SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. novembrī, 2016
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
4
4

Kultūrvēsturiskie nami. Kā tos atjaunot agrākā spozmē? (ll)

Kultūrvēsturisko namu ārējās fasādes logu nomaiņa nereti notiek nesankcionēti, ar vienkāršāko materiālu un dalījumu, īpašniekiem neapzinoties nama lielo vēsturisko vērtību.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Kāpēc kultūrvēsturiskai ēkai pat fasādes pusē logi mēdz būt visdažādākie – viens brūns, otrs – balts, trešais – vecs, izkurtējis, no koka? Arī logu formas ir visdažādākās – cits ar mazām rūtiņām, kā bijis vēsturiski, cits – pēc iespējas vienkāršāks, ar nedalītiem stikliem? Šajā skaidrojuma daļā par to, kādi principi būtu jāievēro, vienkāršotā renovācijā atjaunojot logus, durvis, jumtu un iekštelpas.
īsumā
  • 90. gadu sākumā daudzi veica nesaskaņotu pārbūvi, vēl nebija pieņemti normatīvi par vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību – normatīvos aktus sakārtoja tikai 2000. gadu sākumā.
  • Rīgas vēsturiskajā centrā mainīt senos logus ir pieļaujams tikai tad, ja eksperta atzinumā secināts, ka 50% no šī loga konstrukcijas ir zudusi.
  • Ja vecās durvis nav tehniski izirušas, ir jācenšas tās restaurēt, jo tā ir saglabājama vērtība.
  • Vēsturiskām ēkām jumta formu mainīt nedrīkst.
  • Kopumā par administratīvajiem pārkāpumiem no pērnā gada 30. marta līdz šī gada 25. oktobrim Rīgā uzlikti sodi 295 540 eiro apmērā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietniece Katrīna Kukaine skaidro, ka tas ir mantojums no 90. gadu sākuma, kad ļoti daudzi veica nesankcionētu pārbūvi un vēl nebija pieņemti normatīvi par vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību – normatīvos aktus sakārtoja tikai 2000. gadu sākumā.

Vienojas par pagaidu variantu

"Ļoti daudzi griežas inspekcijā, lai saskaņotu savulaik nelikumīgu veiktu pārbūvi tikko nopirktam dzīvoklim. Tā kā ne katram uzreiz ir tik daudz līdzekļu, lai atgrieztos pie vēsturiskā izskata, vienojamies, ka šis ir pagaidu variants, un dodam laiku, lai varētu atjaunot kultūrvēsturisko izskatu ar atbilstošiem materiāliem. Piemēram, Ministru kabineta noteikumi Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi" paredz, ka vēsturiskajiem namiem pret publisko ārtelpu jābūt tikai koka logiem, nevis no PVC vai spoguļstikla. Šobrīd arvien mazāk ir nesankcionēta logu materiālu un dalījuma nomaiņu," stāsta K. Kukaine.

Tomēr, tā kā daudzi nami ir ar "vēsturisko asti", VKPAI skaidro, ka kultūrvēsturiskām ēkām koka logiem ar atbilstošu vēsturisko dalījumu obligāti ir jābūt pret publisko ārtelpu, t.i., ja savulaik pagalma ēkās ir ielikti plastikāta logi ar atbilstošu dalījumu, tad inspekcija īpašniekam neliek tos mainīt.

Ja 50% no konstrukcijas ir zuduši

Ja nams ir kultūrvēsturiski  vērtīgs vai pat  kultūras piemineklis, tad Rīgas vēsturiskajā centrā mainīt senos logus ir pieļaujams tikai tad, ja eksperta atzinumā secināts, ka 50% no šī loga konstrukcijas ir zudusi – sapuvusi, savērpusies un vairs nav remontējama. "Tad ir izvēle – vai likt pilnīgi identiskus, un pieminekļiem tas būtu lieliski, oderlogus ar divām vērtnēm, vai pēc iespējas analogus vēsturiskajam. Ja vēsturiskais logs ir zudis tā, ka nav vairs atjaunojams, tad ir jāizgatavo analogi, ievērojot proporcijas, dalījumu, mērogu, padarot tos energoefektīvus."

"Interesanti, ka kāpņu telpās un bēniņos visbiežāk ir saglabājušies oriģinālie logi."

Ir arī gadījumi, kad logiem saglabājusies tikai viena vērtne – tad ārējo var restaurēt, bet iekšējo ielikt kā stikla pakešu logus – tas vēsturiskajās ēkās ir ļoti labs risinājums. Noteikti ir jācenšas saglabāt logu vēsturiskos dekorus, profilējumu, furnitūru. Ja tie ir zuduši, iespējams pēc paraugiem izgatavot analogus.

Interesanti, ka kāpņu telpās un bēniņos visbiežāk ir saglabājušies oriģinālie logi, un tad uzmanīga attieksme pret vēsturiskajiem elementiem ir mājas apsaimniekotāju rokās.

Situācija ar durvīm

Ja ēka ir kultūras piemineklis, ir jāsaskaņo gan ēkas, gan dzīvokļu ārdurvju un iekšdurvju nomaiņa. Noteikumi paredz: ja vecās durvis nav tehniski izirušas, ir jācenšas tās restaurēt, jo tā ir saglabājama vērtība.

Ja namā, kas ir kultūras piemineklis, dzīvoklī divu dalījumu durvju vietā pirms vairāk nekā 10 gadiem ieliktas metāla durvis - ko darīt jaunajam īpašniekam? "Ņemot vērā, ka jaunais īpašnieks pie esošās situācijas nav vainīgs un inspekcijai nešķiet samērīgi spiest jaunajam īpašniekam mainīt durvis pret vēsturiskajām, tad atļaujam šādas durvis nemainīt. Bet labā griba un prakse būtu, ka vajadzētu atgriezties pie vēsturiskajām durvīm, izgatavojot analogu. Jo arī durvis taču veido kāpņu telpas interjeru," norāda K. Kukaine.

Durvis ir kultūrvēsturisks elements, kas ir jāremontē. Bet, ja nav restaurējamas – 50% ir nolietojušās, tad ir jāizgatavo analogs.

Jumts kā piektā fasāde

Jumta pārbūvei ir atšķirīgi noteikumi, vai tie notiek Latvijā vai tieši Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsardzības zonās. Tiem ir jāpievērš gana liela vērība, ne velti jumtu dēvē par piekto nama fasādi.

Vienkāršotā atjaunošanā, nemainot konstruktīvās daļas, seguma maiņas prasības noteiktas katras pašvaldības saistošajos noteikumos (teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi). Vēsturiskām ēkām jumta formu mainīt nedrīkst. Īpaši uzmanība ir jāpievērš dažādiem veidojumiem – tornīšiem un citiem dekoratīvajiem elementiem.

Ja jumta plakne ir labi uztverama no publiskās ārtelpas, tad skārda klājums ir vēlams tradicionālajā dalījumā un locījumā, ko nepiedāvā šodien izmantotie, jau gatavie skārda segumi. Tā ir problēma, jo labu meistaru – skārdnieku kļūst arvien mazāk, arī skārds ir plānāks.

Ja jumta plakne nav uztverama no publiskās ārtelpas, no VKPAI viedokļa pieļaujama arī mūsdienu gatavā (profilētā) skārda uzklāšana, pēc iespējas tuvinot vēsturiskajam dalījumam.

Kas notiek vēsturisko namu iekštelpās

Visbiežāk vēsturisko namu dzīvokļu īpašnieki iekštelpās atbrīvojas no krāsnīm un aukstuma skapjiem virtuvēs. Lai gan pēc noteikumiem tās ir jāsaglabā, bet, ja krāsnis ir vecas un izdrupušas un tām nav arhitektoniskas, bet tikai funkcionālas vērtības, VKPAI tās atļauj demontēt, saprotot arī, ka nepieciešama papildu telpa. Ja krāsnis ir labā stāvoklī un tām ir kultūrvēsturiska vērtība, nojaukšanas atļauja netiek dota. Ir gadījumi, kad tās pārveido par kamīniem. Krāsnis nereti izmanto kā dekoratīvu elementu - kaut vai lai paslēptu kabeļus vai kādus vadus. Tā ir vēsturiskā interjera daļa.

"Visvairāk žēl, ka, paplašinot virtuves vai vannas istabas, zūd tā saucamie aukstuma "ankambarīši" – noliktavas, kā arī tā saucamās meitas istabiņas. Tas notiek ļoti bieži. Tā ir - visu nav iespējams nosargāt, bet negribētos pazaudēt informācijas avotus par noteiktu kultūrvēsturisko vidi," saka K. Kukaine.

Nenesošās sienas

Reizēm VKPAI ir neizprotami, kāpēc tiek nojauktas vēsturiskās nenesošās sienas, bet divus centimetrus tālāk tiek izbūvēta jauna – no reģipša. Iedzīvotājiem nav izpratnes, ka bieži vien vēsturiskās ēkās sienām, kas definētas kā nenesošās, tomēr ir bijusi sava konstruktīvā nozīme ēkas uzbūvē, skaidro K. Kukaine. Ja notiek šāda pārplānošana, sienu pārnešana, VKPAI mēģina saprast, kas notiek ar apdari – bieži vien tur atrodas kāda dekoratīvā frīze vai rozete. "Tā ir telpas vērtība, kas veidota kā kopums. Ja konstatējam, ka nav kultūrvēsturiskās vērtības un viss jau ir "nodarīts" slavenajos 90. gados, neierobežojam cilvēkus veidot dzīvokli tā, kā to vēlas."

Kā ievēro normatīvus

Kā Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonās tiek ievēroti būvnoteikumi? Inspekcija kontrolē remonta, restaurācijas, rekonstrukcijas darbus pieminekļu aizsardzības aspektā, pārējo būvprocesu pārrauga arī būvvaldes un citas uzraugošās institūcijas, saka K. Kukaine un piebilst, ka pašlaik vairumā gadījumu būvnoteikumi tiek ievēroti un pakāpeniski tiek novērstas patvaļības, kas nesakārtoto normatīvu dēļ notikušas 90. gados. "Vienmēr ir arī pārkāpumi, bet par tiem tiek ierosinātas administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikti sodi un sekots to novēršanai. Rīgas dome ir izveidojusi arī pietiekami efektīvus instrumentus pieminekļu aizsardzības normu ievērošanai – nekustamā īpašuma nodokļa atlaides gan pieminekļiem (ar inspekcijas atzinumu), gan ēkām, kas atrodas vēsturiskajā centrā, kur noteikumi tiek ievēroti."

Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka uz jautājumu, kā tiek ievēroti Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonās būvnoteikumi daudzdzīvokļu mājās, īpaši, ja tie ir kultūrvēstures pieminekļi, atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 916 "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums"  un paskaidro, ka šo noteikumu 3. pantā noteikts, ka šis jautājums ir VKPAI kompetencē. 

"Ja konstatējam, ka nav kultūrvēsturiskās vērtības un viss jau ir „nodarīts” slavenajos 90. gados, neierobežojam cilvēkus veidot dzīvokli tā, kā to vēlas."

"VKPAI funkcijās cita starpā ietilpst arī atļauju izsniegšana saimnieciskās darbības veikšanai kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja attiecīgās darbības dēļ tiek pārveidots kultūras piemineklis vai tā kultūrvēsturiskā vide, kā arī lēmumu pieņemšana par saimnieciskās darbības apturēšanu kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī lēmumu pieņemšana par administratīvā soda uzlikšanu. Šie noteikumi ir spēkā kopš 2004. gada," skaidro I. Žūka. "Savukārt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izpratnē jebkura tehniska, būvnieciska, saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski mainīta kultūrvēsturiskā vide (tās funkcija, forma, krāsa, atsevišķas detaļas, materiāls), kā arī cita kultūras vērtība, ir kultūrvēsturiskās vides pārveidošana."

Rīgas būvvalde nesniedz savu vērtējumu, kā tiek ievēroti būvnormatīvi daudzdzīvokļu mājās Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonās, jo atsevišķi neizdala datus par konstatētu patvaļīgu būvniecību atkarībā, piemēram, no ēkas lietošanas veida, atrašanās vietas vai konstatētā pārkāpuma. Bet kopumā par administratīvajiem pārkāpumiem no pērnā gada 30. marta līdz šī gada 25. oktobrim Rīgā uzlikti sodi 295 540 eiro apmērā.

Likvidēta pieminekļu aizsardzības nodaļa

K. Kukaine ar lielu nožēlu atzīmē, ka "Rīgas būvvaldē šogad ir likvidēta pieminekļu aizsardzības nodaļa, kuras kompetence būtu bijusi nepieciešama gan nodokļu atlaižu piešķiršanas jautājumos, gan restaurācijas līdzfinansējuma projektu izvērtēšanā, gan būvprocesu kontrolē Rīgas vēsturiskajā centrā (īpaši ēkās, kas nav iekļautas pieminekļu sarakstā, bet ir daļa no vērtīgās vēsturiskās apbūves), gan šobrīd aktuālajos vēsturiskā centra ielu rekonstrukcijas darbos. Jo savulaik Rīgas pieminekļu aizsardzības inspekcija bija uzkrājusi vērtīgu  pieredzi un zināšanas, kas šodien nepietiekami tiek izmantotas".

Savukārt Rīgas pilsētas būvvalde paskaidro, ka būvvaldes darba optimizēšanas nolūkos, lai nodrošinātu būvvaldes funkciju, uzdevumu un izvirzīto mērķu efektīvu, savlaicīgu un tiesisku izpildi, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos, šī gada 1. aprīlī tika veikts būvvaldes struktūrvienību reorganizācijas process, kura ietvaros cita starpā tika arī apvienotas trīs būvvaldes Arhitektu pārvaldes nodaļas – Arhitektu nodaļa, Detālplānojumu nodaļa un Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa, izveidojot Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļu. Būvvalde uzsver, ka reorganizācija skāra tikai un vienīgi darba organizēšanu būvvaldē, taču tās ietvaros ir tikušas saglabātas gan visu iepriekšējo nodaļu funkcijas, gan to speciālisti.

Papildus būvvalde informē, ka, kā jau tas VKPAI vairākkārt ir ticis norādīts, VKPAI nav nekādu tiesību iejaukties ne pašvaldības autonomajās funkcijās un rīcības brīvībā, ne citas valsts pārvaldes iestādes (būvvaldes) iekšējās darbības kārtībā, norādot vai izsakot viedokli par to, kā pašvaldības autonomā funkcija un rīcības brīvība būtu jārealizē vai kā organizējams citas iestādes darbs. Turklāt mēģinājumi būvvaldes pieņemtos lēmumus atspoguļot maldinošā interpretācijā norāda tikai un vienīgi uz VKPAI neprofesionālo rīcību un vēlmi novērst uzmanību uz sev ar likumu deleģēto funkciju nepildīšanu.

Saskaņojums

"Īres namos, kuros ir daudz privatizētu dzīvokļu īpašumu, problemātiska ir dzīvokļu īpašnieku vienošanās par kopīgu pārstāvniecību un apsaimniekošanu, kas lielākoties apgrūtina arī remontdarbu veikšanu un uzturēšanu t.sk. arī kultūras pieminekļos," saka VKPAI pārstāve.

Cik liels dzīvokļu īpašnieku saskaņojums vajadzīgs, lai mainītu vai restaurētu oriģinālos vēsturiskos koplietošanas logus, durvis, jumtu un citus elementus ēkas fasādē kultūrvēsturiskajās ēkās? Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve I. Žūka skaidro: ja ēka ir kopīpašums, kas sadalīts dzīvokļu īpašumos, tad ir vajadzīgs 50 +1% īpašnieku balsu. Ja ēka ir kopīpašums, kas sadalīts domājamajās daļās, tad nepieciešams 100% visu īpašnieku piekrišana. Taču, ja ēkas īpašnieki pilnvaro kādu trešo personu, piemēram, apsaimniekotāju, šādas dokumentācijas saskaņošanai būvvaldē, tad kopīpašumam, kas sadalīts dzīvokļu īpašumos, pilnvarojumu jāparaksta divām trešdaļām, bet kopīpašumā, kas sadalīts domājamās daļās, 100% no ēkas kopīpašniekiem.

Skaidrojuma pirmajā daļā  var iepazīties ar ieteikumiem remontdarbu kultūrvēsturiskajās ēkās plānošanai un  pastāvošo normatīvo aktu regulējumu.

Skaidrojuma trešajā daļā par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm un līdzfinansējumu atjaunošanas darbiem daudzdzīvokļu kultūrvēsturiskajos namos.
 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU