Latvijā pēdējo aptuveni 20 gadu laikā praksē ir novērojams, ka būvvaldes un Būvniecības informācijas sistēma (BIS) apstiprina būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektus, kuros ēku siltuma mezgli un individuālās katlumājas tiek iekļautas AVK (apkure, ventilācija, klimata kontrole) projekta daļā. Vienlaikus spēkā esošā Latvijas būvnormatīva LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana” pielikumā ir noteikta atsevišķa projekta daļas marka SM – siltummehānika (pielikuma 51. pozīcija), kas pēc sava nosaukuma un satura ir tieši saistāma ar siltuma avotiem, siltummezgliem un siltumenerģijas transformācijas procesiem. Pamatojoties uz Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”, ēkas siltummezgls un individuālā katlumāja pēc savas funkcionālās būtības ir uzskatāmi par siltummehānikas risinājumiem, jo tie pilda siltumenerģijas ražošanas, saņemšanas, transformācijas, regulācijas un sadales funkcijas un kalpo kā starpnieka posms starp ārējiem siltumtīkliem, ārējo ūdensapgādi un vairākām ēkas iekšējām inženiersistēmām, tostarp apkuri, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kā arī karstā ūdens sagatavošanas, padeves un recirkulācijas sistēmām. Siltummezglā un katlumājā funkcionāli apvienojas vairākas savstarpēji neatkarīgas inženiersistēmas, kuras tiek hidrauliski un funkcionāli atdalītas ar noslēgarmatūru, kas vienlaikus definē arī skaidru projekta daļu robežu. Šāds risinājums pēc sava satura nepieder nevienai atsevišķai patēriņa sistēmai (apkurei, ventilācijai vai karstā ūdens apgādei), bet nodrošina siltumnesēja sagatavošanu un enerģijas sadali šīm sistēmām, tādējādi pārsniedzot AVK markas kompetences robežas. Ņemot vērā, ka LBN 202-18 pielikumā ir paredzēta atsevišķa projekta daļas marka SM – siltummehānika, kas pēc nosaukuma un jēgas aptver tieši siltumenerģijas mehāniskos un termodinamiskos procesus, siltummezglu un katlumāju iekļaušana SM sadaļā ir funkcionāli loģiska, normatīvi pieļaujama un juridiski pamatota, savukārt to iekļaušana AVK sadaļā noved pie projekta daļu kompetenču sajaukšanas un neatbilst risinājumu faktiskajai funkcionālajai uzbūvei. 
Ņemot vērā minēto, lūdzu sniegt juridisku skaidrojumu: kāpēc būvvaldes un Būvniecības informācijas sistēma praksē pieļauj ēku siltummezglu un katlumāju iekļaušanu AVK projekta daļā, neraugoties uz to, ka normatīvā ir paredzēta atsevišķa siltummehānikas (SM) marka; kāpēc šāda normatīvi apšaubāma prakse netiek kontrolēta; kura institūcija vai amatpersona ir atbildīga par būvniecības ieceres dokumentācijas atbilstības kontroli šajā aspektā. 
Papildus lūdzu skaidrot, kādas tiesiskās iespējas ir “ierindas personai” (projektētājam, pasūtītājam vai citai ieinteresētajai personai), lai vērstos pret šādu iespējamu normatīvo prasību neievērošanu, un kādā kārtībā iespējams panākt atbildīgo personu vai institūciju saukšanu pie atbildības. Lūdzu arī nosaukt un uzskaitīt profesionālās iestādes, uzraudzības institūcijas vai citas kompetentās organizācijas, kurām ir tiesības pārbaudīt šādu būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšanas praksi, izvērtēt iespējamos pārkāpumus un lemt par atbildības piemērošanu.