NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. februārī, 2010
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
15
15

Eiropas Savienības finansējuma piesaiste zinātnei Latvijā

Viens eiro, kas ES tiek investēts pētniecībā, nodrošina 4 līdz 7 eiro ekonomisko attīstību. Investīcijas zinātnē palielina produktivitāti un tirgus daļu, kā arī uzlabo inovāciju rezultātus.

FOTO: ES audiovizuālā bibliotēka

Viens no galvenajiem ieguvumiem Latvijas zinātnei un zinātniekiem pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir lielākas iespējas iegūt finansējumu saviem projektiem no ES fondiem un programmām. Līdz ar to valsts nacionālo pozīciju līmenī galvenā Latvijas interese ir nodrošināt, lai mūsu zinātnieki varētu turpināt iesaistīties ES pētniecības atbalsta programmās un saņemt ES finansējumu, tādējādi Latvijai pilnībā iekļaujoties Eiropas pētniecības telpā.

Ir pagājuši desmit gadi, kopš mūsu zinātnieki aktīvi piedalās ES Ietvara programmās pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (IP), un aptuveni seši gadi, kopš Latvijas zinātniskajiem institūtiem un universitātēm ir pieejami ES struktūrfondu – Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda – līdzekļi, kas paredzēti dalībvalstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Un tikai ar nopietnas un regulāras analīzes palīdzību ir iespējams saprast, kādi ir mūsu rezultāti un kas būtu darāms, lai tos uzlabotu.

Konference “Eiropas Savienības finansēta zinātne Latvijā”

Šajā sakarā ir prieks redzēt, ka Latvijas zinātnieku kopiena turpina aktīvi cīnīties, neskatoties uz jomai īpaši grūtajiem krīzes laikiem. Plašu ieskatu par mūsu zinātnieku rezultātiem Ietvara programmās varēja gūt 9. februārī Ietvara programmas Nacionālā kontaktpunkta un Latvijas Universitātes kopīgi rīkotajā konferencē – plenārsēdē, kas bija veltīta ES finansētai zinātnei.

Konferences mērķis bija analizēt paveikto un sagaidāmo darbu ES 7.ietvara programmas (IP) zinātnei un tehnoloģiju attīstībai (2007–2013) izpildē. Konferences rīkotāji bija aicinājuši piedalīties ikvienu zinātnisko institūtu un visiem redzamā veidā izlikt informāciju par saviem Ietvara programmas projektiem, tādējādi dodot savu ieguldījumu ES Ietvara programmu projektu publicitātes veicināšanā.

Ar referātu konferencē uzstājās Arnolds Ūbelis – Nacionālā kontaktpunkta (NKP) grupas koordinators un eksperts ar ilgu pieredzi ES pētniecības programmu izpildē un plašām zināšanām par Latvijas zinātnieku dalību IP. A.Ūbelis sniedza pārskatu par Latvijas un atsevišķu institūciju rezultātiem Ietvara programmās salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kā arī Somiju.

Salīdzinot pa gadiem kopš 1999. gada, mūsu panākumus IP īsumā raksturo rādītāji par Latvijas līdzdalības rezultātiem ES Ietvara programmu izpildē (skat. 1. tabulu), kuros redzams, ka esam ar labiem rezultātiem piedalījušies Ietvara programmās vēl pirms mūsu oficiālās pievienošanās ES.

1. tabula

Latvijas līdzdalības rezultāti ES Ietvara programmu izpildē

Piektā ietvara programma
1999-2002

Sestā ietvara programma
2002-2006

Septītā ietvara programma
2007-2013

Dalība projektu pieteikumu konsorcijos (dalībnieku skaits)

640
(776)

1027
(1206)

530
(650)

Noslēgti (tiek slēgti) kontrakti par projektu uzdevumu izpildi

195

217

124
(89)

Dalībnieku skaits noslēgtos (noslēdzamos) kontraktos

232

241

157

Sekmības procents

30,0%

21%

23%

Naudas kopsumma (EUR), atbilstoši kontraktiem par projektu uzdevumu izpildi

14,6 miljoni

21,6 miljoni

11,5 miljoni

Avots: A.Ūbelis, NKP grupas koordinators, 09.02.2010. LU konferences plenārsēdes „Eiropas Savienības finansēta zinātne Latvijā” prezentācijas materiāli; NKP sistēmas monitorings.

Šeit gan uzreiz jāpiebilst, ka tie ir NKP sistēmas monitoringu ilustrējoši un salīdzinoši dati un līdz ar to var atšķirties no, piemēram, EK sagatavotajiem datiem par Latviju.

Konferencē tika sniegts interesants salīdzinājums ar kaimiņu valstīm Igauniju un Lietuvu, kā arī Somiju, kura mums ir daudzus soļus priekšā zinātnes un zinātnes politikas attīstības ziņā, kaut vai raugoties tikai uz datiem par Somijas ieguldījumu zinātnē no valsts iekšzemes kopprodukta (skat. 2. tabulu). Apkopotie dati liecina, ka Igaunija mums tomēr apsteidz, un skaidrojums šeit varētu būt šāds: Igaunijas zinātnes sistēma ir kaut vai skaitliski kompaktāka, un, iespējams, arī politikas veidošanas process zināmā mērā ir veiksmīgāks – ātrāk notikusi nacionālās zinātnes politikas orientēšanās uz pilnīgu iekļaušanos Eiropas pētniecības telpā.

2. tabula

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas līdzdalības rezultāti

5.IP, 6.IP, 7.IP izpildē (salīdzinājums)

5.IP
LV

5.IP
LT

5.IP
EE

5.IP
FIN

6.IP
LV

6.IP
LT

6.IP
EE

6.IP
FIN

7.IP
LV

7.IP
LT

7.IP
EE

7.IP
FIN

Dalība projektu pieteikumu
konsorcijos

640

609

810

4646

1027

1335

1509

4197

396
Aprīlis
2009

627
Aprīlis
2009

676
Aprīlis
2009

Noslēgti kontrakti projektiem

195

187

216

1359

217

279

331

1031

46

66

90

 

Dalībnieki

240

354

66

66

107

Sekmības %

30,0

30,7

26,8

29,0

21,1

20,9

21,9

25,0

12,0

10,0

13,0

Naudas kopsumma EUR

14,6 milj.

14,9
milj.

21, 4
milj.

27,0
milj.

33,8
milj.

298
milj.

6,8
milj.

6,3
milj.

18,9
milj.

 

Zinātnes finansējums
% no IKP

0,3
2001

0,5
2001

0,75
2001

3,1
2000

0,57
2006

0,8
2004

0,9
2004

3,5
2004

Avots: A.Ūbelis, NKP grupas koordinators, 09.02.2010. LU konferences plenārsēdes „Eiropas Savienības finansēta zinātne Latvijā” prezentācijas materiāli; NKP sistēmas monitorings

Šī analīze gan nekādā veidā nav saistīta ar konferences laikā paustajiem viedokļiem un vairāk balstās uz maniem personīgajiem novērojumiem, pildot zinātnes nozares atašeja amata pienākumus. Bet Somijas rādītājus varam izmantot kā labu motivāciju un atgādinājumu tam, ka mums ir uz ko tiekties un no kā mācīties.

Pārējie NKP eksperti konferences klausītājus iepazīstināja ar rezultātu un konkursu prezentācijām 7.IP atsevišķās tematiskajās sadaļās – vide, nanotehnoloģijas, veselības pētniecība.

Kopumā Latvija saskaņā ar EK informāciju ir veiksmīga kosmosa pētniecības jomā, tai ir sekmīgi rādītāji drošības tematiskajā prioritātē un “Marie Curie” akcijās (pēdējā informācija par zinātnieku reintegrācijas grantiem liecina, ka no četriem pieteikumiem visi četri arī ir tikuši atbalstīti).

Liels konferences ieguvums bija EK augsta līmeņa zinātnes administratora un eksperta Greiema Strauda1 (Graham Stroud) lekcija un viņa konsultācijas plenārsēdes gaitā. Pēc A.Ūbeļa domām, Greiems Strauds ir sava veida EK un Pētniecības ģenerāldirekcijas (DG RESEARCH) aristokrāts, t.i., augsta līmeņa profesionālis un vienlaikus vispusīga intelekta un kultūras cilvēks, kurš daudz dara, lai eiropiešos veicinātu kopības sajūtu.

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs

G.Strauds uzsvēra, ka nauda, kas tiek iztērēta zinātnei, atgriežas kā izaugsmes rezultāts. Ir aprēķināts, ka viens eiro, kas ES tiek investēts pētniecībā, nodrošina 4 līdz 7 eiro ekonomisko attīstību. Investīcijas zinātnē palielina produktivitāti un tirgus daļu, kā arī uzlabo inovāciju rezultātus. Pēdējā laikā apsveicama tendence, pēc G.Strauda domām, ir tas, ka uzņēmumi vairāk cenšas sadarboties ar universitātēm. Papildinot vispārīgo pētniecības finansējuma tēmu, viņš piebilda, ka Eiropas politiskie līderi ir nolēmuši, ka šo naudu ir vērts tērēt zinātnei un tā ir jātērē nākotnē. Par šādu politisko uzstādījumu ir vispārīga vienošanās, un neviens ES līmenī nerunā par zinātnes finansējuma samazinājumu, gluži pretēji – tiek runāts par finansējuma palielināšanu.

Savas uzstāšanās laikā G.Strauds skaidroja iepriekšējā zinātnes komisāra slovēņa Janeža Potočnika (Janez Potočnik) ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas attīstībā, minot, ka viņa lielākais sasniegums amata pildīšanas laikā bija panākt, ka zinātne ir būtiska daļa no ES attīstības un izaugsmes stratēģijas. Laikā, kad J.Potočniks sāka pildīt savus pienākumus, zinātne netika uzskatīta par daļu no šīs stratēģijas, jo Lisabonas stratēģija fokusējās uz industriju. Savukārt tagad zinātnes attīstība tiek uzskatīta par izeju un risinājumu ekonomiskajai krīzei. G.Strauds norādīja, ka ES līmenī ir skaidra izpratne par to, ka visā Eiropā izejmateriālu nav daudz un nepastāv arī iespējas izkonkurēt citus pasaules reģionus darbaspēka izmaksu ziņā, tāpēc izeja no krīzes ir zinātnes attīstība.

"Neviens ES līmenī nerunā par zinātnes finansējuma samazinājumu, gluži pretēji – tiek runāts par finansējuma palielināšanu."

Papildus politikas analīzei G.Strauds sniedza īsu pārskatu par biežākajām problēmām, kas saistītas ar projektu pieteikumiem un kas ir vai varētu būt par iemeslu negatīvajiem vērtējumiem. Kopumā par Ietvara programmas EK administrēto projektu vērtēšanas sistēmu tika uzsvērts: tā ir ļoti augstā līmenī un zinātnieku aptauju rezultāti liecina, ka tā tiek uzskatīta par labāku vai vienādu ar nacionālajām vērtēšanas sistēmām.

Minēšu tikai pāris piemērus par biežākajām kļūdām, kuras, pēc G.Strauda domām, tiek pieļautas projektu sagatavošanā. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi saprast projekta uzsaukuma kontekstu, jo IP ir raksturīga „no augšas uz leju” pieeja un projektu konkursi ir ļoti fokusēti uz kādu konkrētu aktivitāti. Ja piedāvātais pētījumu projekts būs ārpus projekta uzsaukuma tēmas un ietvara, tad tam netiks piešķirts finansējums, neskatoties uz to, cik laba un ekselenta ir tajā plānotā pētniecība. Otrkārt, noteikti ir ieteicams konsultēties ar Kontaktpunktu un ar EK izveidoto „help desk”2. Visbeidzot G.Strauds atgādināja, ka bieži ir svarīgas vienkāršas lietas, piemēram, projektu pieteikuma veidlapā aizpildīt visus jautājumus un neatstāt tukšumus. Bieži esot gadījumi, kad pieteicēji, uzskatot – „tas tāpat ir skaidrs”, neaizpilda kādu no lauciņiem un līdz ar to automātiski zaudē punktus.

Jaunā zinātnes un inovāciju komisāre – Īrijas politiķe

Mazai informatīvai atkāpei – tikko apstiprinātajā Eiropas Komisijas sastāvā jaunajās dalībvalstīs ļoti populāro Janežu Potočniku ir nomainījusi Īrijas pārstāve Maire Geogegana-Kvinna (Maire Geoghegan-Quinn). Viņas amata nosaukums ir mainīts, paplašinot atbildības jomu, un tajā pirmo reizi ir iekļautas arī inovācijas. Jaunā komisāre ir izvirzījusi šādus galvenos uzdevumus:

  • izvirzīt jaunus pētniecības finansējuma mērķus, lai aizstātu Lisabonas stratēģijas ietvaros nosprausto 3 procentu mērķi (diemžēl šis mērķis visā ES nav sasniegts), un panākt lielāku privātā sektora ieguldījumu;
  • panākt lielāku mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti Ietvara programmu projektos;
  • paplašināt piedāvātā Eiropas inovāciju plāna3 darbību plašāk nekā tikai industriālās inovācijas jomā.

Kā 17. februārī raksta „Science Business”: “Īrijas politiķe, kurai nav pieredzes zinātnē [un kura pēdējos desmit gadus ir pavadījusi Eiropas Auditoru tiesā], domā, ka viņa var piedāvāt svaigas idejas, lai lietas virzītos uz priekšu.” Diemžēl nevienā no pagaidām izvirzītajiem uzdevumiem neredzam mērķi panākt sabalansētu Eiropas pētniecības telpas attīstību visā ES teritorijā gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs, tādējādi novēršot plaisu starp šīm valstu grupām un nevienlīdzīgo Ietvara programmas projektu sadalījumu.

Protams, tikai laiks rādīs, vai jaunās komisāres pieņemti lēmumi atstās paliekošu ietekmi uz tālāko Eiropas pētniecības telpas attīstību un Ietvara programmu īstenošanu. Tai pašā laikā ir iespējams secināt, ka LU konferencē galvenās paustās bažas varētu formulēt ar šādiem jautājumiem:

  • Kas notiks pēc esošā ES struktūrfondu termiņa beigām 2014. gadā?
  • Kā veicināt un uzlabot ne tikai Latvijas, bet visu jauno dalībvalstu salīdzinoši zemo veiksmes procentu dalībai 7.IP projektos?
  • Kā novērst birokrātiskos šķēršļus un sarežģījumus saistībā ar ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanu zinātnes jomā?

Kā darbojas ES finansējuma piesaiste Latvijas zinātnei?

Protams, lai analizētu situāciju un to, kāpēc parādās šādi pārdomu jautājumi, ir nepieciešams pēc būtības izprast to, kā ES finansējuma piesaiste Latvijas zinātnei darbojas. Ir svarīgi saprast atšķirību starp Ietvara programmu (IP) un ES struktūrfondiem.

Īsi par Ietvara programmu (IP)

Vienkārši runājot, Ietvara programma ir ES atbalsta programma pētniecībai, kuru pamatā administrē EK un konkrēti Pētniecības ģenerāldirekcija un Pētniecības izpildaģentūra, sadarbojoties ar Informāciju sabiedrības un Uzņēmējdarbības ģenerāldirekcijām. Pašlaik tiek īstenota 7.ietvara programma ar darbības termiņu no 2007. līdz 2013. gadam un kopējo finansējumu aptuveni 53 miljardi eiro.4

Latvijā IP īstenošanā ļoti svarīga loma ir Nacionālā kontaktpunkta (NKP) ekspertu darbam. Kontaktpunkts savu darbību sāka 1999. gada janvārī, un šobrīd tas darbojas Studiju un zinātnes administrācijas5 struktūras ietvaros. Kontaktpunkta galvenie uzdevumi ir:

  • sniegt informāciju par 7.IP struktūru, par izsludinātajiem projektu pieteikumu konkursiem un iespējām tajos piedalīties;
  •  sniegt konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu 7.IP un par 7.IP sekmīgo projektu īstenošanas jautājumiem – atskaišu gatavošanu, auditēšanu un citiem saistītajiem praktiskajiem aspektiem;
  •  izplatīt informāciju par potenciālajiem pētnieciskajiem konsorcijiem un projektu sadarbības partneriem;
  • organizēt seminārus un informācijas dienas par 7.IP un Eiropas pētniecības telpas jautājumiem, kā arī piedalīties ar prezentācijām citu institūciju organizētajos pasākumos;
  • apkopot un analizēt informāciju par Latvijas līdzdalību 7.IP.

Viens no labajiem NKP darba rezultāta rādītājiem noteikti ir spēja rīkot noderīgus un informācijas ziņā bagātus pasākumus, kāda bija iepriekš apskatītā konference par ES finansējumu Latvijas zinātnei šā gada februāra sākumā. Tāpat ir jāuzsver NKP ekspertu entuziasms un pašaizliedzīgā spēja nodrošināt Latvijas projektu pieteicējus ar visu nepieciešamo informāciju un atbalstu projektu sagatavošanas gaitā. No personīgās pieredzes varu teikt, ka visā zinātnes atašeja amata pienākumu pildīšanas laikā kopš 2004. gada esmu regulāri saņēmusi atbalstu un regulāri sadarbojusies gandrīz ar visiem NKP ekspertiem, gan lūdzot skaidrojumus, gan tieši pārsūtot informāciju par tematiskajām ES pētniecības aktualitātēm, pasākumiem un jaunajiem politikas dokumentiem.

Īsi par struktūrfondu administrēšanu zinātnes jomā

Savukārt ES struktūrfondi (ESF) ir ES atbalsta fondi, kurus valstij piešķir ES, bet to administrēšana notiek nacionālā līmenī. Latvijā zinātnes jomā par to finanšu līmenī atbild Finanšu ministrija, politikas līmenī – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet praktisko izpildi veic Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). IZM ir atbildīga par struktūrfondu darbības programmu izstrādi (izglītības un zinātne jomā); ieviešanas nosacījumu (kritēriju, attiecināmo izmaksu, atbilstošo aktivitāšu u.tml.) izstrādāšanu; finanšu plānošanu; uzraudzību prioritātes līmenī; projektu atlasi un apstiprināšanu ierobežotu Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu un atklātu ERAF projektu gadījumā.

"Pašlaik tiek īstenota 7.ietvara programma ar darbības termiņu no 2007. līdz 2013. gadam un kopējo finansējumu aptuveni 53 miljardi eiro."

Pašreizējais struktūrfondu plānošanas periods sākās 2007. gadā un ilgs līdz 2013. gadam. Šajā periodā VIAA darbojas kā sadarbības iestāde izglītības un zinātnes jomā, un tai ir noteiktas šādas galvenās funkcijas:

  • projektu atlase un apstiprināšana atklātu ESF projektu gadījumā;
  • projektu ieviešanas vadība, līgumu slēgšana, izpildes uzraudzība;
  •  kontrole un pārbaudes projektu īstenošanas vietās;
  •  maksājumu pieprasījumu pārbaude un apstiprināšana, izdevumu deklarāciju sagatavošana;
  •   informācijas un publicitātes pasākumi.

Struktūrfondu apguves periodā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Sociālā fonda (ESF) izglītības un zinātnes attīstībai paredzēti 300,4 miljoni eiro: 58,8 milj. eiro – zinātnei, 241,6 milj. eiro – izglītībai. Bet no Eiropas Reģionālās attīstības fonda Latvija finansējumu izglītības un zinātnes attīstībai saņem kopš 2004. gada. 2007.–2013. gada plānošanas periodā darbības programmu „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros zinātnes un izglītības infrastruktūras attīstībai no ERAF plānots ieguldīt 580 miljonus eiro: 300 milj. eiro izglītībai un 280 milj. eiro zinātnei.6

Iespējas ir plašas, bet kā tās izmantot?

ES ietvaros šobrīd ir pieejamas daudzas un dažādas citas iespējas finansējuma piesaistei. Ieskatam minēšu tikai dažas no šīm iniciatīvām, norādot, kur par tām ir iespējams iegūt papildu informāciju:

  • Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (European Institute of Innovation and Technology; mājaslapa: http://eit.europa.eu );
  •  Eiropas Pētniecības padome, kas piešķir grantus individuāliem fundamentālās zinātnes pētījumu projektiem (European Research Council; mājaslapa: http://erc.europa.eu );
  •  Kopīgās tehnoloģiju ierosmes (Joint Technology Initiatives; mājaslapa: http://cordis.europa.eu/fp7/jtis un Latvijā: www.lza.lv, sadaļa „Eiropas programmas”);
  •  Kopienu līguma 169.panta iniciatīvas pētniecībai (Article 169 initiatives; mājaslapa: http://cordis.europa.eu/fp7/art169/home_en.html un Latvijā: www.lza.lv, sadaļa „Eiropas programmas” );
  •  Eureka – Eiropas sadarbības tīkls tirgus orientēto pētījumu un inovāciju atbalstam, galvenokārt mazajiem uz vidējiem uzņēmumiem (mājaslapa: http://www.eurekanetwork.org un Latvijā: www.lza.lv, sadaļa „Eiropas programmas”);
  •  COST – starptautiskās sadarbības atbalsta programma, kas izveidota, lai Eiropas līmenī atbalstītu zinātnieku un pētnieku sadarbību dažādās zinātnes un tehnoloģijas attīstības jomās (mājaslapa: http://www.cost.esf.org un Latvijā: www.lza.lv, sadaļa „Eiropas programmas”).

Šeit ir minētās tikai galvenās iniciatīvas, bet to skaits ir daudz lielāks, un līdz ar to būtu loģiski secināt, ka Latvijai, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir pieejami lielāki finanšu līdzekļi no ES zinātnes atbalstam. Bet atvērts paliek jautājums – kāpēc mēs neredzam vēl lielāka finansējuma pieplūdi Latvijas zinātniskajos institūtos un universitātēs no ES? Kādas izmaiņas mūsu pieejā ir nepieciešamas, lai piekļūtu šiem finansējuma avotiem? Citiem vārdiem, kas mūs kavē izmantot visas iespējas pilnībā un daudz aktīvāk? Kāpēc mums draud mūs gaišāko un izcilāko prātu zaudēšana, un, pats galvenais, kā mēs to varam mainīt? Par šiem un citiem jautājumiem nākamajos rakstos, kuros turpināšu iesākto tēmu par ES finansējuma piesaisti Latvijas zinātnei.

[1] Greiems Strauds ir Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras vadītājs. Aģentūra ir izveidota Briselē, lai pārvaldītu lielu daļu no 7.ietvara programmas zinātnei un tehnoloģiju attīstībai (7.IP). Sīkāk par aģentūru skatīt: http://ec.europa.eu/research/rea

[2] Sīkāku informāciju par EK „help desk” un cita veida atlabstu projektu gatavošanā skatīt: http://cordis.europa.eu/fp7/get-support_en.html

[3] „Inovācija” ir Briselē ļoti populārs un bieži lietots vārds, bet politikas veidošana un īstenošana inovāciju jomā ir sadalīta starp aptuveni desmit dažādām EK ģenerāldirekcijām. EK prezidents H.M.Barrozu ir aicinājis apvienot ES inovāciju politikas veidošanu un sola 2010.gada septembrī publicēt Eiropas inovāciju aktu. Sīkāk par Inovāciju akta izstrādi skatīt: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/future-policy/index_en.htm

[4] Sīkāku informāciju par 7.IP skatīt EK mājaslapā: http://cordis.europa.eu/fp7/home_en.html

[5] Sīkāku informāciju par Nacionālā kontaktpunkta darbu skatīt Studiju un zinātnes administrācijas mājaslapā: http://www.sf.gov.lv

[6] Avots: VIAA mājaslapa: http://www.viaa.gov.lv/lat/strukturfondi/par_es_strukturfondiem; 21.02.2010.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU