Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
IZM plāno piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, lai skolās modernizētu ne tikai materiālo bāzi, bet arī mācību telpas un daudzviet sasāpējušo jautājumu – kopmītnes un sporta zāles.
FOTO: SXC
Izglītības un zinātnes ministrija 2020.gadam ir izvirzījusi cēlu mērķi – lai puse no Latvijas skolēniem mācītos vispārējā skolā un puse – profesionālajā izglītības iestādē. Šobrīd šī attiecība ir 61% pret 39%, jo vairāk skolēnu tomēr izvēlas mācības vidusskolā, nevis profesionālajā skolā. Tajā pašā laikā IZM min, ka 30% no jauniešiem bezdarbniekiem ir tikai vispārējā izglītība, jo darba devēji meklē tieši vidējās profesionālās izglītības un koledžas absolventus.
Ja pastāv problēma, ka profesionālo skolu absolventu darba tirgū trūkst, bet jaunieši labāk izvēlas vispārējo izglītību un nereti ar neskaidrām nākotnes perspektīvām, tad nepieciešamas reformas, lai profesionālo izglītību padarītu pievilcīgāku. Kādēļ tik niecīgs skaits jauniešu izvēlas arodizglītību? Iemesls tam ir ne tikai nepietiekamā interese par šīm mācību iestādēm, bet arī tas, ka nereti profesionālā izglītība nav tuvināta darba tirgum un darba devējiem nākas darbiniekus vēl papildus apmācīt.
IZM turpina samazināt profesionālo skolu skaitu
3.februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijai bija iespēja informēt par profesionālās izglītības reformu un jau paveikto ar savā pārvaldībā esošajām skolām. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta norāda, ka šobrīd ministrija intensīvāk strādā tieši ar tām skolām, kurās ir 300 vai mazāk audzēkņu, izvērtējot to potenciālo dzīvotspēju.
Izrādās, pēdējo gadu laikā ir slēgts vai reorganizēts salīdzinoši liels skaits IZM profesionālo skolu. 2010./2011. mācību gadā durvis vēra 54 profesionālās izglītības iestādes, turpretī pagājušajā mācību gadā tās bija vien 37. Šādi ministrija risina skolu sadrumstalotības un programmu neefektīva pārklājuma problēmu.
Sadrumstalotība ir viens no nopietnākajiem profesionālās izglītības jautājumiem, tāpēc var noprast, ka ministrija, samazinot skolu skaitu, cenšas rūpēties par to, lai atlikušās izglītības iestādes būtu piepildītas ar audzēkņiem, modernas un kvalitatīvas. IZM gan uzsver, ka skolu slēgšanu un ilgtspēju izvērtēs kompleksi, nevis tikai pēc audzēkņu skaita. Katras iestādes nākotne tiks plānota perspektīvā uz pieciem gadiem, plānošanā iesaistot arī pašvaldības un sociālos partnerus jeb darba devējus.
Tomēr skaidrs ir arī tas, ka visas skolas likvidēt nedrīkst. Kāpēc? Uz vienu no iemesliem norāda deputāts Arvīds Platpers – daudzi jaunieši, kas dodas mācīties uz pilsētām, savā novadā atpakaļ vairs neatgriežas. Lai tā nenotiktu, viņiem jābūt pieejamām arī mācību iestāžu filiālēm reģionos.
Pašvaldības nav sajūsmā par visu profesionālo skolu pārņemšanu
Būtiska vieta jaunajā reformā tiek atvēlēta profesionālas izglītības kompetences centru jeb PIKC veidošanai. Šobrīd Latvijā jau ir 15 PIKC, bet tuvākajā nākotnē plānoti vēl trīs. Lai profesionālā skola varētu pretendēt uz PIKC statusu, tai jāizglīto ne mazāk kā 500 audzēkņu, ja iestāde atrodas Rīgā – ne mazāk kā 800 audzēkņu. Noteikts, ka skolai jānodrošina iespējas apmācīt darbam ar jaunākajām tehnoloģijām arī citu profesionālo skolu audzēkņus un cieši jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem. Iestādei sevi jāpierāda kā profesionālās izglītības metodiskajam centram, pieaugušo tālākizglītības centram un karjeras izglītības centram. Tāpat skolai jāpiedalās Eiropas Savienības struktūrfondu vai citos ārvalstu finanšu instrumentu finansētajos projektos un jāatbilst vēl citiem izvirzītajiem kritērijiem.
Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam ir paredzēts, ka līdz 2016.gadam pašvaldībām pakāpeniski ir jāpārņem visas profesionālās skolas, savukārt jau esošie vai plānotie kompetenču centri paliek IZM pārziņā. Tas notiek, pamatojoties uz brīvprātības principu.
Noteiktais 2016.gads tuvojas, bet, kā izrādās, tad ne katru skolu pašvaldības ir ar mieru ņemt savā pārziņā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure paredz, ka tādu pašvaldību, kuras vēlētos pārņemt tās profesionālās skolas, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem, nebūs daudz. Šīs skolas nereti ir neapskaužamā stāvoklī, un, lai tās savestu pienācīgā kārtībā, pašvaldībām būtu jāiegulda daudz resursu. Turklāt papildu finansējums paredzēts tikai kompetenču centra modernizācijai, bet ne tām profesionālajām skolām, kas ir pašvaldību pārziņā.
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule gan mierina, ka arī pašvaldību skolas var saņemt valsts atbalstu programmu īstenošanai. Tomēr tad programmām jāatbilst noteiktiem kritērijiem:
Līdz ar to pašvaldībām ir stimuls nodrošināt šādu programmu atbilstību izvirzītajiem priekšnoteikumiem.
Saeimas komisijas sēdē ar savu pieredzi dalījās arī reģionu pārstāvji, kas lielākoties atzina, ka ir apmierināti par sadarbību ar ministriju. Katrā novadā ir gan savi veiksmes stāsti, gan "rūpju bērni", turklāt katram reģionam ir arī savas īpatnības. Tā Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Ieva Briede informē, ka reģionā veikts specializācijas pētījums, lai noteiktu, kuras ir tās jomas, kurā reģions ir spēcīgāks. Tas nepieciešams, lai varētu skolas informēt par to, kuras programmas ir nepieciešamas, ņemot vērā katras stiprās puses.
Profesionālo skolu audzēkņiem dārga pārvietošanās
Jo vairāk tiek slēgtas skolas, jo audzēkņiem jākļūst mobilākiem, mērojot arī lielāku attālumu no dzimtā novada. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa–Priede akcentē, ka vecāki savus bērnus pat mēdz ņemt ārā no profesionālajām skolām, jo nevar tiem samaksāt par transportu.
Pagaidām mūsu valsts profesionālo skolu audzēkņiem nav pretimnākoša transporta izmaksu kompensācijas ziņā. Piemēram, MK noteikumi Nr.872 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos" nosaka braukšanas maksas atvieglojumus ārpus pilsētas teritorijas dzīvojošiem vispārējās vidējās izglītības iestādēs (klātienes 10.-12.klase) izglītojamiem. Šie atvieglojumi ir spēkā, ja novadā, kurā dzīvo skolēns, nav skolas un viņam jābrauc ar sabiedrisko transportu. Tomēr minētie noteikumi paredz atvieglojumus tikai vispārējās izglītības skolēniem. Ja vien pašvaldības nenosaka papildu atvieglojumus, biļete profesionālo skolu audzēkņiem jāpērk par pilnu cenu.
"Ja kādā no profesionālajām skolām tiek īstenota reta programma, piemēram, veterinārmedicīna, būs ļoti dārgi uz to izbraukāt no attāliem rajoniem."
Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis norāda: ja kādā no profesionālajām skolām tiek īstenota reta programma, piemēram, veterinārmedicīna, tad daudziem skolēniem iznāk uz skolu braukāt no attāliem reģioniem, un tas izmaksā ļoti dārgi. Saeimas
Sitienu pa vecāku kabatu rada ne tikai transports, bet arī ēšanas un dzīvošanas izmaksas. Turklāt IZM Izglītības departamenta vadītāja E.Papule atzīmē vēl vienu aspektu, kad cieš profesionālās izglītības audzēkņi un viņu vecāki. Šobrīd nevar būt tā, ka vecāki vienlaikus saņem bērnu pabalstu un profesionālās skolas audzēknis – stipendiju. Līdz ar to vecākiem jādomā, no kuras naudas atteikties. E.Papule uzsver, ka šis jautājums noteikti jārisina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Ir jādomā par to, lai gan vecāks saņemtu pabalstu par bērnu, kas turpina mācīties, gan audzēknis saņemtu savu par labiem vērtējumiem nopelnīto stipendiju.
Kultūras skolām citāda nākotnes vīzija
Kā tika atzīmēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, ar savām profesionālajām skolām un to attīstību šobrīd atšķirīgi strādā IZM un citādi Kultūras ministrija. Saeimas komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns šo situāciju raksturoja kā "divus zarus profesionālajā izglītībā".
Tos pašus principus, ko IZM vēlas piemērot savām skolām, kuru darbība ir saistīta ar tautsaimniecības attīstību un kur nozarēs trūkst darbaspēka, nevar piemērot Kultūras ministrijas pārvaldībā esošajām skolām, kur tieši otrādi – nereti veidojas darbaspēka pārpalikums. Līdz ar to Kultūras ministrija savām profesionālajām skolām neplāno piesaistīt vairāk audzēkņu.
Kultūras ministrijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Dace Ziemele stāsta, ka kultūras skolu reformu gadījumā process ir daudz demokrātiskāks un skolas pašas var izteikt vēlmi kļūt vai nekļūt par profesionālās izglītības kompetences centru. Ministrija neplāno likvidēt nevienu no savā pārvaldībā esošajām skolām, bet ir izglītības iestādes, kas pašas ir izteikušas vēlmi apvienoties, lai veidotu kompetenču centru. Pārējām skolām ministrija ļauj nogaidīt.
Skolas uzlabos par struktūrfondu līdzekļiem
IZM Izglītības departamenta direktore E.Papule vērš uzmanību, ka līdz 2016.gadam ministrijai profesionālajā izglītībā ir šādas prioritātes:
No 2016.gada profesionālā izglītība pāries uz programmās balstītu finansējumu. Saeimā savu otro lasījumu gaida arī Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kuri cita starpā paredz skolās stiprināt nozaru ekspertu padomju darbību, izveidot profesionālajās skolās konventu u.c. izmaiņas. Par grozījumiem var lasīt arī LV portāla skaidrojumā "Saeimā iesniegti grozījumi Profesionālās izglītības likumā".
IZM plāno piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, lai skolās modernizētu ne tikai materiālo bāzi, bet arī mācību telpas un daudzviet sasāpējušo jautājumu – kopmītnes un sporta zāles. Piemēram, lai palielinātu modernizēto izglītības iestāžu skaitu, iecerēts piesaistīt 104,78 miljonus eiro. Īpaši tiks domāts, lai atjaunotu profesionālos kompetenču centrus – naudu saņems gan profesionālās skolas, gan pašvaldības.1
Tāpat paredzēts pilnveidot un arī piesaistīt ESF līdzekļus darba vidē
balstītas izglītības attīstībai, jo tā strauji iemanto popularitāti audzēkņu
vidū. Lai gan nav plānots pilnībā pāriet uz šādu modeli, tas ir viens no
viediem, kā profesionālo izglītību pietuvināt darba tirgum. Par šo modeli vairāk
informācijas sniegts LV portāla rakstā
"Profesionālā izglītība kļūst tuvāka darba tirgum".
1ES struktūrfondu 2014-2020 ieguldījumi izglītībā un zinātnē.
