Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Labklājības ministrija
Atbalsta pakas paredzētas:
Eiropas atbalsta fonda sadarbības iestādes funkcijas Latvijā pilda Sabiedrības integrācijas fonds, kurš konkursā izvēlējās partnerorganizācijas, kas izsniegs palīdzības pakas. Šīs tiesības ieguvušas vairākas nevalstiskās organizācijas (Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Sarkanais Krusts, Daudzbērnu ģimeņu apvienība "Dzīpariņš" u.c.) un 12 pašvaldības un to iestādes. Visā Latvijā ir gandrīz 500 vietas palīdzības paku izsniegšanai. Adreses un darba laiki atrodami interneta vietnē http://www.sif.gov.lv/ sadaļā Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām>Atbalsta vietas.
Palīdzības pakās ir ikdienā cilvēka pamatvajadzībām nepieciešamais: pārtika (piena pulveris, makaroni, milti, dažādi putraimi, eļļa, cukurs, gaļas konservi), saimniecības un higiēnas preces (ziepes, šampūns, zobu pasta, zobu birste, veļas mazgājamais līdzeklis, trauku mazgājamais līdzeklis), mācību piederumi (klades, burtnīcas, krāsas u.c.).
Par trūcīgu valstī tiek atzīta persona, kuras vidējie ienākumi uz vienu cilvēku pēdējo trīs mēnešu laikā ir 128,06 eiro. Trūcīgā statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.299 par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Trūcīgajiem sniedzamā atbalsta organizēšanas principus, pamatojoties uz Eiropas Savienības regulējumu, Latvijā nosaka Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.727 par pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām.
Noteikumi paredz tiesības saņemt pārtikas preces ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai:
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, tiesības saņemt higiēnas un saimniecības preces ir ģimenei, kurā vismaz viens ģimenes loceklis nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Savukārt individuālos mācību piederumus varēs saņemt ģimene, kurā ir vismaz viens ģimenes loceklis vecumā no pieciem līdz 16 gadiem.
Normējums noteiktā periodā
Pārtikas un pārējo paku saņemšanai noteikumos ir paredzēts, kādā periodā, cik un kādas pakas pienākas.
Pārtikas komplekti:
Mēnesī viens cilvēks var saņemt ne vairāk kā vienu pārtikas paku. Pārtikas pakas vietā var izvēlēties zupas virtuves pakalpojumu, ja tāds ir piejams. Vienu pārtikas komplektu var aizstāt ar 15 silta ēdiena maltītēm.
Higiēnas un saimniecības preces varēs saņemt trūcīga ģimene, kurā ir bērns līdz 18 gadu vecumam:
Mēnesī viens cilvēks var saņemt ne vairāk kā vienu paku.
Mācību piederumi katram trūcīgās un krīzes situācijā nonākušas ģimenes bērnam no 5 līdz 16 gadu vecumam:
Paku var saņemt jebkurā izdales vietā
Lai varētu saņemt palīdzības paku, nepieciešama pašvaldības sociālā dienesta izziņa par trūcīgā statusu.
Persona ar izziņu par trūcīgās personas statusu var saņemt atbalsta komplektus jebkurā (sev izdevīgākajā) izdales vietā Latvijā, informēja Sabiedrības integrācijas fonda Struktūrfondu uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece Gunta Landsmane.
Tātad pakas saņemšana nav piesaistīta vietai, kur persona deklarējusies. Ja cilvēks paku vai pakas saņems, uz izziņas tiks veikta atzīme par tās izsniegšanu.
Uz palīdzību tiesības arī ārkārtas un krīzes situācijā
Noteikumos par šīs palīdzības sniegšanu norādīts, ka jebkuru no komplektiem var piešķirt arī ārkārtas vai krīzes situācijā nonākušajiem.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantā ir paredzēts, ka pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
Likumā ir minēta arī krīzes situācija, bet nav pateikts, kas tā tāda. Pašreiz likumā tiek gatavoti grozījumi, paredzot ieviest arī šī termina skaidrojumu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai Latvijas Pašvaldību savienība otrajam lasījumam bija iesniegusi priekšlikumu papildināt likumu ar termina "krīzes situācija" skaidrojumu, nosakot, ka tā ir situācija, kad persona iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākusi sarežģītā un smagā stāvoklī vai nepārvaramās grūtībās, kas pārsniedz personas ierastos resursus, kā rezultātā personai nav iespējams apmierināt savas pamatvajadzības. Taču, tā kā šāds skaidrojums varētu izraisīt dažādas interpretācijas, termina formulējumu LPS atsauca. Pie termina redakcijas darbs vēl tiks turpināts.
Pašreiz tomēr nav īsti skaidrs, kas tas ir par dokumentu, kas apliecina, ka cilvēkam ir ārkārtas vai krīzes situācija un līdz ar to viņš var saņemt trūcīgajiem paredzēto palīdzību. Vai tas ir pašvaldības domes lēmums? Vai sociālā dienesta izziņa? Un, ja šāds dokuments cilvēkam ir, vai uz tā tiks veikta atzīme par palīdzības pakas saņemšanu?
"Lai varētu saņemt palīdzības paku, nepieciešama pašvaldības sociālā dienesta izziņa par trūcīgā statusu vai krīzes situāciju."
Gunta Landsmane skaidro: Ministru kabineta 2014.gada 10.decembra noteikumos Nr.727 par pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas periodā noteikts, ka ģimene (persona) var saņemt atbalstu, ja tiek uzrādīta pašvaldības sociālā dienesta izdota izziņa, kas apliecina, ka ģimene (persona) ir nonākusi ārkārtas vai krīzes situācijā, un kas izsniegta sakarā ar to, ka ģimenei (personai) piešķirts vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā. Tā kā līdz šim brīdim šādas atsevišķas izziņas sociālais dienests netika izdevis, bet tika izdoti lēmumi, tad Labklājības ministrija ir skaidrojusi un apliecinājusi, ka partnerorganizācijas ir tiesīgas izdot atbalsta komplektus, ja tiks uzrādīts pašvaldības sociālā dienesta rakstisks lēmums, kas izsniegts sakarā ar to, ka ģimenei (personai) piešķirts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību minētais vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā. Personai ir jāpiekrīt, ka uz šī lēmuma tiek izdarītas atzīmes (iespējams, vairākkārtīgi) līdzīgi kā tas tiek darīts uz izziņām par trūcīgo statusu.
Uz LV portāla vaicāto, kā krīzes situācija tiek noteikta praksē, Daugavpils Sociālo lietu pārvalde skaidro, ka cilvēka (ģimenes) situācija atzīstama par krīzes situāciju dažādu neparedzētu apstākļu dēļ, kas konkrētā brīdī personai (ģimenei) neļauj nodrošināt tās pamatvajadzības: "No līdzšinējās prakses varam teikt, ka krīzes situācijā var būt pensionārs, kuram nozagta nauda un kuram tādēļ nav līdzekļu pārtikas iegādei; māte ar bērniem, kuru pametis vīrs (bērnu tēvs), kurš ir bijis ģimenes galvenais apgādnieks, kādēļ arī zaudēti līdzekļi ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai; persona, kas negaidīti zaudējusi darbu, kādēļ ir palikusi bez iztikas līdzekļiem."
Palīdzība tikai trūcīgākajiem
Latvijā nereti rodas domstarpības robežšķirtnē trūcīgais – maznodrošinātais. Jau pārtikas paku izsniegšanas pirmajās dienās mediji informēja par neapmierinātajiem, kuri nevar saņemt pārtikas pakas, jo nav trūcīgie, bet tikai maznodrošinātie – tātad šo cilvēku ienākumu līmenis ir augstāks par 128,06 eiro mēnesī.
Jautāta, vai palīdzības paku izsniegšanā šī pakalpojuma nodrošinātājiem ir nācies saskarties ar kādām iepriekš neparedzētām situācijām, kurās cilvēki nespēj orientēties vai viņiem ir radušās problēmas, Gunta Landsmane stāsta: šobrīd lielu darbu ieguldām, lai skaidrotu, ka Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros atbalstu nevar saņemt maznodrošinātas personas, tikai trūcīgas un ārkārtas vai krīzes situācijā nonākušas ģimenes (personas). Lai gan par to tika informētas partnerorganizācijas un sociālie dienesti, kas varētu savlaicīgi konsultēt cilvēkus, gan arī masu medijos vairākkārt izskanējusi šī informācija, tomēr uz izdales vietām pēc komplektiem nāk arī maznodrošinātas personas, kam komplekts tiek atteikts. Izprotam cilvēku neapmierinātību, taču mūsu iespējas ir tikai skaidrot Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām nosacījumus.
Tātad šī palīdzība pienākas Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, Latvijā pašlaik ir apmēram 63 tūkstoši trūcīgo cilvēku jeb 3% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Noteikumos par palīdzības sniegšanu ir paredzēta arī papildpasākumu īstenošanas kārtība, kas ietver arī palīdzības paku saņēmēju informēšanu par iespējām pašiem mazināt savas problēmas, tajā skaitā uzzināt par darba un izglītības iespējām, par iespējām piedalīties neformāli izglītojošos pasākumos praktisku sadzīves iemaņu attīstībai, tai skaitā ēst gatavošanā, veļas mazgāšanā, mājas uzkopšanā, mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un darba meklēšanā.
Eiropas Atbalsta fonda finansējums trūcīgo atbalstam turpmāko gadu laikā ir paredzēts 48,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15% jeb 7,2 milj. eiro ir Latvijas valsts līdzfinansējums.
Saskaņā ar LM informāciju vienā gadā palīdzības pakām nepieciešami apmēram 5-5,5 miljoni eiro. Vienas pārtikas pakas vērtība ir 7,99 eiro, saimniecības/higiēnas pakai – 3,84 eiro, skolēna komplektam – 17,40 eiro.
Eiropas palīdzības pakas neaizstāj un nemazina sociālā atbalsta klāstu, ko no valsts un pašvaldības saņem gan trūcīgie, gan maznodrošinātie.
