FOTO: Freepik.
Banānu vai kartupeļu mizas, olu čaumalas, kafijas biezumus – dažāda veida bioloģiskos atkritumus visā Latvijas teritorijā būs jāsāk vākt no šī gada 31. decembra. Bioloģiski noārdāmo atkritumu jeb “brūno” konteineru visvairāk uzstādīts Rīgā un Pierīgā, jo šajā teritorijā to dalītā vākšana bija jāsāk jau no 2021. gada. Patlaban daudzas pašvaldības pārskata saistošos noteikumus, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu iekļautu obligāti apsaimniekoto sadzīves atkritumu klāstā.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. pants noteic, ka bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u. c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.
Savukārt Pašvaldību likuma 4. pants paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus savā administratīvajā teritorijā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē 13. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere deputātiem skaidroja, kāpēc bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītajai vākšanai ir izveidojušies divi termiņi.
“Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana tika uzsākta 2021. gada 1. janvārī, jo sāka darboties bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca Getliņos. Rūpnīcas Dienvidkurzemē un Vidzemē jau ir pabeigtas, līdz gada beigām tiks pabeigta arī rūpnīca Latgalē. Tomēr Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā jeb Ziemeļkurzemē un daļā no Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona, konkrēti, Jelgavā, darbi ir iekavējušies un tiks pabeigti nākamā gada vidū,” teica R. Vesere.
Plašāk par tēmu >>
Pašvaldībām saistošajos noteikumos ir jānosaka kārtība, kādā tiek savākti bioloģiskie atkritumi, jāparedz atsevišķa maksa par to savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs.
Pašreiz maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības nosaka 80% apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Taču grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.1 pantā noteic, ka no 2024. gada 1. janvāra maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60% apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.
“Ar šo maksu vēlamies motivēt iedzīvotājus atsevišķi dalīt bioloģiskos atkritumus,” uzsvēra R. Vesere. “Sapratām, ka 80% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas nebija pietiekami motivējoši. Turklāt bioloģiskie atkritumi veido 40% no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.”
LV portāls jau rakstīja, ka Latvijā 2021. gadā tika radītas 1 900 177 tonnas nebīstamu atkritumu, no kuriem mājsaimniecības un tiem pielīdzināmi atkritumi ir 869 285 tonnas (apmēram 46%).
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” dati liecina, ka šobrīd aptuveni 30% līdz 40% no sadzīves atkritumu satura veido bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas mājsaimniecībās visbiežāk ir pārtikas pārpalikumi. “Tas nozīmē, ka samazināt nešķiroto atkritumu apjomu var, kompostējot vai šķirojot bioloģiski noārdāmos atkritumus,” akcentēja uzņēmuma Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Pēdējā pusgadā “CleanR” apkalpotajās teritorijās uzstādīto bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits palielinājies par aptuveni 17%. To pieaugums lielākoties vērojams Rīgā un Pierīgā. Kopumā “CleanR” apkalpotajās teritorijās uzstādīts aptuveni 1650 bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru.
Uzņēmumā norāda, ka iedzīvotāji izrāda aktīvu interesi par bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu, bet ir kūtrāki, lai uzstādītu konteinerus un sāktu šķirot.
Tā kā no nākamā gada iedzīvotājiem bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas būs par 40% mazākas nekā sadzīves atkritumu apsaimniekošana, “CleanR” daļu no šī veida atkritumu apsaimniekošanas izmaksām pārnesīs uz nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerus pie pārvaldīšanā esošajām ēkām sāka izvietot jau 2021. gadā, zināja teikt uzņēmuma Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas projektu vadītāja Evija Pastalniece.
Patlaban aptuveni 25% RNP apsaimniekoto ēku īpašnieku šķiro bioloģiskos atkritumus. “Diemžēl pieprasījums šobrīd nav tik liels, kā mēs vēlētos,” sacīja E. Pastalniece. “Analizējot klientu jautājumus, jāsecina, ka pašreiz klienti vairāk interesējas par tekstila šķirošanu.”
RNP uzskata, ka jāturpina kampaņas, lai iedzīvotājus informētu un izglītotu par atkritumu šķirošanu, tādējādi veicinot dalīto atkritumu vākšanu. Turklāt šķirošanu sekmētu arī izdevīgāka apsaimniekošanas maksa.
Kāda ir pašvaldību gatavība bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītajai vākšanai?
“Bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēma ir ieviesta tad, ja pašvaldības teritorijā iedzīvotājiem tiek nodrošināta regulāra bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā savākšana. Tas nozīmē ne tikai dārza un parku zaļo atkritumu dalīto savākšanu, bet arī “brūno” konteineru nodrošināšanu pie daudzdzīvokļu mājām,” deputātiem uzsvēra R. Vesere.
Pēc VARAM datiem 2022. gada novembrī bioloģisko atkritumu dalītā vākšana saistošajos noteikumos bija iekļauta 25 pašvaldībās, no tām 11 pašvaldībās bija izveidota bioloģisko atkritumu savākšana.
Savukārt 2023. gada decembrī saistošos noteikumus pārskatījušas 13 pašvaldības, kurās ir izveidota bioloģisko atkritumu savākšana. Vienai pašvaldībai ir lūgts papildināt saistošos noteikumus par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem.
Galvaspilsētā atkritumu dalīto vākšanu nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”. Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons informēja, ka Mājokļu un vides komiteja tuvākajā laikā skatīs saistošos noteikumus.
Plānotās izmaiņas paredz, ka Rīgā bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners obligāti būs vajadzīgs mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu.
Arī Ludzā ir izstrādāti jaunie noteikumi, kas decembrī tiks apstiprināti, atklāja novada pašvaldības vides inženieris Eduards Seņkovs. “Sistēma sāks strādāt no 2024. gada 1. janvāra. Pašvaldībā tiks uzstādīti zaļie konteineri ar attiecīgu marķējumu. Pilsētā jau darbojas atkritumu šķirošanas sistēma – kartons, papīrs, stikls, tekstils, elektropreces, lielgabarīta atkritumi.”
Ieviešot paaugstinātu dabas resursu nodokli (DRN) par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, šķirot atkritumus ir vērts, sprieda E. Seņkovs.
Plašāk par tēmu >>
Uz jautājumu, vai bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineri būs vajadzīgi arī privātmājās, kur bioloģiskos atkritumus varētu apglabāt komposta kaudzēs, E. Seņkovs atbildēja, ka jau pašreiz spēkā esošajos Ludzas novada pašvaldības domes saistošajos noteikumos Nr. 18/2021 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Ludzas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā” noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs var kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai.
“Tas ir pēc katra vēlēšanās,” teica E. Seņkovs. “Var veikt mājkompostēšanu vai pasūtīt konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem.”
R. Vesere atklāja, ka VARAM plāno pārskatīt normatīvus un paplašināt iespējas veikt mājkompostēšanu.
“Savulaik, ievērojot Zemkopības ministrijas iebildumus, normatīvos tika noteikts, ka mājkompostēšanu var veikt tikai savas privātmājas teritorijā vai vairākdzīvokļu mājās, kas ir nelielas. Tomēr zinām, ka praksē to var izdarīt daudz efektīvāk, piemēram, apvienojoties divām mājām,” sacīja R. Vesere.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” neattiecas uz bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošās zemes ierīko fiziskā persona tās mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai.
“Mājkompostēšanai netiek noteikti būtiski ierobežojumi vai prasības, lai iedzīvotāji nebūtu motivēti to darīt,” norādīja R. Vesere.
Apakškomisijas deputāte Mairita Lūse izteica gandarījumu, ka tiek atzīta mājkompostēšana, ja bioloģiski dalīto atkritumu vākšanu saista ar DRN. “Nevar vērtēt pašvaldības laukos pēc tā, cik daudz “brūno” konteineru tiek uzstādīts. Skaidrs, ka laukos neviens “brūnos” konteinerus neliks – no tā nav jēgas ne no vides, ne ekoloģiskā aspekta,” teica deputāte.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzsvēra, ka bioloģisko atkritumu savākšana ir problēma pilsētās, daudzdzīvokļu namos, turpretī laucinieki pārtikas atkritumus izmet komposta kaudzēs.
