Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašvaldības iedzīvotāji var pieprasīt piešķirt pabalstu krīzes situācijā, ja ienākumi ir ievērojami samazinājušies vai pavisam zaudēti ārkārtējās situācijas dēļ. Pabalsta lielumu nosaka pašvaldība.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Valstī noteiktajā ārkārtējā situācijā pērn martā tika ieviests vēl viens krīzes pabalsts, ko pašvaldībā var saņemt iedzīvotāji, kuriem ienākumi samazinājušies vai kuri vispār zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisīto apstākļu dēļ. Valsts apņēmās finansēt pusi, taču ne vairāk kā 40 eiro no katram piešķirtā pabalsta. Lai saņemtu valsts maksimālo finansējumu, pašvaldības varēja noteikt pabalstu 80 eiro apmērā vienam cilvēkam. Tagad valsts palielina savu daļu līdz 75 eiro.
Lielāka valsts finansiālā līdzdalība noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumos, kas stājas spēkā ceturtdien, 25. februārī.
Tāpat kā vairums valsts atbalsta pasākumu, arī iespēja saņemt pašvaldības pabalstu Covid-19 krīzes situācijā ir paredzēta līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 37.1 punktu, nosakot, ka laikposmā no 2021. gada 25. februāra līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldība piešķir un izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pabalstu krīzes situācijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā.
Izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, pabalstu piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ.
Pabalstu nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par atsevišķu personu mājsaimniecībā, kurai ir piešķirts dīkstāves atbalsts.
Likumā jau iepriekš bija noteikts, ka papildus krīzes pabalstam pašvaldība izmaksā 50 eiro mēnesī, ja pabalsta saņēmēja aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam. Par bērnu papildus 50 eiro nemaksā vai šo summu samazina par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves atbalstu, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu.
Pabalstu krīzes situācijā valsts finansē 50% apmērā, bet ne vairāk kā 75 eiro vienai personai mēnesī. Savukārt 50 eiro, ko pašvaldība papildus izmaksā krīzes pabalsta saņēmējam par aprūpē esošu bērnu, valsts arī turpmāk kompensēs pilnā apmērā.
Ar grozījumiem arī likuma pārejas noteikumos, kas attiecas uz krīzes pabalstiem, mainīti termini, aizstājot vārdus “ģimene (persona)” ar vārdu “mājsaimniecība”, kas likumā tika ieviests jau ar šīgada 1. janvāri.
Dīkstāves atbalstu, uz kuru ir atsauce likumā, piešķir Valsts ieņēmumu dienests.
Valsts kontrole (VK) revīzijā “Labklājības ministrijai piešķirtā finansējuma izlietojums pašvaldību izmaksātā pabalsta krīzes situācijā līdzfinanēšanai” ir vērtējusi krīzes pabalsta piešķiršanu pašvaldībās Covid-19 pirmajā vilnī. Revīzijā konstatēts, ka 14 pašvaldībās pabalsta apmērs ir noteikts mazākā apmērā, nekā iespējams, lai saņemtu maksimālo valsts līdzfinansējumu. VK ir norādījusi arī uz to, ka iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni nebija iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu, jo pašvaldības pabalsta apmēru noteikušas ļoti atšķirīgu – robežās no 30 eiro līdz 150 eiro mēnesī.
