Kā plāno palielināt GMI līmeni un trūcīgos pabalstus

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinātajās vairākās lietās šovasar par neatbilstošu Satversmei atzinusi pašreiz garantēto minimālo ienākuma (GMI) līmeni, personai noteikto ienākumu līmeni trūcīgā statusa saņemšanai un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem.

Palielinās GMI

Kopš šā gada GMI pabalsts ir 64 eiro. Ja cilvēkam vai nevienam ģimenē nav ienākumu, šo pabalstu izmaksā pilnā apmērā. Ja ir ienākumi, piešķir daļu no pabalsta.

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi piedāvājumu, kurā ir divas iespējamās jaunā pabalsta summas (varianti) – 109 eiro vai 164 eiro. Pirmajā gadījumā tie būtu 20% no ienākumu mediānas (545 eiro), otrajā gadījumā – 30%.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs atbalsta sistēma tiek noteikta līdz 20–30% no mājsaimniecību ienākumu mediānas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 4. augustā, iepazīstinot ar sagatavotajiem priekšlikumiem, skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča.

Katrai nākamajai personai ģimenē, piemērojot ekvivalences skalu, GMI būtu 70% apmērā, tie ir 76 eiro vai 115 eiro.

Satversmes tiesa ir uzskaitījusi pamatvajadzības, kuras ar šādu naudas atbalstu cilvēkam ir jānodrošina: pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, apģērbs, tiesības piedalīties sociālajā un kultūras dzīvē, kā arī politiskajos procesos.

Kā skaidroja ministre, izglītība valstī ir nodrošināta visiem neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir trūcīgs vai turīgs, trūcīgas personas var saņemt atbalstu veselības aprūpē. Dzīvokļa pabalstu ir domāts noteikt kā atsevišķu pašvaldības atbalsta veidu.

Līdz ar to GMI pabalstam būtu jāsedz izdevumi par pārtiku un apģērbu. Piedāvājot šī pabalsta jauno summu, ņemts vērā arī tas, ka trūcīgās personas saņem pārtikas pakas, kas sedz apmēram trešo daļu no nepieciešamās pārtikas, kā arī valsts apmaksātās brīvpusdienas 1.–4. klases skolēniem.

Pārskatīs trūcīguma sliekšņa summu

Vienlaikus tiks pārskatīts ienākumu līmenis, kuru vērtē, piešķirot trūcīgā statusu vienam cilvēkam vai ģimenei. Pašreiz trūcīgās personas statusu var iegūt, ja vienam cilvēkam ienākumi nepārsniedz 128 eiro mēnesī. Trūcīgās personas ienākuma līmeni paredzēts noteikt 218 eiro apmērā vai otrajā variantā – 273 eiro apmērā.

Normatīvie akti iedzīvotājiem, kuriem ir trūcīgā statuss, paredz vairākus atvieglojumus un citu atbalstu – mazākus maksājumus par ārstniecības pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, samazinātus maksājumus par elektrību un iespēju saņemt Eiropas atbalsta pakas.

LM trūcīgās personas līmeni piedāvā noteikt kā vienotu, nenodalot maznodrošinātās un trūcīgās personas, bet nosakot vienu  – lai atbalsta sistēma nebūtu tik sadrumstalota, kā tas ir pašreiz.

Mājokļa pabalsts – atsevišķa palīdzība

Satversmes tiesa arī norādījusi: katrai pašvaldībai ir sava pieeja, kā tā sedz izdevumus par mājokli, komisijā atzina labklājības ministre. Pašvaldībās ir atšķirīgi kritēriji, un katra dzīvokļa pabalstu piešķir atbilstoši savām iespējām. LM ierosina dzīvokļa pabalstam noteikt gan vienotus kritērijus visām pašvaldībām, gan vienotu pabalsta aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Kritērijos būtu iekļaujami izdevumi par dzīvojamās telpas lietošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kā arī izdevumi ar īpašumu saistīto nodokļu nomaksai.

2019. gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 70 954 personas. Pēc LM aprēķiniem, tā saņēmēju skaits turpmākajos trijos gados pieaugtu par astoņiem tūkstošiem.

Sociālā nodrošinājuma pabalsts – atbalsts arī pensionāriem

Šogad būtiski tika palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem ar invaliditāti, taču tas netika mainīts pensijas vecuma personām. Šo pabalstu piešķir, ja nav tiesību uz invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju.

LM ministrijas priekšlikums paredz cilvēkiem ar smagākajām invaliditātes grupām paaugstināt pabalstu par vairākiem desmitiem eiro. Piemēram, strādājošām personām ar invaliditāti kopš bērnības palielināt pabalstu no 159,50 eiro uz 190,40 eiro, nestrādājošām – papildus vēl 10% piemaksu.

Pensijas vecuma personām, kurām sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 64,03 eiro, to paredzēts palielināt uz 109 eiro, kā arī noteikt šo summu kā minimālo pensijas aprēķina bāzi.

Līdz ar to paredzēts palielināt minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas, kā arī maksājumus, kas pienākas, ja zaudēts apgādnieks.

Jaunie pasākumi tiks nostiprināti tiesību aktos – likumā “Par sociālo drošību” un Ministru kabineta noteikumos –, definējot minimālo ienākuma līmeni, trūcīgās un maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, pabalstu mērķi, kā arī GMI un dzīvokļa pabalsta piešķiršanas kārtību.

Cilvēka cienīgai dzīvei – vajag vairāk naudas

Satversmes tiesa lietās par trūcīgo iedzīvotāju atbalstu tiesību aktu normas (kurās ir norādītas konkrētās summas) novērtēja kā neatbilstošas Satversmei.

Labklājības ministrijas redzējumu, kas izteikts lielākās summās, Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uztvēra kritiski, uzskatot, ka pabalstu palielinājums ir par mazu, tas tāpat nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi, nav vērtēts trūcīga cilvēka portrets, nav sniegts priekšstats, kāpēc 24 000 cilvēku ir kļuvuši par GMI pabalsta saņēmējiem.

Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska pārmeta ministrijai, ka, nosakot pabalstu lielumus, tie izskatās matemātiski aprēķināti, taču nav ņemts vērā cilvēka cieņas kritērijs, bet pabalsta piešķīrējiem ir jābūt pārliecinātiem, ka tie nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi.

Deputāte Inese Ikstena norādīja, ka labklājības nozarei ir smags vezums, kurā problēmas nav risinātas daudzus gadus. 109 eiro [viens no piedāvātajiem GMI pabalsta variantiem] ir ļoti maza summa. Un ar to netiek sasniegts mērķis – cilvēka cienīga dzīve.

Ministre savukārt skaidroja, ka GMI nav domāts kā ilgtermiņa maksājums. Arī Satversmes tiesa norādījusi, ka vispirms tā ir katra paša cilvēka atbildība rūpēties par sevi, lai nodrošinātu sev cilvēka cienīgu dzīvi, tātad gūt ienākumus. GMI ir domāts situācijām, kad cilvēks ir nonācis grūtībās un kādu brīdi nevar iesaistīties darba tirgū. Tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai cilvēkus motivētu atgriezties darba tirgū un viņi nekļūtu par ilgstošajiem bezdarbniekiem.

R. Petraviča arī norādīja: pabalstu palielināšana ir jāvērtē kontekstā ar minimālo algu valstī un mājsaimniecības vidējiem ienākumiem. Rodas jautājums par minimālo algu: vai tā ir cilvēka cieņai atbilstoša? Ja ir minimālā alga, nomaksājot nodokļus, cilvēkam “uz rokas” paliek 360 eiro, viņš nesaņem nekādas atlaides un atbalstu. Kāda ir motivācija strādāt par minimālo algu, ja tādu pašu ienākumu var saņemt ar GMI pabalstu? Līdzīgi var skatīt jautājumu par pensijām. Vai sociālā nodrošinājuma pabalstam ir jābūt lielākam nekā minimālā pensija, ko cilvēks saņem, visu mūžu strādājot? Tādas šobrīd ir izšķiršanās, pārdomas izteica ministre.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns norādīja, ka LM koncepcija balstās uz relatīvo metodi un tā ir viena no pasaulē atzītajām metodēm. Viņaprāt, valstī liela problēma ir tā, ka orientējamies uz strādājošo bez apgādājamiem, kurš saņem līdz 500 eiro bruto. Tas liedzis līdz šim veltīt līdzekļus tām valsts obligātajām funkcijām, pie kurām piekrīt arī šī – sociālā nodrošinājuma, sociālā atbalsta sistēma. It īpaši personām, kurām kaut kādu iemeslu dēļ ir ierobežotas darbaspējas. Vai tas ir bērns vai persona ar invaliditāti, kura objektīvu iemeslu dēļ nevar atrast darbu, vai vecuma pensionārs, kuram darba mūžā, it īpaši laika posmā no 1996. gada līdz 1999. gadam, nebija darba vai bija mazi ienākumi, kādēļ šobrīd viņš tiek sodīts ar mazu pensiju.

LM piedāvājums ir ievērojami labāks nekā līdz šim pieejamais, uzskata eksperts. “Piedāvātās summas ir atšķirīgas. Tas ir atkarīgs no tā, ko mēs kā sabiedrība varēsim nodrošināt, vai tie ir 20% vai 30% no ienākumu mediānas,” vērtē P. Leiškalns, uzsverot, ka īpaši svarīgi ir tas, vai tiks nodrošināta pajumte, sociālie dzīvokļi: “Pašvaldību ieņēmumi līdz šim ir pieauguši aptuveni par 100 miljoniem gadā. Kopš 2014. gada pašvaldību sociālie izdevumi ir samazinājušies. Līdz ar to mūžīgā pašvaldību atruna, ka nav līdzekļu, neiztur kritiku.”

Pašvaldības: jādomā arī par nabadzības mazināšanu valstī

Satversmes tiesas spriedumi jāizpilda jau 2021. gadā, tas nozīmē – jau nākamā gada budžetā pašvaldībām jāiekļauj jaunie izdevumi (GMI, dzīvokļa pabalstiem), savukārt valstij – maksājumi, ko sedz valsts.

LM ir aprēķinājusi nepieciešamo finansējumu atbalsta palielināšanai, katrā izdevumu postenī tie ir desmitiem miljonu eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde 4. augustā tikās ar labklājības ministri R. Petraviču, lai pārrunātu LM izstrādāto piedāvājumu par GMI līmeni, trūcīgas personas ienākumu līmeni un mājokļa izdevumu pabalsta aprēķināšanu.

LPS valde atbalstīja kopīga darba turpināšanu pie Satversmes tiesas sprieduma izpildes un LM izstrādāto priekšlikumu virzīšanu turpmākai apspriešanai valdībā un Saeimā, kā reālāko iespējamo akcentējot piedāvājumu GMI palielināt līdz 109 eiro un trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 218 eiro apmērā, informē LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja padomniece Liene Užule.

LPS valde uzsvēra, ka jāturpina diskusijas par iespējamā valsts līdzfinansējuma nodrošināšanu GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai situācijā, ja pašvaldībām strauji krītas ieņēmumi vai palielinās GMI līmeņa pieprasījumu skaits.

LPS valde akcentē, ka LM piedāvājums Satversmes tiesas sprieduma izpildei ir jāskata ciešā kontekstā ar kompleksiem risinājumiem nabadzības mazināšanai valstī, akcentējot ekonomiskās situācijas uzlabošanu un sekmēšanu, darbavietu radīšanu un cilvēku iesaisti līdzdarbības pasākumos, lai uzlabotu nodarbinātību valstī un pašvaldībās.

Vienlaikus LPS uzsver, ka pabalstu izmaksai ir jābūt mērķētai, lai to saņemtu tā sabiedrības daļa, kura patiesi nekādā veidā nevar un nespēj sev nodrošināt iztikas līdzekļus.

Ir portretēti gan bezdarbnieki, gan GMI saņēmēji

Jāatgādina, ka 2013. gadā Pasaules banka Latvijā pētīja bezdarbniekus, arī GMI pabalsta saņēmējus. Pētījums atklāja, ka Latvijas bezdarbnieku grupas ir ļoti atšķirīgas. Tās nevar iekļaut vienā kategorijā vai raksturot ar vienu pazīmi.

Toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele pauda atziņu, ka pētījums ir nozīmīgs un izmantojams, lai veidotu atbildīgu sociālo politiku, kas pamatojas uz korektiem datiem par Latviju un plašu un daudzšķautņainu informāciju. “Pētījums apliecina, ka Latvijai ir jābalstās uz trim vaļiem – izglītību, veselību un attīstītiem reģioniem –, jo par pilnvērtīgu, attīstītu un plaukstošu valsti Latvija kļūs tad, kad tai būs izglītības sistēma, kas neražos klientus Nodarbinātības valsts aģentūrai, veselība sistēma, kas spēs nodrošināt konkurētspējīgus cilvēkus, kā arī efektīvi reģioni. Mums būs jārunā un arī jāpiedāvā nepopulāri risinājumi, bet mēs esam lielās pasaules daļa, un mēs nevarēsim savā mazajā teritorijā stāties pretī globālajām tendencēm,” secināja labklājības ministre.

Toreiz ministrija norādīja, ka, gatavojot 2014. gada budžetu, paredzēts celt neapliekamo minimumu, palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem, paaugstināt minimālo algu, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus pirmās un otrās grupas invalīdiem.

Šajos gados minētā atbalsta summas ir palielinātas, liela daļa atkārtoti pārskatīta arī šogad. Līdz šim nav mainīts ienākuma līmenis trūcīgā statusa noteikšanai, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ja nav tiesību uz vecuma pensiju..

GMI un citu pabalstu un atbalsta izmaiņas