Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma grozījumos plānots, ka profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs un tehnikumos ir jāizveido koleģiāla pārvaldes institūcija jeb konvents.
FOTO: Māris Kaparkalējs
Saeimā ir iesniegti Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas izstrādātie Profesionālās izglītības likuma grozījumi.
Likumprojekta mērķis – ieviest profesionālās izglītības satura reformu, kas garantētu elastīgāku profesionālo izglītību, kura ir piemērotāka mūžizglītības principiem un ātrāk reaģētu uz darba tirgus izmaiņām. IZM likumprojektu raksturo kā steidzamu, un pieņemtos grozījumus ir plānots sākt īstenot jau ar nākamo gadu.
9.septembrī likumprojektu izskatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule komisijas sēdes laikā norādīja, ka likumprojekta grozījumi tapuši vairāk nekā gada garumā un to steidzamība pamatota ar nepieciešamību profesionālo izglītību nodrošināt ar satura reformām, efektīvāku Eiropas struktūrfondu apguvi nākamajam periodam un Izglītības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam īstenošanu. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu būs jāievieš izmaiņas arī citos normatīvajos aktos.
Būs iespējas iegūt kvalifikācijas apliecības
Likumprojekts paredz, ka Profesionālās izglītības likuma 6.pantuu jeb profesionālo izglītības dokumentu skaitu papildinās profesionālās kvalifikācijas apliecības. Reāla ir situācija, ka, ja audzēknis ir nokārtojis visus centralizētos eksāmenus, bet nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu (vai otrādi), viņš nesaņem diplomu un nevar stāties augstskolā. Likumprojektā plānots noteikt, ka profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments ir profesionālās kvalifikācijas apliecība.
Tāpat šī apliecība ļauj īstenot arī t.s. "īsās programmas" un mācīties pusotru gadu. E.Papule skaidro, ka tādējādi audzēkņi iegūtu vairākas apliecības un tas apliecinātu viņu profesionālo kvalifikāciju. Tas nozīmē arī to, ka šādas apliecības iegūšanu var apvienot ar citām mācībām.
Kvalifikācijas pielāgos Latvijas ietvarstruktūrai
Likumprojektā ietverts regulējums par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju līmeņiem. Anotācijā tiek skaidrots, ka Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir Eiropai atbilstoša izglītības astoņu līmeņu struktūra, kura aptver visas izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā un augstākā izglītība) un veidus (vispārējā, profesionālā, akadēmiskā) un sakārto Latvijas izglītības sistēmā piešķirtās kvalifikācijas saskaņā ar atbilstošiem mācīšanās rezultātiem, kas izteikti zināšanu, prasmju un kompetences izteiksmē. Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem iegūtais kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis ir jānorāda izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos.
Līdz ar to likumprojekts nosaka esošo piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, jo turpmāk noteicošā būs tieši tā, kuras līmeni arī būs nepieciešams uzrādīt visos izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos.
Likumprojektā gan norādīts, ka ietvertais regulējums nepasliktinās to personu stāvokli, kas profesionālo izglītību ieguvušas līdz šā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Profesionālo izglītības programmu standarti nav mainīti un arī izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu saturs pēc būtības nemainās – tikai papildus tiek norādīts Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis.
Tāpat IZM arī apliecina, ka ar iegūto kvalifikāciju, īpaši ar augstāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ir iespējams strādāt dažādās nozarēs un ieņemt dažādus amatus. Līdz ar to Profesiju standartiem nav jābūt Profesiju klasifikatora daļai, kā tas ir pašlaik.
Likumprojekts paredz arī apstiprināt darba vidē balstītas izglītības ieviešanu dzīvē līdz ar normatīvajiem aktiem.
Vairāk iesaistīs darba devējus
Šobrīd Profesionālās izglītības likumā nav regulējuma attiecībā uz nozares ekspertu padomēm. To ietekmi nostiprinās jaunais likumprojekts. Atbilstoši tam nozaru ekspertu padomju mērķis ir sekmēt attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un nozares speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos un profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.
Nozaru ekspertu padomes veidos nozaru darba devēju un to organizāciju, darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, nevalstisko organizāciju un publisko personu pārstāvji. Savukārt padomju darbību koordinēs Latvijas Darba devēju konfederācija, iesaistot citas darba devēju organizācijas. Nozaru ekspertu padomju darbību apmaksās no valsts budžeta piešķirtā finansējuma.
Nozaru ekspertu padomēm būs tiesības ierosināt veikt izmaiņas profesionālo skolu darbībā un apstiprināt nozares ekspertus dalībai profesionālās izglītības iestādes pārvaldes institūcijās.
Nozaru ekspertu padomes neveidos no Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām institūcijām, kā arī veselības aprūpes nozares profesionālās izglītības iestādēm.
Profesionālās izglītības iestādes konvents
Likuma grozījumos plānots, ka profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs un tehnikumos ir jāizveido koleģiāla pārvaldes institūcija jeb konvents, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību, nosakot tās darbības stratēģiskos virzienus atbilstoši darba tirgus prasībām. Lēmums par labu šādai institūcijai radies IZM, sadarbojoties ar darba devējiem.
IZM Izglītības departamenta direktore E.Papule norāda, ka tādējādi darba devēji vienkāršāk un tiešāk varētu ietekmēt ne tikai kopējo darba tirgus prognozi, bet arī izglītības programmas īstenošanu profesionālās izglītības iestādēs.
Latvijas Darba devēju konfederācija Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka atšķirība starp konventiem un nozaru padomēm ir tāda, ka padomes pārstāv nacionālo līmeni, bet konventi ir cieši piesaistīti pašām skolām, un tā veidojas ātrāka sadarbība, piemēram, ar prakses vietām. Līdz ar to šīs institūcijas savstarpēji nekonkurēs.
Konventa uzdevumi būs apzināt un definēt profesionālās izglītības iestādes darbības stratēģiskos virzienus, piedalīties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā un sniegt direktoram atzinumu par pedagogu profesionālās kvalifikācijas atbilstību nozares aktualitātēm, nodrošināt profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem mācību prakses organizēšanā un darba vidē balstītu mācību organizēšanā u.c. funkcijas.
E.Papule norāda: konventā piedalītos pieci līdz septiņi dalībnieki. Sastāvā iekļautu skolas pārstāvi, tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, kā arī attiecīgās pašvaldības, darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi. Savukārt konventa priekšsēdētājs ir darba devēju pārstāvis.
Konventam būtu arī tiesības:
Konvents gan attiecas tikai uz tām skolām, kas ir IZM padotībā.
IZM departamenta direktore arī uzsver, ka konventi negrasās aizstāt skolu direktorus, bet gan būt kā konstruktīvs sarunu partneris ātrākiem lēmumiem un spēs ātrāk reaģēt uz reģiona vajadzībām darba tirgū.
E.Papule prognozē, ka gan nozaru ekspertu padomju, gan konventu darbība tiktu uzsākta ne vēlāk kā 2015.gada otrajā ceturksnī.
Vai konvents pārāk neiejauksies skolas lietās?
Likumprojekta izskatīšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izraisīja spraigas diskusijas. Izglītības un zinātnes komisijas dalībniece Inga Vanaga norādīja, ka konvents profesionālajās skolās ir lieks un daudz racionālāks solis būtu paplašināt jau esošo profesionālo skolas padomi. Likumprojektā nav minēti daudzi būtiski aspekti, arī par to, vai konventa dalībniekiem kāds maksās algu.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ina Dundure uzsvēra, ka LPS atbalsta konventu izveidi. "Mēs uzskatām, ka, ieviešot konventu, paplašinās ietekme plašākā reģionā, jo šobrīd skolas padome ir ar šaurākām funkcijām. Mums jādomā plašāk, kā, optimizējot skolu tīklu, nepazaudēt fokusu un arī palielinātu pašvaldību ietekmi, lai reģionālajās, profesionālajās skolās tiktu apgūtas profesijas, kas ir vajadzīgas šī reģiona attīstībai."
Tomēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola pauda bažas, ka konvents pārāk iejauksies skolas saimnieciskajā darbā: "Ir skolas, kas ir aktīvas jau šobrīd un negaida likumdevējus, lai piesaistītu sev padomdevējus no privātā sektora vai pašvaldības. Mulsina šī konventa lielā iejaukšanās skolas saimnieciskajā darbībā. Piemēram, tas, ka konventam ir tiesības piedalīties darbinieku atlases procesā. Man nav skaidrs, kā tas norisināsies. Ja direktors grib pieņemt darbā, piemēram, metināšanas pedagogu un konventam šķiet, ka kāds cits kandidāts ir labāks, ar kuru pēc tam pašam direktoram ir jātiek galā. Es redzu, ka nekāda atbildība par saviem smalkajiem padomiem konventam nav paredzēta. Tāpat man nav skaidrs, kāpēc konventa vadītājam jābūt darba devējiem, vadītājs no pašvaldības labāk pārredzētu reģionu."
Arī komisijas sekretārs Guntars Bilsēns nebija sajūsmā par izmaiņām. "Strādājot 11 gadus par skolas direktoru, es zinu, kā strādā nozaru padomes. Jebkurā padomē skatās pēc sejām vai politiskajiem uzskatiem – patīk vai nepatīk. Kā jūs dabūsiet ekspertus konventā? Tā atkal būs butaforija, kur direktoram jātaisa papīri. Man ir liela nojauta, ka tur grib tikt cilvēki, kas vēlas izrīkoties ar Eiropas naudu. Mums ir plānošanas reģioni, kamdēļ tur vēl konventi? Atļaujiet skolas direktoriem pašiem piesaistīt uzņēmējus un sadarboties ar nozaru padomēm," ļoti skeptisks bija deputāts.
Jāņem gan vērā, ka izmaiņas likumā paredzētas, apzinoties, ka turpināsies profesionālo skolu tīkla optimizācija un Latvijā vairs nebūs 34, bet 20 skolas.
