NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
07. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
2
2

Profesionālā izglītība kļūst tuvāka darba tirgum

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

IZM īstenotais projekts ir uzskatāms par veiksmīgu. Sākotnēji sadarboties ar izglītības iestādēm bija gatavi 29 uzņēmumi, bet nākamajā mācību semestrī tie būs jau 177, un plānots, ka šis skaitlis vēl palielināsies. Tāpat palielināsies arī iesaistītu skolu un audzēkņu skaits.

FOTO: Ogres Valsts tehnikums

Pagājušogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sešām Latvijas profesionālajām skolām piedāvāja ieviest darba vidē balstītu apmācību. Savukārt 1.jūlijā ministrija prezentēja šī projekta rezultātus, kuru veiksme ļauj cerēt, ka ir atrasts viens no risinājumiem, kā profesionālo izglītību pietuvināt darba devēju prasībām.

Darba vidē balstītas izglītības īstenošana Latvijā tika uzsākta pagājušā gada sākumā, kad pēc daudzkārtējām sarunām ar citu valstu pārstāvjiem un uzņēmējiem IZM aicināja desmit profesionālās izglītības iestādes izvērtēt iespēju ieviest šādu mācību modeli.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzīst, ka projekta uzsākšanā būtiska loma ir bijusi tieši pašvaldībām, kuras bija ieinteresētas īstenot šo modeli savā novadā.

Uz IZM aicinājumu ieviest šādas mācības, atsaucās sešas profesionālās izglītības iestādes, kurās arī gada garumā projekts tika realizēts. 2013./2014. mācību gadā pēc jaunā modeļa mācījās 148 audzēkņi 17 dažādās programmās un norisa sadarbība ar 29 uzņēmumiem.

Darbam pietuvinātu mācību īstenošanas tiesiskais pamats ir līgums starp izglītības iestādi, audzēkni un uzņēmumu, kas nodrošina praktiskās mācības. Tomēr sadarbība nav iespējama arī bez trim ieinteresētajām pusēm – izglītības iestādes, pašvaldības un uzņēmumiem.

IZM informē, ka darba vidē balstītas mācības ir viena no Eiropas Savienības izglītības un nodarbinātības politikas augsta līmeņa prioritātēm, kur šāds mācību modelis tiek uzskatīts par vienu no jauniešu bezdarba problēmas risinājumiem.

To ieviešot, Latvija ir uzsākusi sadarbību arī ar vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, ar Vāciju, Austriju un Šveici, kurās šāda veida mācības (darba vidē balstīta mācību sistēma) jau ilgstoši ir neatņemama profesionālās izglītības sastāvdaļa, nodrošinot salīdzinoši augstu jauniešu nodarbinātības līmeni.

Tomēr esam ne tikai mācījušies, bet, iespējams, mācīsim arī citus. S.Liepiņa norāda, ka ar savu veiksmīgo piemēru esam motivējuši arī citas valstis izmēģināt darba vidē balstītas mācības, piemēram, mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, kur šādu veiksmīgu projektu vēl nav bijis.

Mācību pamatā vēsturisks princips

Latvijā projektā īstenotais apmācību modelis balstās uz Austrijas un Vācijas profesionālo izglītību. Tas tiek saukts arī par duālās izglītības modeli. Galvenais princips – ievērojama mācību procesa daļa notiek praksē uzņēmumos. Mācību procesā darba prakse uzņēmumā un teorētiskās mācības izglītības iestādē ir sadalītas atsevišķos periodos. Šim modelim ir raksturīgs tas, ka mācību process tiek īstenots reālās situācijās darbavietās.1

Var teikt, ka darba vidē balstītu mācību princips sakņojas tālā vēsturē. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete akcentē, ka šādas mācības lielā mērā pamatojas uz senajām zeļļa un mācekļa attiecībām. Tas, kurš ir strādājis ilgāk un uzkrājis noteiktu darba pieredzi, māca sava darba pārmantotāju.

"Šo sistēmu esam atjauninājuši atbilstoši 21.gadsimta prasībām un zināšanām, ko prasa mūsu sabiedrība un darba vide. Šī pieredze ļauj arī dažādot mūsu izglītības formas. Darba vidē balstītā izglītība apvieno audzēkņa, profesionālās izglītības iestādes un darbavietas enerģiju, izdomu un zināšanas. Tieši šādā sadarbībā var rasties vislabākie rezultāti, lai audzēkņiem profesionālajā izglītībā mācītu to, kas ir vajadzīgs, un atrastu šo nepieciešamo līdzsvaru starp teoriju un praksi," norāda ministre.

Darba devēji beidzot ir sadzirdēti

Projekta rezultātu prezentācijas laikā Izglītības un zinātnes ministrija saņēma daudz atzinīgu vārdu par to, ka šādas apmācības ir būtisks solis, lai uzlabotu profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu iespējas iekļauties darba tirgū, bet uzņēmējiem dotu iespēju atrast kvalificētu darbaspēku.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka beidzot darba devēji jūtas sadzirdēti, jo jau vairākus gadus uzrunājuši ministriju par to, ka darba tirgū trūkst profesionāļu un ka darba devēji vieni nevar apmācīt visus darbiniekus, kuri ienāk tirgū bez atbilstošas kvalifikācijas. "Darba devējiem ir daudz rūgtas pieredzes, mācot no jauna, tērējot savu laiku un arī līdzekļus, tāpēc jo īsāka būs šī saite starp potenciālo darbinieku, darba devēju un izglītības iestādi, jo precīzāk varēsim iegūt to rezultātu, kas vajadzīgs gan darba devējam, gan jaunietim un viņa nākotnes karjerai."

L.Meņģelsone uzsver, ka jautājums ir arī par profesionālās izglītības prestiža celšanu, ko noteikti ir uzlabojusi profesionālās izglītības tīkla izveidošana, skolu renovācijas un mācību programmu atjaunošana. "Es domāju, ka beidzot ir pienācis laiks, kad jaunieši ir noticējuši – profesionālā izglītība ir izcils pamats viņu nākotnei," piebilst LDDK ģenerāldirektore.

"Jo īsāka būs saite starp potenciālo darbinieku, darba devēju un izglītības iestādi, jo precīzāk mēs varēsim iegūt to rezultātu, kas vajadzīgs gan darba devējam, gan jaunietim un viņa nākotnes karjerai. "

Projektu atzinīgi novērtē arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš akcentē: cilvēks bez pietiekamas prakses nevar garantēt vajadzīgo drošību. Cilvēkam, kurš lasījis tikai mācību grāmatas, neviens neatļaus braukt ar auto, jo viņš, visticamāk, izraisīs avārijas. Tāpat arī bail iedomāties, kas notiktu, ja šāds cilvēks, kas mācījies tikai no grāmatām, sāktu mums labot zobus. "Prakses modelis, uz kuru mēs ejam, būs tas, kas mums palīdzēs šo drošību ieviest."

Ieguvēji šajā mācību procesā ir ne tikai darba devēji. Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante uzsver, ka ciešā sadarbībā starp profesionālajām izglītības iestādēm un uzņēmējiem tiek aktualizētas izglītības programmas atbilstoši nozares vajadzībām. Pēc I.Brantes domām, ieguvēji ir audzēkņi, jo prakses programma ir plašāka un jaunieši iegūst vairāk zināšanu. Praksē audzēkņi atrod arī savus darba devējus. Tāpat tā ir iespēja pārliecināties, vai izvēlētā profesija ir īstā.

Kā jaunais modelis attīstīsies nākotnē?

Ina Druviete atzīst, ka projekts ir sniedzis divas mācības: "Pirmkārt, pirms kādas sistēmas ieviešanas plašā mērogā, ir nepieciešams to pārbaudīt. Pārbaudes rezultāti mums parāda tās vājās vietas, kur vēl jāpiestrādā. Otrkārt, mēs profesionālās izglītības jomā varam balstīties ne tikai uz savas valsts tradīcijām, bet arī uz ārzemju pieredzi, kas mums palīdz atcerēties labi aizmirsto veco."

S.Liepiņa informē, ka jau šobrīd IZM uzsākusi arī normatīvās bāzes pielāgošanu jaunajam modelim, kā arī izsludināts informatīvais ziņojums par darba vidē balstītām mācībām, ko plānots virzīt izskatīšanai valdībā. Sagatavoti arī Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas atvieglos arī turpmāk ieviest šāda veida mācību modeli.

Viens no projekta ieguvumiem ir tas, ka IZM ir bijusi iespēja identificēt galvenās grūtības, kas var traucēt veiksmīgai mācību modeļa īstenošanai. Šādas problēmas, kuras jārisina ir, piemēram, uzņēmumu ieinteresētības veicināšana un samaksas jautājumi; prakses faktiskā kvalitāte; mentoru kvalitāte un sagatavotība darbā ar audzēkņiem; īpašu mācību programmu (kursu) nepieciešamība u.c. problēmas.

IZM piedāvājusi arī nākotnē iespējamos risinājumus šīm problēmām, piemēram, noteikt nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, kas iesaistās darba vidē balstītu mācību īstenošanā; popularizēt jauna veida pieeju uzņēmumu cilvēkresursu sagatavošanas stratēģijā u.c. ieteikumus.

Ministrijas valsts sekretāre arī aicina citus uzņēmējus iesaistīties darba vidē balstītu mācību īstenošanā: "Mēs mudinām arī citus uzņēmumus uzsākt sarunas ar sev saistošām profesionālās izglītības iestādēm. Aicinām audzēkņus skatīties un vērtēt šīs programmas, izmantot iespēju gūt nepastarpinātu un tiešu darba vides pieredzi tālākām darba gaitām."

Jaunā pieeja gūst arvien lielāku popularitāti, un arvien vairāk skolu un uzņēmēju ir ieinteresēti kopīgi īstenot darba vidē balstītas mācības. S.Liepiņa informē, ka 2014./2015. mācību gadā sešu profesionālo izglītības iestāžu vietā šādu modeli plāno iedzīvināt jau 22 mācību iestādes, savukārt mācības šādā modelī uzsāktu apmēram 500 audzēkņu. Pieaug arī iesaistīto uzņēmumu skaits – šobrīd profesionālās izglītības iestādes iesaistās sarunās ar 177 uzņēmumiem visā Latvijā.

IZM valsts sekretāre gan piebilst, ka Latvijā šāds mācību modelis, visticamāk, neiegūs tādu popularitāti, kāda tā ir, piemēram, Vācijā. Līdz ar to pilnībā mēs uz šādu duālo profesionālo mācību nepāriesim. Tomēr arī kā papildelements tas ir nozīmīgs solis, lai izglītību tuvinātu darba tirgus prasībām.


1 Strode L. I. Mācīšanās darbavietā. 2013.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU