Pašreizējais situācijas raksturojums Latvijā izklāstīts valdībā 10.decembrī izskatītajā LM informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai".
Pasaules Bankas (PB) pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" secinājumos norādīts uz vairākām sociālās drošības sistēmas problēmām: valsts un pašvaldību mērķēti sniegta atbalsta trūkums trūcīgākajiem iedzīvotājiem; nepieciešamība īstenot pasākumus, kas ļautu vienmērīgāk pāriet no sociālās palīdzības pabalsta uz algotu darbu; nepieciešamība precīzāk noteikt prioritāri atbalstāmās mērķa grupas.
Kā vienu no PB secinājumiem labklājības ministre Ilze Viņķele uzsver to, kas apgāž sabiedrībā valdošos pieņēmumus, ka Latvijā pastāv pabalstu saņēmēju paaudzes, ka cilvēki neiet darbā tādēļ, ka dzīvot no pabalstiem ir izdevīgāk, ka pabalstu sistēma nemotivē atgriezties darbā.
"Latvijā sociālās apdrošināšanas sistēma darbojas pietiekami efektīvi, taču sociālās palīdzības sistēmai, kas ir mijiedarbē ar to, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Mums ir noteikti minimālo ienākumu sliekšņi, virkne pabalstu, bet problēma ir tā, ka gandrīz neviens no šiem raksturlielumiem nav pierādījumos balstīts un šis skaitlis ir noteikts, labākajā gadījumā ņemot vērā budžeta iespējas vai arī pietiekami bieži – politiskās vienošanās rezultātā. Tādēļ Labklājības ministrija ir pētījusi citu Eiropas valstu pieredzi. Un mēs piedāvājam ceļa karti pat 10 gadiem uz priekšu, kas būtu pilnveidojams un uzlabojams Latvijas sociālās drošības sistēmā. Un tas skartu gan sociālo palīdzību, gan arī sociālās apdrošināšanas sistēmas divus pakalpojumus – pensijas un bezdarbnieka pabalstus," uzsver labklājības ministre.
LM piedāvā minimālos ienākuma sliekšņus, kas ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem, noteikt citādāk. Un šo skaitli nevis voluntāri izdomāt, bet aprēķināt, balstoties uz korektiem metodiskiem risinājumiem. Lielāks uzsvars paredzēts cilvēka atbalstam izejai no krīzes, lai motivētu arī pašam pielikt pūles savu problēmu risināšanā, atgriezties darba tirgū. Ilglaicīgākais risinājums varētu būt valsts pensiju ieviešana, jo, kā skaidro ministre, "ja tiek noteikts minimālais ienākumu līmenis valstī, tad ir tikai dabiski, ka arī vecākās paaudzes cilvēkiem tiek nodrošināta zināma pārliecība par to, ka viņu ienākumi pēc pensionēšanās noteiktu līmeni sasniegs".
Kā varētu noteikt minimālos ienākumu sliekšņus?
Pašreiz dažādie minimālo ienākumu sliekšņi nav sasaistīti ar rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju situāciju. Tāds ir arī mēneša iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs, ko statistiski rēķina kopš 1991.gada. No šādā veidā rēķinātā groza LM iesaka atteikties. Savukārt trūcīgā statusa piešķiršanai ir noteikts 90 latu ienākums uz vienu cilvēku, kas ir mērs, lemjot par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu gan lielā ģimenē, gan vientuļam cilvēkam. Salīdzināšanai jāpiebilst, ka 2013.gadā GMI ir 35 lati mēnesī vai cita summa, pašvaldības noteikta. Vidējais piešķirtais GMI pabalsts ir 26 lati. Nav šaubu - atbalsts ir pieticīgs, un netiek ņemts vērā, vai cilvēks dzīvo viens vai divatā.
Eiropā ir diferencēta pieeja: ja dzīvo divatā, tad pirmajam mājsaimniecības dalībniekam atbalsts ir lielāks, jo viņš nodrošina visu infrastruktūru, otrajam atbalsts ir mazāks. Latvijā pašreiz vismazākais atbalsts ir vientuļam cilvēkam, un ar to viņš nevar segt savas mājsaimniecības objektīvos izdevumus.
LM ziņojumā secināts, ka galvenās nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir nepilnās un daudzbērnu ģimenes, vienas personas mājsaimniecības, zemas darba intensitātes un bezdarbnieku mājsaimniecības, kā arī bērni, jaunieši un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme informēja, ka, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, arī LM iesaka noteikt minimālo ienākumu slieksni, kas būtu objektīvs. Eiropā tiek apspriesta virzīšanās uz mediāno ienākumu. No vidējās algas tas atšķiras ar to, ka tiek atmestas galējības – vismazākie un vislielākie ienākumi valstī. Minimālo ienākumu sliekšņi ir dažādi. Piemēram, Dānijā pašreiz apspriež 50%, par 60% runā tikai Austrija. Protams, ka tas ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un valsts un pašvaldību mijiedarbības.
LM piedāvā vairākus variantus, kā varētu noteikt minimālā ienākuma slieksni (procentos), rēķināt iztikas grozu, nevis universālo, bet nosakot to vairākiem ģimeņu modeļiem.
1.variants – noteikt vienotu (vienu) minimālo ienākumu (minimālā nodrošinājuma) līmeni 30%, 40%, 50% vai 60% apmērā no mediānas ienākumiem mēnesī. Pašreiz šī summa (mediāna) Latvijā varētu būt 500 latu.
2.variants – noteikt diferencētus (vairāk kā vienu) minimālo ienākumu līmeņus 30%, 40%, 50% vai 60% apmērā no mediānas ienākumiem mēnesī.
3. jeb kombinētais variants - izstrādāt jaunu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu vai vairākus grozus dažādām iedzīvotāju grupām; noteikt minimālo ienākumu līmeni iztikas minimuma līmenī vai procentuāli no tā.
"Sociālās palīdzības reformas mērķis ir veidot motivējošu sistēmu."
"Labklājības ministrija atbalsta 3. variantu, jo tas ir precīzāks un uz dažādām sociālām grupām jūtīgāks," pamato labklājības ministre. Šis modelis ir labāk piemērojams katra īpašajām vajadzībām.
Ja Latvijā minimālo ienākumu līmeni noteiktu, piemēram, 60% apmērā un diferencēti šiem dažādajiem modeļiem, tad vienai pilngadīgai personai tie būtu 156 lati jeb 222 eiro; divām pilngadīgām personām ar 2 bērniem 328 lati jeb 467 eiro. Pagaidām tas ir tikai piemērs un rēķināts pēc 2011.gada datiem.
Ir svarīgi noteikt iztikas minimuma slieksni ne tikai procentos, bet arī rēķināt iztikas grozu dažādiem ģimenes modeļiem. Šādi grozi tiek rēķināti Itālijā un Zviedrijā.
Piemēram, iztikas minimuma grozs varētu tikt aprēķināts četrām iedzīvotāju kategorijām - vientuļa persona, pāris, pāris ar vienu bērnu un pāris ar diviem bērniem. Iztikas groza aprēķināšanā varētu iekļaut trīs pamatvajadzību grupas - pārtika, mājoklis un pārējais, nosakot minimālo patēriņa grozu katrai no grupām. Šādi grozi parasti tiek atjaunoti pēc diviem trim gadiem.
Lai objektīvāk noteiktu ģimeņu modeļus un nepieciešamo atbalstu, vēl ir jāiegūst precīzi dati. I.Jaunzeme informēja, ka nākamgad tiks veikts trūcīgo ģimeņu ar bērniem apsekojums. Būs vairāk informācijas, kam šie pabalsti nepieciešami un kādiem mērķiem.
Motivēt darbam, bet strauji neatņemt "sociālo aizvēju"
LM priekšlikumi paredz paplašināt to ienākumu loku, kuri netiek uzskatīti par ienākumiem, kuru dēļ ir jāzaudē sociālais pabalsts. Arī PB pētījumā norādīts, ka Latvijā nepieciešama elastīgāka atbalsta sistēma, jo, pieņemot mazkvalificētu zemu atalgotu darbu, cilvēks uzreiz zaudē iepriekšējo sociālo atspaidu, pabalstus, atvieglojumus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Tāpēc arī kā motivācija atgriezties darba tirgū paredzēts, ka pārejas periodā kādu laiku sociālā palīdzība būtu saglabājama, lai cilvēkam būtu laiks izmantot iespēju nostāties uz savām kājām, gūt pārliecību, ka var patstāvīgi tikt galā ar savu mājsaimniecību, nepaļaujoties tikai uz pabalstiem.
Kā pašreiz iesaka LM, sociālās palīdzības saņēmējs, sākot strādāt, sociālo atbalstu vēl četrus mēnešus nezaudētu, ja ienākumi no algota darba vai pašnodarbinātā būtu vien valstī noteiktās minimālās algas apmērā.
Valsts pensija
Reforma paredz ar laiku ieviest valsts pensiju. Pašreiz pensijas apmērs ir atkarīgs no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecere ieviest valsts jeb sociālo pensiju saistīta ar ilgtermiņā (piemēram, pēc 20 gadiem) iespējamiem riskiem, kad sociālās apdrošināšanas sistēmā paša nopelnītā pensija daudziem var izrādīties ļoti maza. Valsts pensiju maksātu no pamatbudžeta, savukārt papildus būtu apdrošināšanas pensija no sociālā budžeta un privātā pensija no dalības privātajā pensiju apdrošināšanā.
Par summām netiek runāts, taču norādīts: nosakot augstus minimālos vecuma pensijas apmērus, var tikt radīta negatīva ietekme uz cilvēku motivāciju maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem darba ienākumiem. 2012.gadā vairāk nekā trešā daļa - 36% no darba ņēmējiem veica sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem līdz minimālās darba algas apmēram (Ls 200).
"Iztikas minimālo līmeni noteikts objektīvāk un vairākiem ģimeņu modeļiem."
Labklājības ministre piebilst, ka iespēja noteikt valsts pensiju būs viens no laikietilpīgajiem risinājumiem.
Līdzīgi pieteikta nepieciešamība izvērtēt iespēju noteikt minimālo bezdarbnieka pabalsta līmeni.
Pamati jāieliek jau nākamajos divos gados
10.decembrī Ministru kabinets atbalstīja informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai". Protokollēmuma projektā noteikts, ka Labklājības ministrijai līdz 2014.gada 30.aprīlim jāiesniedz koncepcijas projekts minimālā ienākuma līmeņa noteikšanai. Pēc tam jāsagatavo normatīvo aktu projekti atbalsta nodrošināšanai mājsaimniecībām, kuru ienākumi zemāki par valstī noteiktā minimālā ienākuma līmeni. Līdz 2015.gada 31.decembrim jāsagatavo vairāku koncepciju projekti - par iespēju noteikt bāzes jeb sociālo pensiju; minimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru; restrukturizēt valsts sociālo pabalstu izdevumus vai pārskatīt to apmērus, piesaistot tos noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam.
Sociālās palīdzības pilnveidei paredzēti arī citi darbi
Ievērojot PB ziņojumā minēto par to, ka valsts sociālie pabalsti nav pietiekami mērķēti un nesniedz pietiekamu ietekmi uz nabadzības mazināšanu, ierosināts izvērtēt un sagatavot priekšlikumus valsts sociālo pabalstu izdevumu restrukturizācijai vai apmēru pārskatīšanai (piemēram, ģimenes valsts pabalsta, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta), piesaistot tos noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam, ar mērķi veidot integrētu valsts sociālo pabalstu un pašvaldību sociālās palīdzības programmu; veikt integrētās programmas uzraudzību un novērtēšanu, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu (SPOLIS).
Ir paredzētas korekcijas atsevišķos pabalstos. Piemēram, noteikt valstī vienotus galvenos minimālos standartus mājokļa pabalsta piešķiršanai – piemērot ienākumu izvērtēšanas principu un noteikt galvenos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus, kuru segšanai tiek piešķirts mājokļa pabalsts.
Labklājības ministrijai savs redzējums sociālās drošības sistēmas pārmaiņām jāievieš kopā ar pašvaldībām, tāpēc tiks uzsāktas sarunas ar pašvaldībām, un sociālās reformas sistēmas pārveidei ir paredzēti gari termiņi.
Pilnveidojumi sociālajā palīdzībā paredz uzlabot pabalstu sistēmu, lai tie attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, kā arī uzlabojot pabalstu saņēmēju motivēšanas un aktivizēšanas pasākumus. Labklājības ministre uzsver, ka piedāvātie risinājumi nepasliktina nevienu atskaites sistēmu. Gluži pretēji, piemērojot šo pieeju, to cilvēku loks, kam būtu tiesības uz viena vai cita veida atbalstu no publiskās naudas, palielinās. Jo jaunā sistēma būs efektīvāka, iekļaujošāka un arī vērsta uz lielāku ieguvumu sabiedrībai un indivīdam.
