Otrdien, 21.maijā, valdība izskatīja informatīvo ziņojumu "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem", kurā analizēta tirgus situācija, arī bezdarbnieku apmācību programmas, piedāvāti jau šogad un nākamgad plānotie strukturālie un kvalitatīvie uzlabojumi, lai, kā uzsver LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, veiksmīgāk uzrunātu gan darba devējus, gan cilvēkus, kuri ir bez darba.
Bezdarbnieka portretā – jaunas iezīmes
Pašreizējā bezdarbnieka portrets atšķiras no tā, kāds bija pirms krīzes. Nav mainījušās proporcijas pēc dzimuma. 2012.gada 4.ceturkšņa beigās reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā bija 57% sievietes (59 350) un 43% vīrieši (44 702), kas var liecināt par sieviešu lielāku aktivitāti darba meklēšanā un vēlmi pilnveidot savu kvalifikāciju Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos. Taču ievērojami pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, no kuriem 50 procenti ir ar zemu izglītības līmeni.
Eiropas nelaime – jauniešu bezdarbs – Latvijā pirms krīzes bija pat lielāks nekā šobrīd, taču ļaunākais ir tas, ka 68% no šiem jauniešiem ir ar zemu izglītības līmeni un bez profesijas.
"Bezdarbnieku apmācības tiek īstenotas prioritārajās nozarēs."
I.Jaunzeme reizē atgādina arī par mācību gada aktualitāti: devīto klašu audzēkņi kārto eksāmenus, domā par nākamo dzīves ceļu, un viņiem jāapzinās, ka "darba tirgus negaida cilvēkus ar deviņu klašu izglītību un bez profesijas, tas ir drošs ceļš uz bezdarbnieku rindām". Turklāt ļoti svarīgi ir pabeigt izglītības programmu, jebkuru – vai 9.klasi vai vidusskolu, vai arodskolu. Jo vislielākajam riskam ir pakļauti tie, kas nav pabeiguši nekādu izglītības iestādi un kam nav nekādas kvalifikācijas.
Ir pieaudzis bezdarbnieku skaits virs 50 gadu vecuma. Tātad arī darba devējiem jāapzinās, ka darbinieks virs 50 gadu vecumam ir realitāte. Tāpēc nevajadzētu paļauties, ka varēs nodarbināt tikai jauniešus, ir jāsāk strādāt arī ar cilvēkiem virs 50 gadiem.
Pašreiz 70% bezdarbnieku nesaņem pabalstu, tāpēc nav taisnība runām, ka cilvēki tikai nedaudz pastrādā, lai tiktu pie pabalsta. Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ir jānostrādā pilni deviņi mēneši, pabalsta summa atkarīga no sociālajām iemaksām. "Pārtikusi dzīve bezdarbniekam patlaban nav. Un bezdarbnieka pabalsts nav pamatā tam, kā dēļ cilvēki nemeklētu darbu," piebilst LM valsts sekretāre.
Apmācības prioritārajās nozarēs
I.Jaunzeme uzsver, ka bezdarbnieku un darba meklētāju praktiskās apmācības tiek īstenotas tikai prioritārajās nozarēs (apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) un tās nenosaka Labklājības ministrijas ierēdņi, bet gan darba devēji, kuri definē, kādas profesijas īstermiņā un arī ilgtermiņā būtu nepieciešamas.
Statistika liecina, ka pēc apmācībām sešu mēnešu laikā darbā iekārtojušies 34% to dalībnieku. Arī Eiropas Savienības vidējais rādītājs nepārsniedz vienu trešo daļu.
Lai neietu maldu ceļus, darba tirgus speciālisti uzskata, ka jāņem vērā arī tas, ka vieglāk iekārtojas darbā cilvēki ar iepriekšēju sagatavotību un kam apmācību kursi nebūt nav noteikti vajadzīgi. Tāpēc programmās īpaši jāorientējas uz to, lai ar tām darbā atgrieztu bezcerīgos bezdarbniekus.
Ja dzīvē kas jāmaina, izvēlei jābūt mērķtiecīgai
Jaunums ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) plānotā bezdarbnieku profilēšana, lai cilvēkam mērķtiecīgi piedāvātu piemērotākās apmācības – atkarībā no prasmēm, izglītības, darba pieredzes, sociālās situācijas un citiem apstākļiem, kas raksturo katru no grupām.
LM ziņojumā teikts, ka profilēšanas metode paredz klientu sadalīšanu noteiktās funkcionālās grupās, kur katrai grupai tiek ieteikts pakalpojumu klāsts un sadarbības noteikumi. Tādējādi ar profilēšanas palīdzību tiks nodrošināta bezdarbnieka secīga iesaiste aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemot vērā konkrētās personas individuālo bezdarba situāciju.
Paredzēts, ka būs 39 bezdarbnieka profili tām grupām, kurām ir vislielākās grūtības atgriezties darba tirgū.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne skaidro, ka profilēšanas metodi ieviesīs, lai varētu precīzāk un konkrēti identificēt problēmas, palīdzētu cilvēkam pašam saprast, kas darāms, kāds ir NVA iespējamais atbalsts, kādu atbalstu sagaidīt no medicīnas iestādēm vai no pašvaldībām. Tas nozīmē, ka cilvēka prasmes un situāciju vērtēs kopumā. Arī viņam pašam būs jāsniedz savu prasmju vērtējums, jo ir svarīgi saprast, kāda ir personas motivācija atgriezties darba tirgū.
Šie 39 profili nenozīmē, ka cilvēki tiks sadalīti kaut kādās grupās. Profilēšana ir instruments, lai varētu veikt saskaņotu kompleksu darbību, ņemot vērā visus apstākļus, piemēram, ja cilvēkam ir grūtības iekļauties darba tirgū veselības dēļ, ja mājās ir kopjams piederīgais vai ir problēmas ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu darbavietā.
NVA viena pati nevar palīdzēt atgriezties darba tirgū. Jo jāsadarbojas ar pašvaldību (piemēram, par piederīgā aprūpes jautājumiem), mērķtiecīgāk jāiesaista veselības aprūpes iestādes, jādomā par transportu un darbavietas pieejamību, cilvēkam ir arī personiskas problēmas, kas jāatrisina, un pēc tam var runāt par pārkvalificēšanos un apmācību, kad secīgi paveikts visu pasākumu kopums.
NVA analizēs datus par cilvēku – vecumu, darba pieredzi, arī cilvēka paša vērtējumu par sevi – ko viņš gribētu darīt un kāda ir viņa motivāciju, jo nereti pats nesaprot, kāpēc nevar atrast darbu. Līdz ar to meklēt risinājumu konkrētai profila grupai ir darba uzdevums NVA, bezdarbniekam, sadarbības partneriem. Šajā projektā būs svarīga sadarbība – ar darba devējiem, pašvaldību sociālajiem dienestiem, izglītības iestādēm, uzsver I.Kalvāne, piebilstot, ka runa ir par 30 procentiem NVA klientu, jo 70% tiek galā paši vai ar nelielu NVA atbalstu.
Arī Pasaules Banka pētījumā norādījusi, ka, vērtējot, kāpēc cilvēks nestrādā, ir nepietiekami analizēt tikai viņa iemaņas, pieredzi un prasmes, jāskatās uz situāciju plašāk.
Pārkvalifikācijai – profesionālās izglītības iestādes
No nākamā gada bezdarbnieku pārkvalifikācijā paredzēts vairāk iesaistīt profesionālās izglītības iestādes.
Jau pašreiz profesionālās izglītības iestādes piedalās publiskajos iepirkumos un piedāvā tālākizglītības un neformālās izglītības programmas. Skolas ir parādījušas labus rezultātus, apmācot arī cilvēkus virs 50 gadiem.
LM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) līdz 2014.gada 10.janvārim uzsāks izmēģinājumprojektu, lai aprobētu iespējamu turpmāku sadarbības modeli bezdarbnieku sagatavošanai darba tirgum, nodrošinātu to apmācību noteiktās profesionālās tālākizglītības programmās valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, kuru infrastruktūra uzlabota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
"Lai piedāvātu pārkvalifikāciju, svarīgi arī saprast, kāda ir paša cilvēka motivācija atgriezties darba tirgū."
Šīm mācību iestādēm jākļūst par izglītības centriem, kuros strādātu arī ar pieaugušajiem, kam nepieciešama atšķirīgāka pieeja nekā jauniešu izglītošanā.
Uz LV portāla jautājumu – vai šajās skolās būs pietiekami mācībspēku plašākam darbam – IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa norāda: pāreja uz lielākiem profesionālās izglītības kompetences centriem (Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumi Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība") ir ar mērķi, lai var nodrošināt gan kvalitāti, gan mācību tehnisko bāzi, gan piesaistīt cilvēku resursus.
Virkne koledžu arī piedāvā profesionālās izglītības programmas – arī šis virziens esot svarīgs, lai nodrošinātu šīs izglītības prestiža tālāku celšanu.
Puse – uz vidusskolu, puse – uz profesionālo izglītības iestādi
NVA direktore I.Kalvāne uzsver: jākliedē mīts, ka profesionālās izglītības iestādēs mācīties nav prestiži un ka tajās mācās tikai neveiksminieki. Darba tirgus prognozes un sarunas ar darba devējiem liecina, ka visvairāk viņiem būs nepieciešami speciālisti vidējā kvalifikācijas līmenī, kas var strādāt ar modernu tehniku un jaunajām tehnoloģijām.
Tāpēc ir svarīgi vispārizglītojošajā skolā visiem iegūt labas pamatzināšanas eksaktajos priekšmetos un jau skolā par iespējām mērķtiecīgi stāstīt, kas darba tirgum ir nepieciešams un kādas ir iespējas cilvēkiem, kas strādā vienu vai otru darbu.
Profesionālās izglītības skolu beidzēju īpatsvars bezdarbnieku skaitā ir salīdzinoši mazāks nekā vispārējo vai pamatizglītību ieguvušo.
Patlaban 36% devīto klašu beidzēju dodas mācīties uz profesionālās izglītības iestādēm, pēdējos gados šim skaitam ir tendence pieaugt. S.Liepiņa teic, ka IZM redzējums ir panākt attiecību 50:50, tas ir, puse devītklasnieku turpina mācības vidusskolās, puse - profesionālās izglītības iestādēs.
LM ziņojumā ir apkopots arī nozaru ekspertu viedoklis par darba tirgus pieprasījuma izmaiņām 2013.gadā. Nozares apzinājušas vispieprasītākās specialitātes arī turpmākajiem gadiem. Ne vienu vien specialitāti starp pieprasītākajām nosaukušas vairākas nozares, piemēram, metinātāji nepieciešami ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs, lauksaimniecībā, metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību nozarē.
Darba devēju redzējums liecina: daudzas profesijas ir universālas, noderīgas jebkurā nozarē un kvalificēti darbinieki darba tirgum būs nepieciešami vienmēr.
