Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atkarībā no konteineros metamā materiāla tie var būt dažādās krāsās. Plastmasai paredzēts dzeltens konteiners, stiklam – zaļas krāsas, papīram un kartonam – zilas krāsas konteiners.
LV portāla infografika
Atkritumu šķirošana ir veids, kā iedzīvotāji var palīdzēt taupīt ražošanas resursus un enerģiju, jo šie atkritumi tiek pārstrādāti. Sašķiroto atkritumu izvešana ir bezmaksas pakalpojums, tāpēc tā ir iespēja arī samazināt ikmēneša mājsaimniecības izdevumus. Visbeidzot, nošķirot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, samazinās kopējo atkritumu apjoms.
Tā kā šobrīd par atkritumu šķirošanu Latvijā ir atbildīgas pašvaldības, tad katras izveidotā sistēma un dažādiem atkritumiem paredzētie speciālo konteineru veidi var atšķirties. Tomēr ir vairākas kopīgas iezīmes. Pirmkārt, konteineri var būt dažādās krāsās, atkarībā no tur metamā materiāla. Plastmasai – dzeltens konteiners, stiklam – zaļas krāsas, papīram un kartonam – zilas krāsas konteiners. Krāsainie konteineri ir viegli pamanāmi jau no attāluma. Otrkārt, uz konteinera vienmēr būs norāde, kādam materiālam tas paredzēts. Mēdz būt atkritumu apsaimniekotāji, kas uz tiem skaidri norādīs, ko drīkst mest iekšā un ko nedrīkst.
Kā norāda ražotāju atbildības organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" pārstāve Rita Bubina, iedzīvotāji tiek aicināti šķirot tikai tos iepakojuma materiālus, kurus var pārstrādāt Latvijā vai arī tuvējās valstīs.
Kuru iepakojumu šķirot un kuru ne?
Plastmasai paredzētajā šķirošanas konteinerā drīkst mest tikai tīru iepakojumu bez pārtikas produktu atliekām. Šajā konteinerā var mest PET dzērienu pudeles, šampūna un citu higiēnas produktu cietās plastmasas (HDPE) iepakojumu, biezo plastmasas iepakojuma plēvi (LDPE). Pirms izmešanas PET pudeles jāsaplacina, lai tās aizņemtu mazāk vietas. Konteinerā nedrīkst mest vienreizējās lietošanas traukus, krējuma un jogurta trauciņus, olu, sadzīves ķīmijas un līmes plastmasas iepakojumu, mazos, čaukstošos plastmasas maisiņus, putuplastu, plastmasas rotaļlietas. Pārstrādei nav derīgas arī tādas PET pudeles, kurās uzglabāta eļļa, etiķis vai sadzīves ķīmija, jo šīs vielas traucē pārstrādes procesu.
"Līdzīgi kā karote darvas var sabojāt medus mucu, arī nevietā izmesti atkritumi var sabojāt visu rūpīgi sašķirotā papīra konteinera saturu."
Stiklam paredzētajā šķirošanas konteinerā jāmet tīras stikla burkas un pudeles bez pārtikas produktu atliekām. Nav nepieciešams iepakojumu mazgāt ar trauku mazgāšanas līdzekli, pietiks, ja to rūpīgi izskalos ar ūdeni. Stikla pudeles un burkas var būt ar etiķetēm un alumīnija foliju, jo pārstrādes procesā tās tiks atdalītas. Stiklam paredzētajā konteinerā nedrīkst mest porcelāna un stikla traukus, spoguļus, logu stiklu, spuldzes, balzama keramikas pudeles. Vēlams pat, ja pudeles ir saplīsušas, jo tad konteiners tik ātri nepiepildīsies un būs retāk jāizved.
Papīram paredzētajā šķirošanas konteinerā drīkst mest izjauktas vai saplacinātas kartona kastes, brokastu pārslu, cepumu, kurpju kastes, avīzes, žurnālus, grāmatas, biroja papīru.
Šajos konteineros nevajadzētu mest piena un sulu pakas, līmpapīru, papīra olu iepakojumu, kartona iepakojumu ar pārtikas produktu atliekām, fotopapīru, papīra vienreizējās lietošanas traukus, kā arī laminētus papīrus un reklāmas materiālus. Papīra konteinera saturu iespējams sabojāt ļoti ātri, tādēļ nekad tajā nevajadzētu mest slapju vai ar pārtikas produktu atliekām sabojātu iepakojumu.
Kā norāda R.Bubina, tad līdzīgi kā karote darvas var sabojāt medus mucu, arī nevietā izmesti atkritumi var sabojāt visu rūpīgi sašķirotā papīra konteinera saturu.
Atkritumus pēc tam, kad tos ir savākusi speciālā mašīna, pāršķiro atkritumu kompānijas. To veic ar rokām, un tas ir darbietilpīgs process. Ikviena šķirotā konteinera saturs vēlāk uz īpašām līnijām tiek vēlreiz pārdalīts pa materiāliem.
Atsevišķās pašvaldībās var atšķirties iepakojuma materiāli, kurus drīkst mest konteinerā, piemēram, ir pašvaldības, kurās tiek šķiroti arī vienreizējās lietošanas trauki, visa veida plastmasas iepakojums un iepirkumu maisiņi. Tas jānoskaidro konkrētajā pašvaldībā. Savukārt ar papildu informāciju par Latvijas lielākajām pilsētām un atkritumu šķirošanu tajās var iepazīties šeit.
Var gadīties, ka rodas vēlme šķirot atkritumus, tomēr pie mājas nav atrodami tam speciāli paredzētie konteineri. Šajā situācijā jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu un jāuzzina, kādas ir iespējas, lai arī pie jūsu dzīvesvietas būtu iespējams dalīt atkritumus. Daudzdzīvokļu māju iemītniekiem šāds pakalpojums parasti ir bez maksas. Privātmāju saimnieki var izvēlēties uzstādīt šķirošanas konteinerus pie savas mājas un maksāt par to tukšošanu. (Par atkritumu konteineriem daudzdzīvokļu māju pagalmos un privātmājās LV portāla skaidrojumā.) Otra iespēja ir dalīt atkritumus mājās un pēc tam tos nogādāt, piemēram, šķirošanas laukumā. (Kas ir šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, par to plašāk portāla skaidrojumā "Šķiroto atkritumu savākšanas laukumi - vides un iedzīvotāju interesēs".)
Baterijas jāmet tikai tam paredzētajās tvertnēs
Baterijas ir bīstamie atkritumi, jo tās satur apkārtējai videi un cilvēku, dzīvnieku veselībai bīstamas vielas. Tieši tāpēc baterijas nedrīkst mest pie sadzīves atkritumiem vai kādā no iepakojuma šķirošanas konteineriem. Visas baterijas ir jāizmet speciālās šķirošanas tvertnēs (plastmasas vai kartona kastītēs), kas parasti atrodas publiskās vietās – veikalos, skolās, universitātēs, degvielas uzpildes stacijās u.tml.
Ja savu mūžu ir nokalpojis vecais ledusskapis vai plīts, tad svarīgi atcerēties, ka elektropreces utilizācijai no iedzīvotājiem tiek pieņemtas bez maksas, savukārt par to nogādāšanu uz speciālajām pieņemšanas vietām ir jāparūpējas pašiem. Nododot elektropreces utilizācijai, tām jābūt neizjauktām, jo citādi atkritumu apsaimniekotājs par to pieņemšanu var pieprasīt samaksu kā par sadzīves atkritumiem. Parasti namu apsaimniekotājs vai pašvaldība pāris reizes gadā organizē nolietojušos un bojātu elektropreču savākšanu. Noteikti ir jāpainteresējas, vai tuvākajā laikā nav plānota elektropreču izvešana.
Bieži vien iedzīvotāji vecās elektropreces novieto pie sadzīves atkritumu konteineriem daudzdzīvokļu māju pagalmos, bet pēc kāda laika tās ir paņemtas. Visbiežāk šādās situācijās elektropreces paņem nelegālie metāluzpircēji. Diemžēl viņi nedomā par to, kā elektropreces utilizēt videi draudzīgā veidā - tām tiek neprofesionāli noņemtas tikai vērtīgās detaļas. Piemēram, pavirši noņemot metāla detaļas ledusskapim, gaisā nokļūst freons, kas noārda mūsu planētas ozona slāni.
Par atkritumu šķirošanu ir jāizglīto
Kā norāda Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma, uzņēmums ar atkritumu šķirošanu nodarbojas kopš 2002.gada. Tajā laikā iedzīvotāji bija niecīgi informēti par to, kas jāmet katrā no dalīto atkritumu konteineriem, šobrīd situācija ir ievērojami uzlabojusies.
ZAAO darbojas arī speciāla nodaļa un cilvēks, kas par šiem jautājumiem informē bērnus skolās. Informācija par atkritumu šķirošanu ir plaši pieejama arī uzņēmuma mājaslapā. ZAAO piedāvā dažādas iespējas. Iedzīvotāji var dalīt atkritumus, atstājot tos speciālos EKO laukumos, punktos, somās un kastēs. Piemēram, pie savas privātmājas ir iespējams novietot pilnu EKO somu, ko uzņēmums savāc bez maksas. Savukārt EKO kastes uzstāda daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās u.c.
"Līdz 2020.gadam ir jāsašķiro un jāpārstrādā 50% no radītajiem sadzīves atkritumiem."
Kā atzīst G.Gailuma, tad šobrīd atkritumu savācējiem grūtības sagādā tieši iedzīvotāju neinformētība par to, ko mest plastmasas konteinerā, jo tur bieži tiek atstāti krējuma, margarīna un jogurta trauciņi. Lai gan uz tiem ir atrodama zīme, ka tos var pārstrādāt, tomēr neviens no pārstrādātājiem tos negrib redzēt. Šo izstrādājumu iepakojums satur polistirolu, kurš ir arī čaukstošo papīru un putuplasta pamatā.
ZAAO uzstāda divu veidu materiāliem paredzētās tvertnes (konteineru veidi un lielumi mēdz atšķirties) - apvienotās plastmasas un papīra tvertnes un atsevišķu konteineru stiklam. Dalītajiem atkritumiem pakaļ brauc trīs mašīnas, katra no tām iztukšo savu konteineru: viena savāc sadzīves atkritumus, otra – papīru un plastmasu, trešā mašīna - stiklu.
Valsts pozīcija atkritumu šķirošanā
Šobrīd par atkritumu šķirošanu ir atbildīgas pašvaldības. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), prasības dalītajai atkritumu vākšanai un šķirošanai izriet no ES direktīvu prasībām. Tās līdz ar Latvijas normatīvajiem aktiem paredz, ka 2020.gadā jāsašķiro un jāpārstrādā 50% no radītajiem sadzīves atkritumiem.
Detalizētas prasības par dalītās atkritumu savākšanas sistēmu ir noteiktas MK noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijai". Saskaņā ar tiem pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem līdz 2014.gada 31.decembrim ir jāizveido dalītās savākšanas sistēma – papīru, metālu, plastmasu un stiklu saturošiem atkritumiem. 2012.gada novembrī dalītās sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojums pieejams 74 pašvaldībās.
Savukārt 2015.gada sākumā Latvijā jāsāk darboties depozīta sistēmai. Taras punktos vai automātos varēs utilizēt nebojātas pudeles, bet pārējās joprojām varēs nodot dalīto atkritumu vākšanas punktos. Depozīta sistēmas lielākais pluss vienlaikus ar apkārtējās vides sakopšanu ir iespēja savākt daudz tīrākas izejvielas nekā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, un tas ir izdevīgāk gan ražotājiem, gan iepakojuma pārstrādātājiem.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.- 2020.gadā jau tiek veikti un plānoti šādi pasākumi:
Plānots, ka līdz 2015.gadam visiem Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja atbrīvoties no atkritumiem, tos sašķirojot, tāpēc VARAM izskata iespējas, kā šo mērķi sasniegt.
