SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. novembrī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
2
2

Kultūrvēsturiskie nami. Kā tos atjaunot agrākā spozmē? (l)

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tā teritorija aizņem 438,3 hektārus jeb 1,4% pilsētas teritorijas, un tajā atrodas ap 4000 ēku.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Daudzas Latvijas pilsētas un Rīgas centru rotā vēsturiskie nami, kuri ir valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļi, kā arī veido pilsētu centru kultūrvēsturiski vērtīgo apbūvi. Citi ir atjaunoti to vēsturiskajā izskatā, taču citiem izskats diezgan bēdīgs – plastikāti logi dažādās krāsās un formā, metāla ieejas durvis. Arī iekštelpās viss vienkāršots – ielikti piekaramie griesti, nojauktas podiņu krāsnis un mazie aukstumkambarīši. Kas ir jāievēro, dzīvojot un veicot remontdarbus kultūrvēsturiskās ēkās? Kādi normatīvie akti to regulē?
īsumā
  • Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļāva 1997. gadā.
  • Latvijas pilsētu vēsturiskos centrus, kas atzīti kā aizsargājami, un Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kas ir Pasaules mantojuma sarakstā, regulē atšķirīgi normatīvie akti.
  • Vēsturiskās ēkās, pat veicot vienkāršoto renovāciju, katra māja (vai tās daļa, kurā norisināsies darbi) pirms pārbūves darbu sākšanas būtu rūpīgi jāizpēta.
  • Ja nams ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, ar VKPAI ir jāsaskaņo visas nianses – fasādei, iekštelpām, funkciju maiņai u.c.
  • Metodiku vienkāršotai atjaunošanai ir izstrādājušas tikai trīs pilsētu – Liepājas, Ventspils un Jūrmalas – pašvaldības.
  • Katru pārveidi Rīgas vēsturiskajā centrā skata no aspekta, kāds ir ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmenis.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietniece Katrīna Kukaine skaidro, ka Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļāva 1997. gadā. Latvijas pilsētu vēsturiskos centrus, kas atzīti kā aizsargājami, un Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kas ir Pasaules mantojuma sarakstā, regulē atšķirīgi normatīvie akti. Rīgai ir savs, 2003. gadā pieņemts  likums – "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums" un no tā izrietošie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi". Bet kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzību citviet Latvijā nosaka likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".  2003. gadā ir izdoti MK noteikumi Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu". Normatīvie akti dzīvojamo māju atjaunošanu Rīgas vēsturiskā centrā ierobežo mazliet skrupulozāk, nekā tas būtu kādā Latvijas pilsētā vai mazpilsētā.

Vai ēka ir kultūrvēsturiskais piemineklis, var noskaidrot vietnē "mantojums.lv". Savukārt, vai tā atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, vai aizsardzības zonā – šobrīd jāskatās katras pašvaldības teritorijas plānojumā, vai pašvaldības būvvaldei par to iedzīvotājs ir jāinformē, saskaņojot pārbūves darbus. 

Iesaka ēku rūpīgi izpētīt

LV portāla skaidrojumā "Pārbūve dzīvoklī. Kad vajadzīga saskaņošana un atļaujas (l)" nedaudz tika ieskicēts, kāda remontdarbu secība jāievēro, ja dzīvoklis atrodas vēsturiskā centra ēkā un ir kultūras piemineklis. Šajā skaidrojumā akcentēsim, kādi noteikumi jāievēro valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijās un aizsardzības zonās, kādi - valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļos - daudzdzīvokļu ēkās, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana - būves vai tās daļas renovācija, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi (izņemot fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta seguma nomaiņu, lodžiju aizstiklošanu) un koplietošanas inženierkomunikācijas.

Vēsturiskās ēkās, pat veicot vienkāršoto renovāciju, katra māja (vai tās daļa, kurā norisināsies darbi) pirms pārbūves darbu sākšanas būtu rūpīgi jāizpēta. Lai gan ēku būvnoteikumos ir noteikts, ka ēku inventarizācijas aktam jābūt tikai kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, taču VKPAI iesaka priekšizpēti veikt katrai  kultūrvēsturiskajai ēkai vai tās daļai, lai definētu saglabājamās vērtības (piemēram, dekoratīvo apdari), izprastu plānojuma raksturu, izmantotos materiālus un to saderību, konstruktīvo risinājumu.

Metodika – tikai trīs pilsētās

Pavisam kopā Latvijā ir 46 arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi, t.i., nozīmīgas vietas, ēku grupas, ēkas un konstrukcijas – pilsētu vēsturiskie centri, ciemi, dārzi, parki, kultūrvēsturiskās ainavas, muižu apbūve utt. Rīgas vēsturiskā centra teritorija aizņem 438,3 hektārus jeb 1,4% pilsētas teritorijas, un tajā atrodas ap 4000 ēku, tā aizsardzības zonas teritorija ir 1574,2 hektāri, kas savukārt aptver 6,5% no kopējās pilsētas platības.

Ēku atjaunošanā, kas atrodas valsts aizsardzībā esošajos vēsturiskajos centros ārpus Rīgas vēsturiskā centra, bet kas nav atsevišķi kultūras pieminekļi, VKPAI kontrolē tikai ārējā veidola izmaiņas, piemēram, jumta pārbūvi vai seguma nomaiņu, fasāžu atjaunošanu vai pārveidošanu, bet pārbūve iekštelpās ar inspekciju nav jāsaskaņo. Ja nams ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, ar VKPAI ir jāsaskaņo visas nianses – fasādei, iekštelpām, funkciju maiņai u.c.

Pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonās, ja vietējā pašvaldība ir izstrādājusi metodiku vienkāršotai atjaunošanai, piemēram, logu maiņai, fasādes darbiem, jumtu siltināšanai vai maiņai, VKPAI atļauja vairs nav nepieciešama. Tādas pilsētas Latvijā ir tikai trīs – Liepāja, Ventspils un Jūrmala. Šādu metodiku ar VKPAI var saskaņot ikviena pilsēta, un tad iedzīvotāji ir atbrīvoti no papildu saskaņojumiem. Pie metodikas izstrādes patlaban strādā arī Kuldīgas pašvaldība.

Īpašs regulējums logiem

Īpašs regulējums ir izstrādāts attiecībā uz aizsargājamo zonu namu, bet ne kultūras pieminekļu logiem. Ja ēkā, kas atrodas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, tiek nomainīti logi, neveicot citus fasādes būvdarbus, būvniecības ieceres dokumentācija nav jāizstrādā un minētās darbības nav jāskaņo ar inspekciju, ja tiek ievērota vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā kārtība.

MK noteikumos Nr. 474 ir noteikts, ka kultūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju un nepārveidojot kultūras pieminekli, un nesamazinot tā kultūrvēsturisko vērtību, nav nepieciešama īpaša inspekcijas atļauja. 10 dienas pirms minēto darbu sākšanas par tiem rakstiski gan jāinformē inspekcija, ja VKPAI izdotajos norādījumos nav noteikts citādi. "Tas nozīmē, ja kāds savai vēsturiskajai privātmājai vēlas pārkrāmēt dakstiņus, pielabot apmetumu vai atsvaidzināt krāsojumu un to dara ar oriģinālam atbilstošiem materiāliem un tehnoloģiju, saskaņojums ar inspekciju nav vajadzīgs. Tie ir kopšanas darbi. Šādā gadījumā desmit dienas pirms darbu uzsākšanas ir jāpaziņo mūsu reģionālai nodaļai," piebilst K. Kukaine.

Taču, ja, veicot saimniecisko darbību, paredzama kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonas pārveidošana (jebkura tehniska, būvnieciska un saimnieciska darbība, kura būtiski maina kultūras pieminekļa funkciju, komplektāciju, formu, detalizāciju, materiālu, faktūru, krāsu, kā arī kultūras pieminekļa teritoriju), kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) iesniedz inspekcijā iesniegumu attiecīgas atļaujas saņemšanai. Būvniecības darbiem kultūras pieminekļa aizsardzības zonā atsevišķa atļauja nav nepieciešama, ja inspekcijā ir saskaņota atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija (piemēram, būvprojekts skiču vai tehniskā projekta stadijā, vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma karte, ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte, vienkāršotā inženiertīklu pievadu izbūves tehniskā shēma) vai ja būvniecības darbi neskar kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku (būvju) un ainavas elementu ārējo veidolu.

Rīgas vēsturiskais centrs

Ja citviet Latvijā aizsargājamās zonās VKPAI izsniedz tikai atļaujas dažādiem namu pārbūves projektiem, tad Rīgas vēsturiskajā centrā atbilstoši MK noteikumu Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumu" 9. punktam šim procesam ir divas pakāpes: vispirms notiek darbu saskaņošana un pēc tam tiek izdota atļauja.

Tā kā Rīgas vēsturiskais centrs ir sadalīts 11 aizsardzības zonās, tad "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumu" 9. punkts precīzi nosaka, kurā zonā kādi ēku un būvju pārbūves, restaurācijas un attīstības projekti ir jāsaskaņo, lai saņemtu VKPAI atļauju. Piemēram, tā ir nepieciešama, ja paredzēta ēku fasāžu vai jumtu pārveidošana noteiktās zonās.

Tāpat kā Latvijas pilsētu vēsturiskajos centros, arī Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā VKPAI interesē apbūves ārējais veidols, bet pēc saskaņošanas par iekštelpu vienkāršotās atjaunošanas darbiem, ja ēka nav atsevišķs piemineklis, inspekcijā nav jāgriežas.

Kāds ir kultūrvēsturiskās vērtības līmenis

Svarīgs aspekts, ka katru pārveidi Rīgas vēsturiskajā centrā vērtē, raugoties no tā, kāds ir ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmenis. Tas tiek noteikts katram namam, kas vecāks par 25 gadiem. VKPAI nosaka vērtības līmeni, saskaņojot to ar Rīgas būvvaldi. Atzīme par vēsturisko līmeni tiek ievietota kartogrāfiskajā materiālā, un tad ir skaidrs, ko ēkai drīkst vai nedrīkst darīt. MK noteikumi Nr. 127 paredz: jo augstāks nama kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, jo stingrāki noteikumi. "Jebkuri pārveidojumi, arī vienkāršotā atjaunošana, ir jāveic tā, lai saglabātu tās vēsturiskās vērtības, kas ēkā atrodas gan fasādē, gan iekštelpās – sākot ar logiem un durvīm un beidzot ar interjera elementiem," akcentē K. Kukaine.

Ēkās ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, bez kultūrvēsturiskas vērtības un vidi degradējošos namos, neveicot citus fasādes būvdarbus, ir pieļaujama logu nomaiņa un lodžiju aizstiklošana Ēku būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. VKPAI ir jāgriežas tikai tad, ja maina kultūrvēsturiski vērtīgo ēku fasādes elementus – logus, jumtus, durvis. Pārējo vērtību saglabāšanu būtu jākontrolē pašvaldības līmenī, atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Padomju laika mantojums

K. Kukaine norāda, ka atsevišķas padomju laikā būvētās mājas, kas atrodas galvaspilsētas vēsturiskajā centrā un ir vecākas par 25 gadiem, arī ir ar kultūrvēsturisko - sava laika liecības - vērtību. "Tās parāda padomju laika arhitektonisko domāšanu, tendenci, arhitektoniskā valoda ir ļoti skaidra, un, nepārdomāti mainot ēkas fasādi, to degradēsim."

VKPAI bija viens precedents ar specprojekta, arhitekta Modra Ģelža projektēto namu Stabu ielā. Dzīvokļa īpašnieks vēlējās izbūvēt fasādes pirmo stāvu – paplašināt logu ailes līdz grīdai. Taču, tā kā ekspertu komisija bija atzinusi, ka ēkas arhitektoniskais izskats ir kultūrvēsturiskā vērtība, īpašniekam nācās no šī nodoma atteikties un saglabāt arhitekta sākotnējo ideju.

Otrs precedents VKPAI bija ar citu centrā, Skolas ielā, projektēto Modra Ģelža namu – īpašnieki vēlējās aizstiklot lodžiju. "Ja tiktu aizstiklota viena lodžija, tā izmainītu ēkas arhitektonisko ieceri," skaidro VKPAI direktora vietniece. "Tāpēc tika panākta vienošanās, ka pēc viena principa lodžijas iestiklo visi dzīvokļu īpašnieki."

Vai arī visas lodžijas ir iestiklotas? "Mēs dodam tikai saskaņojumu, darbus kontrolē pilsētas būvvalde," atbild VKPAI pārstāve.

Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, jautāta par lodžiju iestiklošanu namā Skolas ielā, paskaidro, ka lodžiju aizstiklošanas skice būvvaldē jāsaskaņo tikai vienreiz un katrs dzīvokļa īpašnieks to var realizēt sev vēlamā laikā. Cita būvniecības ieceres dokumentācija (ēkas fasādes apliecinājuma karte vai cita projekta dokumentācija) nav nepieciešama, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.

Skaidrojuma otrajā daļā par logu, durvju, jumta un iekštelpu vienkāršotās renovācijas principiem un to ievērošanu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU