijas datiem.

LV portāls gan publikācijās, gan e-konsultācijās ir skaidrojis, kā aprēķināms GMI pabalsts atkarībā no trūcīga cilvēka vai trūcīgas ģimenes ienākumiem. Šoreiz piemēri par pašreizējo GMI līmeni (53 eiro) un jauno (no 2020. gada).

Piemēram, GMI pabalsts situācijai, ja ģimenē ir divi pieauguši cilvēki, abiem ilgstoši nav darba un ienākumu.

P šogad =53 eiro x 2 – 0. No pašvaldības maksātais GMI pabalsts ģimenei būs 106 eiro mēnesī.

P nākamgad = 64 eiro x 2 – 0. No pašvaldības maksātais GMI pabalsts ģimenei būs 128 eiro mēnesī.

Pašvaldības tiesības – noteikt augstāku GMI

Pašvaldība var noteikt atšķirīgu GMI līmeni un līdz ar to arī pabalstu, ne mazāku par valstī noteikto GMI un ne lielāku par 128,06 eiro, kas ir trūcīgā statusa ienākumu slieksnis. Tas paredzēts MK noteikumos Nr. 913.

Tiesībsargs iesniegumā Satversmes tiesai norāda, ka saskaņā ar LM statistiku 2018. gadā tiesības noteikt lielāku GMI līmeni vismaz vienai no sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām izmantoja 26 no 119 pašvaldībām.

Savu GMI pašvaldības nosaka saistošajos noteikumos.

Piemēram, Daugavpilī GMI līmenis mēnesī ir 57 eiro pilngadīgai personai un 65 eiro bērnam. Carnikavas novadā pilngadīgai personai tas ir tāds pats valstī noteiktais – 53 eiro, bet lielāks bērnam – 65 eiro mēnesī. Rēzeknes pilsētas dome noteikusi, ka GMI līmenis darbspējīgai personai ir tāds pats kā valstī, bet lielāks dažām citām grupām: bērnam līdz 18 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī; daudzbērnu ģimenes bērnam līdz 18 gadu vecumam – 128 eiro mēnesī; pensijas vecuma cilvēkam, personai ar invaliditāti, kā arī personai, kura saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – 128 eiro mēnesī.

Jēkabpilī GMI ir 106,72 eiro mēnesī atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam; 64,03 eiro mēnesī vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kuram ir ģimene. Jēkabpils pilsētas dome ir paredzējusi, ka pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai var izmaksāt naudā daļēji vai pilnībā aizvietot ar mantisku pabalstu pārtikas talonu veidā, kura vērtība ir 5% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas; tā var būt samaksa par uzturēšanos un ēdināšanu naktspatversmē; citiem sociālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā pabalsta saņēmēja pamatotu lūgumu.

Rīgā GMI bērnam ir 64,03 eiro; vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – 128,06 eiro; personai darbspējas vecumā – 56,91 eiro. Ja persona ir sasniegusi valstī noteikto pensionēšanās vecumu vai personai ir noteikta invaliditāte, bet tā valsts noteikto pensiju vēl nesaņem, uzrādot Rīgas Sociālajā dienestā apliecinājumu, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir iesniegti dokumenti pensijas aprēķināšanai, līdz lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanai GMI līmeņa apmērs personai mēnesī ir 128,06 eiro.

Ja pašvaldība dažādām sociālām grupām noteikusi atšķirīgu garantēto minimālo ienākumu līmeni, to ņem vērā pabalsta aprēķina formulā.

Jau minētajos MK noteikumos Nr. 550 pašvaldībai ir paredzētas arī tiesības noteikt piemaksu GMI līmeņa vai lielākā apmērā pabalsta saņēmējam, kuram visi apgādājamie ir nepilngadīgi. Kā šī norma saprotama, ja pabalsts tiek aprēķināts trūcīgai ģimenei? Piemēram, viens vecāks (mamma) ir bezdarbniece, otram (tēvam) ir nelieli (100 eiro) ienākumi mēnesī – kurš tad skaitās pabalsta saņēmējs, kam ir apgādājamie?

Kā skaidro LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare, tēvs un māte abi ir bērnu apgādnieki. Šāda norma var attiekties tikai uz viena vecāka ģimeni. MK noteikumu Nr. 550 6. punkts noteic, ka tas var attiekties tikai uz pabalsta saņēmēju, kuram visi apgādājamie ir nepilngadīgi.

Līdzdarbība un atbrīvojumi

Arī uz GMI pabalstu tiesības nav bez nosacījumiem. Lai to saņemtu, darbspējīgajiem ir jāvēlas uzlabot savu materiālo situāciju, tas nozīmē līdzdarbību, reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbnieka statusā, darba meklēšanu un piedalīšanos pašvaldības piedāvātajos darbos.

MK noteikumos Nr. 550 paredzēts, ka sociālais dienests noslēdz vienošanos par līdzdarbību ar katru pilngadīgo pabalsta saņēmēju, kādi būs pasākumi pabalsta saņēmēja un viņa ģimenes sociālās situācijas uzlabošanai. Vienošanos var neslēgt ar pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī ar jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, ja tie iegūst vispārējo vidējo izglītību vai vidējo profesionālo izglītību dienas nodaļā. Ja klients bez objektīva pamata nepilda vienošanos, pabalstu var gan samazināt, gan pārtraukt izmaksāt. Noteikumos nav minētas visas no līdzdarbības atbrīvotās pabalsta saņēmēju grupas

LM speciāliste M. Pavasare skaidro, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta piektā daļa nosaka pašvaldības sociālajam dienestam tiesības iesaistīt klientu tādos pasākumos, kas neizslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, vai citu apgādājamo, ja nav citas iespējas nodrošināt aprūpi, piedalīties rehabilitācijas pasākumos vai NVA organizētajos pasākumos, stāties darba tiesiskajās attiecībās vai gūt ienākumus no darba.

Likuma 37. pantā ir uzskaitīti sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi:
(1) Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot pabalstu krīzes situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas NVA kā bezdarbniekam, izņemot gadījumu, kad persona ir:
1) invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
3) viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
4) persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

M. Pavasare piebilst, ka līdzdarbības pienākumi var arī būt, piemēram, nodrošināt bērnam piemērotu vidi, sagatavot siltu ēdienu, uzkopt māju utt., varbūt iestādīt/iesēt un novākt kartupeļus, kāpostus, burkānus un bietes, nodrošināt, lai bērns apmeklē skolu, bērnudārzu utt., nodrošināt zīdainim veselības aprūpi utt., ārstēties no atkarībām u. c.  

Pamatvajadzības noteiktas likumā

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 299 ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, kā arī tiek ņemti vērā īpašumi un naudas uzkrājumi.

Palīdzības likuma 1. panta 11. punktā minētas šādas pamatvajadzības: ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība.

LM informācijā norādīts, ka 2018. gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (1,1% no iedzīvotājiem), t. sk. 4316 bērni; 7 927 nestrādājošas personas un 2242 pārējās personas darbspējīgā vecumā, 3407 personas ar invaliditāti; 2 986 pensijas vecuma personas. 2018. gadā GMI pabalstam izlietoti 5,5 miljoni eiro. Vidējais pabalsta apmērs personai mēnesī bija 42,22 eiro, pabalsta saņemšanas ilgums – 6,24 mēneši.

2019. gadam prognozēts pabalsta saņēmēju skaita samazinājums par 8,3%, savukārt 2020. gadam, kad GMI līmeni paaugstinās līdz 64 eiro mēnesī, pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt par 15,33%.

Jāpiebilst, ka GMI pabalsts nav vienīgais atbalsts trūcīgajām personām. Likums noteic, ka pašvaldība no sava budžeta izmaksā arī dzīvokļa pabalstu par trūcīgām un maznodrošinātām atzītām ģimenēm. Pašvaldības saistošajos noteikumos paredz arī vairākus citus atbalsta veidus, tajā skaitā veselības pakalpojumu apmaksu un ēdināšanas nodrošināšanu trūcīgām personām.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU