Rīgas vēsturiskajā centrā ierobežo infrastruktūras pārveidojumus

Likuma 5. pants papildināts ar sesto daļu, kas nosaka: "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim."

Grozījumi izstrādāti pēc Saeimas deputātu Gaida Bērziņa, Solvitas Āboltiņas, Romāna Naudiņa, Valda Skujiņa un Kārļa Krēsliņa iniciatīvas, sadarbojoties ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā teritorijas plānojumā norādītās dabas un apstādījumu teritorijas, parku, dārzu un vēsturisko kapsētu teritorijas aizsardzību". Lai gan grozījumi ir vispārīgi, tiem par rosinājumu bijusi Rīgas domes iecere Rīgas Lielo kapu teritorijas tuvumā izbūvēt jaunu tramvaja līniju.

Likumprojektā iekļautie pārejas noteikumi paredz, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. maijam jānosaka vēsturisko dārzu, parku un kapsētu robežas. Savukārt, ja laika periodā līdz vēsturisko robežu noteikšanai Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā iecerēti likuma 5. panta sestajā daļā paredzētie kultūrvēsturiskās vides pārveidojumi, kas var ietekmēt noteiktus vēsturiskos dārzus, parkus vai kapsētas, kurām robežas vēl nav noteiktas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija attiecīgās robežas nosaka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts kultūrvēsturiskās vides pārveidojumu ierosinātāja iesniegums.