Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Covid-19 izraisītās krīzes ietekmes mazināšanai vairāk tiek atbalstīti trūcīgie un maznodrošinātie. Iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem ir iespēja nedaudz ietaupīt tēriņus pārtikai un higiēnas precēm, saņemot atbalsta pakas no Eiropas fonda. Arī šī atbalsta saņemšanai ir noteikts ienākumu līmenis – 242 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli –, un tas ir augstāks nekā Latvijas trūcīguma slieksnis: 128 eiro.
Ārkārtējā situācija ir pārtraukta, bet krīzes seku novēršanai atbalsta pasākumi turpināsies. Situācijās, kad palīdzība iedzīvotājiem tiek sniegta, novērtējot viņu ienākumus, tie jāapliecina ar dokumentiem.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 48. pantā noteikts: ja ģimenei (personai) noteiktajam trūcīgā vai maznodrošinātā statusam vai maznodrošinātā statusam atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 242 eiro mēnesī), beidzas termiņš vai to nepieciešams pagarināt triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības attiecīgo statusu noteikt, pamatojoties uz iepriekš iesniegtiem dokumentiem. Šajā laikā ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgajai vai maznodrošinātajai.
Tiesības saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību, ko sniedz Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, kā arī piedalīties papildpasākumos ir:
Pašvaldības sociālais dienests ģimenei (personai) izsniedz atbilstošu statusu apliecinošu izziņu, kuru uzrādot ģimene (persona) var saņemt atbalstu.
Fonda darbības programmas paredzētais kopējais finansējums 2020. gadam ir 6,354 miljoni eiro, informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zariņa-Zviedre. Valsts no šīs summas līdzfinansē 15%.
Ģimenei (personai) ir tiesības saņemt:
Ārkārtējās situācijas laikā higiēnas un saimniecības preču komplekts papildināts ar roku dezinfekcijas līdzekli, lai ikviens var pasargāt sevi vai savus tuvos.
Covid-19 izraisītajā krīzē atbalsta intensitāte saglabājas līdzšinējā līmenī, norāda D. Zariņa-Zviedre. Taču, ņemot vērā valstī noteiktos distancēšanās ierobežojumus, fonda partnerorganizācijas neīstenoja papildpasākumus – seminārus, lekcijas, radošās darbnīcas –, bet nepieciešamības gadījumā sniedza individuālas konsultācijas.
Ar fonda atbalstu Latvijā 23 zupas virtuves nodrošina maltīšu izsniegšanu. Maltīšu saņemšanai nav nepieciešama trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu apliecinošā izziņa.
2020. gada pirmajā ceturksnī Atbalsta fonda ietvaros ģimenēm (personām) izsniegti:
SIF pārstāve uzsver, ka viena ģimene (persona) gadā atbalstu var saņemt atkārtoti. Dati par 2020. gada otro ceturksni būs pieejami augustā.
Trūcīgie iedzīvotāji saņem dažāda veida sociālo palīdzību. Nereti šķiet, ka ģimene, kurā abi vecāki saņem minimālo algu, ir pat smagākā situācijā, jo strādājošajiem ikdienas tēriņi ir lielāki: lai nokļūtu uz darbu, arī jāizdod nauda. Atbildot uz jautājumi, kādi ir pašvaldību sociālo dienestu pienākumi, vērtējot, kam piešķiramas Eiropas atbalsta pakas, D. Zariņa-Zviedre skaidro, ka fonda atbalstu var saņemt ģimenes (personas), kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par atbilstību trūcīgas personas statusam vai atbilstību maznodrošinātas personas statusam (ja tās vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 242 eiro), un ģimenes (personas), kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par personas nonākšanu krīzes situācijā.
Pašvaldības sociālais dienests trūcīgās personas statusu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” minētajiem kritērijiem.
Savukārt atbilstību maznodrošinātas personas statusam nosaka saskaņā ar katras pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto.
SIF pārstāve uzsver, ka vienlaikus pašvaldības sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes (personas) nonākšanu krīzes situācijā. Šajā gadījumā tiek novērtēta ģimenes (personas) sociālā situācija (izņemot ienākumus), ja persona nonākusi krīzes situācijā tādu apstākļu dēļ, kurus pati nespēja paredzēt vai novērst un kuri izraisa pilnīgu vai daļēju materiālo vai citu resursu zudumu un padziļina tās nenodrošinātību ar pārtiku, higiēnas un saimniecības precēm vai individuāliem mācību piederumiem, un nepieciešams tūlītējs atbalsts.
Ģimenei (personai), kurai nepieciešams noteikt atbilstību trūcīgā vai maznodrošinātā statusam vai kura nonākusi krīzes situācijā, pašvaldības sociālajā dienestā jāvēršas ar iesniegumu, norādot situāciju, kādā šobrīd ģimene (persona) atrodas. Pašvaldības sociālais dienests izsniedz izziņu par atbilstību vienam no iepriekš minētajiem statusiem vai izziņu par ģimenes (personas) nonākšanu krīzes situācijā.
Tiesību aktos ir noteikta jau iepriekš izsniegto trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) izziņas derīguma termiņa automātiska pagarināšana līdz mēnesim pēc ārkārtējās situācijas beigām. Papildus tam triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības attiecīgo statusu noteikt, pamatojoties uz iepriekš iesniegtiem dokumentiem. Šādi ģimenei (personai) tiek nodrošināta Eiropas fonda atbalsta saņemšanas tiesību saglabāšana vai atviegloti nosacījumi tiesību iegūšanai.
Sabiedrības integrācijas fonds ar partnerorganizācijām, kas ir 13 pašvaldības un to iestādes, 12 biedrības un nodibinājumi un 3 reliģiskas organizācijas, noslēdzis līgumu jeb vienošanos par atbalstāmo darbību īstenošanu noteiktā teritorijā (pilsētā, novadā). Partnerorganizācijas pasūta atbalsta komplektus pēc nepieciešamības katrai izdales vietai. Parasti piegāde notiek reizi mēnesī. Ārkārtējās situācijas laikā organizētas vairākas papildu piegādes, ja partnerorganizācijas ziņoja par papildus nepieciešamiem komplektiem.
Atbalsta komplektos ir iekļautas šādas preces:
Nabadzība nav tikai ēdiens un mājokļa trūkums, nabadzība ir arī sociālo, veselības, izglītības un kultūras resursu trūkums, Rīgas domes Labklājības departamenta pirmdien rīkotajā seminārā “Ēnas cilvēki. Nabadzība 21. gadsimtā” vienu no secinājumiem uzsvēra Baltijas sociālo zinātņu institūta projektu direktore pētniece Evija Kļave.
Tomēr daudziem arī palīdzība natūrā kādu brīdi var būt atspaids, kas izmantojams, ja reiz tādu ir paredzējusi Eiropas Savienība savu valstu iedzīvotājiem. 2014. gada 12. martā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta regula Nr.223/2014 par Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, ar kuru izveido Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
Programma tiek īstenota no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Kopējais plānotais fonda piešķīrums Latvijai ir 41 024 469 eiro.
Gan fonda atbalsta saņēmējus – mērķgrupu –, gan pārtikas un pamata materiālās palīdzības pakās iekļaujamās preces, izdales biežumu un daudzumu, kā arī maltītes nodrošināšanu un izdalīšanu katrai mērķgrupas personai nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 727 “Darbības programmas “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi”.
Plašāka informācija (par organizācijām, kas gādā par atbalsta pakām, cik bieži pakas var saņemt, to izdales vietām) pieejama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapas sadaļā “Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām”, kā arī mājaslapā www.atbalstapakas.lv.
