SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
22. martā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
1
1

Profesionālās skolās dabaszinības, fizika vai ķīmija būs obligāti priekšmeti

Izmaiņas attiecināmas uz izglītojamiem, kuri uzsāk mācības 1.kursā. Izglītojamiem, kuri turpina mācības 2.kursā un turpmākos kursos, turpinās piemērot veco regulējumu.

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Izglītības un zinātnes ministrija ir grozījusi profesionālās un arodizglītības standartu, lai uzlabotu audzēkņu eksakto priekšmetu zināšanas, nosakot fiziku vai ķīmiju, vai dabaszinības kā vispārizglītojošus priekšmetus. Tāpat no nākamā mācību gada profesionālās skolās pasniegs arī veselības mācību mācību kursa „Sabiedrības un cilvēka drošība” ietvaros.
īsumā
  • Šobrīd puse no profesionālajām skolām fiziku un ķīmiju pasniedz tikai kā izvēles priekšmetu.
  • Kopumā šo eksakto priekšmetu pasniegšanas apjoms ir nepietiekams.
  • MK noteikumu grozījumi paredz dabaszinības vai fiziku, vai ķīmiju pasniegt kā obligātus vispārizglītojošus priekšmetus.
  • No nākamā mācību gada profesionālās skolās sāks pasniegt jaunu kursu "Sabiedrības un cilvēka drošība," kura ietvaros mācīs arī veselības izglītību.
  • Kursu "Sociālā izglītība un kultūrizglītība" papildinās ar mācību priekšmetu –literatūra.
  • Izmaiņas skars tos, kas 2016./2017.mācību gadā uzsāks mācības pirmajā kursā, pārējie turpinās mācīties pēc vecajiem noteikumiem.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" 6.punktā noteikts, ka profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto vispār­izglītojošo saturu veido šādas izglītības jomas: valodas un komunikatīvās zinības, matemātika, dabaszinības un tehniskās zinības, sociālās zinības un kultūrizglītība, kā arī sports.

Katrā no šīm izglītības jomām ir noteikts mācību priekšmetu kopums. Šobrīd izglītības jomā – matemātika, dabaszinības un tehniskās zinības - ir noteikti šādi mācību priekšmeti: matemātika, informātika un izvēles mācību priekšmeti.

Ķīmija un fizika vairs nebūs izvēles priekšmets

Šobrīd puse no profesionālām izglītības iestādēm fiziku vai ķīmiju audzēkņiem piedāvā apgūt tikai kā izvēles mācību priekšmetu, un atvēlētais stundu skaits šajos mācību priekšmetos nav pietiekams – aptuveni 105 stundas, secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

IZM ir apkopojusi datus par profesionālās vidējās izglītības satura piedāvājumu 2013.-2015.gadā. Šie dati liecina, ka programmās, kuru saturā ir fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinību priekšmeti, 10-15% programmu šo priekšmetu nemaz nepasniedz, bet pārējās programmās to apguvei paredzētais mācību stundu skaits ir neliels (vidēji 123 stundas). Līdz ar to veidojas situācijas, ka skolai ir priekšmetam paredzētās telpas un aprīkojums, bet stundu skaits ir nepietiekams.

Tāpēc turpmāk dabaszinības vai fizika, vai ķīmija būs vispārizglītojoši mācību priekšmeti profesionālās skolās. Paralēli tiek mainīts arī izglītošanas jomu procentuālais sadalījums, lai nodrošinātu minētajiem mācību priekšmetiem atbilstošu stundu skaitu. Šīs izmaiņas izstrādātas, IZM konsultējoties ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju.

Ieviešot fiziku un ķīmiju kā vispārizglītojošus priekšmetus, rodas jautājums par to, vai audzēkņiem būs jāpiedalās šo priekšmetu pārbaudījumu pilotprojektos. IZM noteikumu projekta anotācijā skaidro, ka piedalīšanās pilotprojektos būs izglītojamo brīva izvēle un neietekmēs skolēna kopīgo vērtējumu. Pēc eksāmenu norises izglītojamo eksāmenu darbus novērtēs centralizēti, un vērtējums tiks izteikts procentuālajā novērtējumā. Tiek plānots, ka informācija par piedalīšanos pilotprojekta eksāmenā un tajā iegūtais vērtējums pēc izglītojamā izvēles varētu tikt ierakstīts atestāta par vispārējo vidējo izglītību sekmju izrakstā.

Vienots mācību kurss, kurā ietvers arī veselības mācību

MK noteikumu Nr.211 8.punkts nosaka, ka visās izglītības programmās attiecīgajos mācību priekšmetos iekļaujamas šādas tēmas – veselības izglītība, vides izglītība, izglītība darba vides drošības jomā, izglītība valsts aizsardzības jomā.

Tomēr šie temati ir iekļauti dažādos mācību priekšmetos – gan vispārizglītojošos, gan profesionālās izglītības. Tas, kā secināts noteikumu projekta anotācijā, nenodrošina sistemātisku pieeju sabiedrības un cilvēka drošības jautājumu apguvē.

Tāpēc Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir izstrādājis vienotu mācību kursa modeli "Sabiedrības un cilvēka drošība". Kursa ietvaros mācīs:

  • darba aizsardzību,
  • pirmo palīdzību,
  • ugunsdrošību,
  • elektrodrošību,
  • civilo aizsardzību,
  • vides aizsardzību,
  • veselības izglītības tēmu.

Kā redzams, kursa ietvaros paredzēta obligāta veselības izglītība, ko profesionālajās izglītības iestādēs ieviesīs no 2016./2017.mācību gada. Kursa saturs tiks saskaņots ar Veselības ministriju un to finansēs piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Profesionālās vidējās izglītības programmās veselības izglītībai noteiktas 24 mācību stundas un arodizglītības programmās - 20 mācību stundas.

VISC sadarbībā ar Veselības ministriju ir arī izstrādājis metodisko materiālu "Veselības izglītība vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā."

Kultūrizglītību papildinās ar mācību priekšmetu – literatūra

Šobrīd MK noteikumos Nr.211 izglītības jomā "Sociālās zinības un kultūrizglītība" ir noteikti šādi mācību priekšmeti: Latvijas un pasaules vēsture, ekonomika un izvēles mācību priekšmeti.

Tomēr, lai profesionālo un arodskolu audzēkņu zināšanas būtu atbilstošas vispārējās izglītības skolēniem, izglītības jomu "Sociālās zinības un kultūrizglītība" papildinās ar mācību priekšmetu - literatūra. Tādējādi tiks uzlabotas profesionālās un arodizglītības izglītojamo tālākās izglītības un karjeras iespējas.

Novērstas pretrunas eksāmenu veidā

Tie audzēkņi, kas apguvuši profesionālās vidējās izglītības programmas, eksāmenus kārto tāpat kā izglītojamie no vispārizglītojošām programmām, kam pārbaudes darbi norisinās atbilstoši MK noteikumiem Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem".

IZM skaidro, ka līdz ar grozījumiem profesionālās izglītības standartā ir novērsta pretruna starp vispārizglītojošo priekšmetu mācīšanu vispārējā vidējā un profesionālajā vidējā izglītībā.

Veicot grozījumus, tiek nodrošināta vienota pieeja vispārizglītojošo mācību priekšmetu eksāmeniem, nosakot trīs obligātos centralizētos eksāmenus – latviešu valodā, vienā svešvalodā un matemātikā – un vismaz vienā eksāmenā pēc izglītojamā izvēles -  atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartam. Iepriekš MK  211.noteikumi pauda, ka ceturtajam eksāmenam jābūt audzēkņa izvēlētā mācību priekšmetā, kura apjoms nav mazāks par 105 mācību stundām. Līdz ar to nerodas papildu izmaksas, kas saistītas ar algas, papīra, kopēšanas un centralizētās vērtēšanas veikšanas izmaksām, norādīts MK noteikumu anotācijā.

Noteikts mākslas programmu īstenošanas apjoms

Kā jau iepriekš minēts, līdz ar grozījumiem palielināsies mācību saturā iekļauto tēmu daudzums, piemēram, pievienojot veselības izglītību, darba drošību utt. Tādējādi rodas pamatotas bažas par to, vai nesamazināsies laiks tiem priekšmetiem, kas veltīti profesionālai specialitātei. Īpaši tas skar uz kultūras nozari orientētas profesionālās skolas, kurām dabaszinātnes nebūs nepieciešamas pamata profesijā.

Šobrīd Latvijas izglītības iestādēs tiek īstenotas profesionālās vidējās kultūrizglītības programmas, kuru absolventi iegūst vienādas kvalifikācijas, bet to stundu apjoms un īstenošanas laiks ir atšķirīgs. Izglītības programmu īstenošanas apjomu un laiku nosaka izglītības iestādes dibinātājs, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.211. Kultūras ministrijas dibinātās izglītības iestādes īsteno profesionālās vidējās kultūrizglītības programmas pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves ar mācību ilgumu divi gadi (mākslas un dizaina jomā) un trīs gadi (mūzikas jomā).

Citās izglītības iestādēs licencētajās profesionālās vidējās kultūrizglītības programmās ar īstenošanas apjomu 1,5 gadi faktiskais teorētisko un praktisko mācību laiks pedagoga vadībā ir tikai desmit mēneši, kas ir nepietiekami, lai sasniegtu optimālus rezultātus un apgūtu profesijas standartā noteiktās profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences.

Tāpēc, veicot grozījumus, IZM ņēmusi vērā Kultūras ministrijas ierosinājumu, ka profesionālās vidējās mūzikas, mākslas, dejas un dizaina jomas izglītības programmas, kuras atbilst izglītības tematiskai jomai "Mākslas" un kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves, īstenojamas vismaz 3120 stundu apjomā vismaz divu gadu ilgumā.

"Nosakot vienotu profesionālās vidējās kultūrizglītības programmu īstenošanas apjomu un ilgumu, tiks nodrošināta profesionālās kultūrizglītības programmu kvalitāte un mērķu sasniegšana - atbilstība darba tirgus prasībām un absolventu konkurētspēja, kā arī vienlīdzīga pieeja visām izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās vidējās kultūrizglītības programmas, ņemot vērā šo programmu specifiku un to, ka tajās vienlaikus jāapgūst gan augsta līmeņa tehniskā izpildījuma, gan mākslinieciskās prasmes," norāda IZM.

Izmaiņas skars 1.kursa audzēkņus

Ministru kabinets grozījumus apstiprināja 8.martā. Tie stājas spēkā 2016.gada 1.septembrī un attiecināmi uz izglītojamiem, kuri uzsāk mācības 1.kursā. Izglītojamiem, kuri turpina mācības 2.kursā un turpmākos kursos, turpinās piemērot veco regulējumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU