Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārkārtējā situācijā pašvaldība ģimenei var piešķirt krīzes pabalstu un papildu 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Ģimenēm, kuras ārkārtējā situācijā saņem pašvaldības krīzes pabalstu, papildus tam piešķirs 50 eiro mēnesī par katru aprūpē esošu bērnu. Pašvaldības krīzes pabalsta lielums būs atkarīgs arī no tā, vai iedzīvotājam ir piešķirts dīkstāves pabalsts.
To paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi, kas stājas spēkā sestdien, 18. aprīlī.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. pants noteic, ka pašvaldība, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā. Ārkārtējās situācijā likumā jau martā tika iekļauta norma, kas paredz valsts līdzfinansējumu pašvaldību maksātajiem krīzes pabalstiem – valsts kompensē pašvaldībai līdz 40 eiro no piešķirtā krīzes pabalsta vienam cilvēkam.
Ar jaunajiem grozījumiem likumā ir noteikts, ka pašvaldība neizmaksā vai par attiecīgo daļu samazina krīzes pabalstu par laikposmu, kad personai atbilstoši tiesību aktos noteiktajam ir piešķirts dīkstāves pabalsts.
Krīzes pabalstam noteikta papildu piešķiramā summa par bērniem, proti: ja ģimene (persona), arī audžuģimene un aizbildnis, kurai ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam.
Arī šim papildu maksājumam ir nosacījums, ka pašvaldība neizmaksās 50 eiro pabalsta palielinājumu par bērnu vai arī samazinās to par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves pabalstu, atbilstoši tiesību aktos noteiktajam ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vēl paredz, ka pašvaldībai, kura līdz šā gada 17. aprīlim būs piešķīrusi ģimenei (personai) krīzes pabalstu par šā gada martu, arī par šo periodu būs jānodrošina piemaksa par katru bērnu 50 eiro apmērā.
Pašvaldībām krīzes pabalstam papildus nepieciešamo summu izmaksās no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Šos izdevumus valsts pašvaldībām kompensēs pilnā apmērā.
Dīkstāves pabalstus, kas arī ir atbalsts ārkārtējā situācijā, izmaksā Valsts ieņēmumu dienests. Dīkstāves pabalsta saņēmējiem ir paredzēta 50 eiro piemaksa par katru apgādībā esošu bērnu. To izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personām, kurām VID ir piešķīris dīkstāves pabalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz 24 gadiem. Piemaksu VSAA piešķir bez personas iesnieguma, pamatojoties uz informāciju, ko saņem no VID par izmaksātajiem dīkstāves pabalstiem, un ņemot vērā pabalsta saņēmēja tiesības šajā periodā izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu.
Dīkstāves pabalsts līdz 17. aprīlim ir piešķirts 16 tūkstošiem darbinieku, kopā izmaksāti četri miljoni eiro, piektdien plašsaziņas līdzekļus informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs ir 250 eiro.
VSAA preses sekretāre Iveta Daine informēja, ka līdz 17. aprīlim (ieskaitot) piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu izmaksāta 1022 personām un tā piešķirta par 1332 bērniem.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļaujot valsts garantiju ārkārtējā situācijā kompensēt pašvaldībām daļu krīzes pabalstiem izlietotās naudas, Labklājības ministrija bija prognozējusi, ka šāds pašvaldību pabalsts varētu būt izmaksājams apmēram 18 000 iedzīvotāju.
Pašreiz visvairāk pabalstu saņēmēju ir lielākajā pašvaldībā – Rīgā. Kā norādīja LM valsts sekretārs Ingus Alliks, pārējo pašvaldību sociālajā dienestā vēl nav liela pieprasījuma tieši pēc krīzes pabalsta. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka martā cilvēkiem vēl bija uzkrājumi, arī atlaišanas pabalsts. Taču, prognozējot atbalsta nepieciešamību, ministrija ir rēķinājusies, ka aprīlī un maijā situācija var kļūt sliktāka, kad arī būs redzams, cik cilvēku Covid-19 dēļ ir nonākuši krīzes situācijā. No valsts budžeta tam ir paredzēti 2,16 miljoni eiro.
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors informēja, ka krīzes pabalstu jau ir saņēmušas 78 personas. Šonedēļ izskatīti vēl 50 iesniegumi.
M. Moors uzskata, ka normatīvais regulējums ir pieņemts laikus, jo, pēc viņa domām, tikai tagad arvien vairāk iedzīvotājiem sāks rasties nepieciešamība pēc šāda atbalsta. Pašreiz Rīgā vairākums krīzes pabalsta saņēmēju ir ģimenes ar bērniem.
M. Moors arī skaidro, ka jebkurš lēmums par krīzes pabalstu ir individuāls. Lemjot par šī pabalsta piešķiršanu, sociālie dienesti vērtē vismaz divus apstākļus: vai krīzes ietekme faktiski pastāv, un kādas ir ģimenes iespējas nodrošināt savas pamatvajadzības ar pašas resursiem. Ir atvieglota iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procedūra, tomēr sociālais dienests, izmantojot publiski pieejamos datus, joprojām pārliecinās par klienta sniegtās informācijas patiesumu, tāpat sociālais dienests cilvēkiem darbspējas vecumā var pieprasīt arī konta izrakstu. Krīzes pabalsts paredzēts pamatvajadzību nodrošināšanai. Summa, kuru ņem vērā sociālais dienests, ir trūcīguma līmenis: 128 eiro ienākumi uz vienu personu. Un, ja ģimenē ir krīzes situācija, šāda apmēra atbalstu, rēķinot uz vienu ģimenes locekli, sociālais dienests arī cenšas nodrošināt.
Krīzes pabalsta lielumu nosaka katra pašvaldība saistošajos noteikumos.
