Trešdien, 15.maijā, ar plašā pētījuma rezultātiem un secinājumiem, kā arī ieteikumiem iepazīstināja Pasaules Bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Deviktors (Xavier Devictor) un vecākā ekonomiste Emīlija Sinota (Emily Sinnott).
H.Deviktors norādīja, ka Latvijas valdība uzskatījusi par svarīgu, lai pētījums būtu balstīts uz datiem un skaitļiem, nevis uz pieņēmumiem. Bezdarba situācijas risināšana pašlaik ir ļoti nozīmīga ne vien Latvijai, bet visai Eiropai. Daudzas valstis mēģina atbildēt uz līdzīgu jautājumu - kā veidot efektīvu pēckrīzes nodarbinātības politiku. "Pētījumā izmantoti apjomīgi un daudzpusīgi administratīvie dati, tādēļ var uzskatīt, ka tas ir viens no trim labākajiem šāda veida pētījumiem Eiropas Savienībā."
Pētījums veikts sadarbībā ar Latvijas ekspertiem un Labklājības ministrijas speciālistiem.
Emīlija Sinota, iepazīstinot ar pētījuma kopsavilkumu, uzsvēra, ka tā ir vien aisberga redzamā daļa. Pētījums ir plašs, un turpmākam darbam ir svarīga visa tajā apkopotā, strukturētā, analizētā informācija un datu salīdzinājums.
Starp galvenajiem secinājumiem – tendences darba tirgū
Pētījumā aptvertas daudzas iedzīvotāju grupas un jautājumi:
- iedzīvotāji, kuriem pēdējos piecos gados ir bijušas grūtības atrast darbu;
- meklēta atbilde uz jautājumu par atkarību no pabalstiem un vai tas rada nodarbinātības problēmas;
- analizēta sasaiste ar nodokļu atvieglojumu politiku un stimuliem atgriezties darba tirgū;
- analizēta nodarbinātības veicināšanas programmu efektivitāte.
Nozīmīgs rādītājs ir tas, ka, Latvijai izejot no krīzes, darba tirgū atgriezušies nedaudz mazāk iedzīvotāju, nekā tas bija pirmskrīzes periodā. Tādējādi būtisks ir jautājums par ilgstošo bezdarbu: arī Latvijā sabiedrība strauji noveco, tāpēc ir svarīgi maksimāli palīdzēt iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū, jo, kā uzsver PB pārstāvji, "valdības mērķis ir paaugstināt cilvēku dzīves līmeni".
E.Sinota ir informēta, ka Latvija ir viena no valstīm, kurā ilgstoši darbojies krīzes pārvarēšanas taupības režīms, vienlaikus palielinot sociālos izdevumus.
Bezdarbnieki – jāņem vērā daudzveidība
Vienā no pētījuma daļām analizētas tās iedzīvotāju grupas, kurām ir grūtības darba tirgū.
Pētījums atklāj, ka Latvijas bezdarbnieku grupas ir ļoti atšķirīgas. Viņus nevar iekļaut vienā kategorijā vai raksturot ar vienu pazīmi. Krīzes laikā no visiem iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā 30% bijušas problēmas atrast darbu.
Pētījumā raksturotas deviņas iedzīvotāju grupas, kurām ir problēmas darba tirgū: pirmspensijas vecuma (45–61 g.v.) vientuļi cilvēki ar zemu izglītību, hroniskām saslimšanām; jauni (20-29 g.v.) neprecējušies vīrieši ar zemu izglītību; jaunas sievietes (25-39 g.v.), kuras audzina bērnu u.c. Vairākās grupās ir cilvēki ar zemu izglītību, taču sievietes ir arī ar augstāko izglītību.
"Pētījums neapstiprina, ka Latvijā pastāv plaša atkarība no pabalstiem."
Runājot par bezdarba problēmu, E.Sinota norāda, ka, izstrādājot politiku nodarbinātības jomā, svarīgi ir ņemt vērā, kas ir šie cilvēki. Piemēram, sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma varētu būt grūtības atgriezties darba tirgū.
Vissmagāk darba tirgū ir iekļauties divām grupām – mazkvalificētiem cilvēkiem un iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā. Tātad šādiem cilvēkiem nepieciešamas atbalsta programmas.
Pabalstu atkarības nav
Pasaules Bankas pētnieki uzsver: svarīgi saglabāt saiti starp dažādiem atvieglojumiem un darbā iesaistīšanās aktivizēšanas politiku.
Pētījumā analizēts jautājums, kas ir plaši diskutēts arī Latvijas sabiedrībā, proti, ja cilvēkiem maksā pabalstus, viņi strādāt nemaz nevēlas. E.Sinota norāda: "Pētījums neapstiprina, ka Latvijā pastāv plaša atkarība no pabalstiem. Gan bezdarbnieka pabalsti, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsti neattiecas uz ļoti lielu iedzīvotāju daļu. Vidējais šī pabalsta saņemšanas periods ir bijis trīs mēneši.
"Lielākajai daļai apmācību programmu ir pozitīvs vērtējums, taču ir arī izņēmumi."
GMI pabalsts biežāk tiek izmantots, kad beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš. Šiem cilvēkiem problēmas rodas, sākot strādāt. Ja arī tad ienākumi nav lieli, GMI pabalsts vairs nepienākas."
Pētnieki atsaucas uz vairāku citu valstu pieredzi, kurās šādu atbalstu tomēr var saņemt līdz noteiktam ienākumu līmenim. Šādai pieejai būtu jāmotivē cilvēks strādāt, un tas arī būtu atbalsts mazo ienākumu grupām. Latvijā, kad apstākļi atļaus, būtu ieteicams nodrošināt lielāku šī pabalsta apmēru, piebilst E.Sinota.
Lai gan Latvija ir centusies palielināt atbalstu nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai, pētījums atklāj, ka tik un tā tas ir zemāks nekā izdevumi universālajiem pabalstiem, kurus iedzīvotāji saņem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Tātad nepieciešama mērķtiecīgāka pabalstu politika.
Nodarbinātības programmās nepieciešamas korekcijas
Pētnieki uzteica Latvijā īstenotās profesionālās kvalifikācijas programmas un pārkvalificēšanās kursus. Taču pētījumā ir arī konstatētas gluži pretēji - neefektīvas programmas. Atklāts, ka tajās, ko piedāvā darba devēji, pēc to apgūšanas cilvēks nevar iegūt labāk apmaksātu darbu. Piemēram, salīdzinot sieviešu ienākumus (pie darba devēja šādā programmā apmācītām un tām, kuras nav piedalījušās programmā), izrādās, ka tās, kuras mācījušās programmā, vēlāk saņem zemāku algu.
Līdz ar to neesot pamatoti paplašināt subsīdijas apmācībai pie darba devēja, secina pētnieki.
Runājot par pētījuma daļu, uz kuru PB speciālisti atsaucās kā uz Latvijas eksperta Mihaila Hasana veikumu, viņi norādīja: svarīgi novērtēt, vai [nodarbinātības veicināšanas] programmas sasniedz rezultātus, to efektivitāti. Šie dati, tāpat kā citi, pētījumā ir atspoguļoti arī pārskatāmi grafiski. Labā ziņa ir tā, ka lielākajai daļai programmu ir pozitīvs vērtējums.
LM ieceres – jau nākamā gada budžetā
Labklājības ministre Ilze Viņķele pauda atziņu, ka pētījums ir nozīmīgs un izmantojams, lai veidotu atbildīgu sociālo politiku, kas pamatojas uz korektiem datiem par Latviju un plašu un daudzšķautņainu informāciju. "Pētījums apliecina, ka Latvijai ir jābalstās uz trim vaļiem – izglītību, veselību un attīstītiem reģioniem –, jo par pilnvērtīgu, attīstītu un plaukstošu valsti Latvija kļūs tad, kad tai būs izglītības sistēma, kas neražos klientus Nodarbinātības valsts aģentūrai, veselība sistēma, kas spēs nodrošināt konkurētspējīgus cilvēkus, kā arī efektīvi reģioni. Mums būs jārunā un arī jāpiedāvā nepopulāri risinājumi, bet mēs esam lielās pasaules daļa, un mēs nevarēsim savā mazajā teritorijā stāties pretī tām tendencēm, kas ir globālas, " secināja labklājības ministre.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme informēja, ka ministrija līdz 2013.gada 1.augustam, pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem datiem un secinājumiem, izstrādās priekšlikumus sociālās drošības pasākumu pilnveidei.
Gatavojot 2014.gada budžetu, ir paredzēts:
- celt neapliekamo minimumu,
- palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem,
- paaugstināt minimālo algu,
- paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus pirmās un otrās grupas invalīdiem.
Ir arī citas ieceres. LM tuvākajā nākotnē plāno noteikt elastīgākus nosacījumus GMI pabalstam, noteikt mazākus ierobežojumus, piemēram, lai šo pabalstu varētu noteiktā apjomā saņemt arī cilvēks, kurš sācis strādāt.
Tātad doma ir GMI pabalsta izmaksu nevis pārtraukt, bet tā saņemšanu samazināt pakāpeniski. Pārmaiņas sagaidāmas arī nodarbinātības apmācību programmās. Pētījuma rezultātus ņems vērā, izvērtējot nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā atbalstāmos nodarbinātības pasākumus.
"GMI nosacījumi varētu būt elastīgāki."
LM informē, ka līgums par pētījuma veikšanu parakstīts 2012.gada 25.maijā. Tas veikts saskaņā ar Papildu saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Latviju noteikto saistībā ar 2012.gadā sagatavojamo sociālās palīdzības sistēmas reformu un aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu. Zinātniskā pētījuma izmaksas ir 200 tūkstoši latu, ko apmaksā NVA īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma ietvaros. Pētījuma īstenošanu 30 tūkstošu ASV dolāru apjomā līdzfinansē arī Pasaules Banka.
Ar prezentācijām latviešu un angļu valodā no Pasaules Bankas zinātniskā pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" no preses konferences 2013.gada 15.maijā iespējams iepazīties LM interneta vietnē: www.lm.gov.lv/news/id/4576. Pētījums angļu valodā būs pieejams Labklājības ministrijas interneta vietnē no 27.maija.
