Kaut arī bio atkritumus varēja dalīti šķirot jau kopš 2021. gada, par obligātu pienākumu mājsaimniecībām tas kļuva šogad. Turklāt līdz ar izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā minēto atkritumu izvešana kļuvusi par 40% lētāka.
FOTO: Shutterstock.
2024. gadu sākām ne tikai ar izmaiņām nodokļos, bet arī pārmaiņām atkritumu šķirošanā. No šī gada 1. janvāra visām mājsaimniecībām Latvijā ir obligāta bioloģiski noārdāmo jeb bio atkritumu šķirošana. Tas nozīmē, ka būtu jāuzstāda vēl viens – brūns – konteiners. Ja privātmāju īpašnieki lielākoties patstāvīgi piesaka konteinerus, turklāt bieži izvēlas veidot kompostu savā īpašumā, ko darīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem?
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam valsts ir deleģējusi šo funkciju [atkritumu apsaimniekošanu] pašvaldībām, kuru uzdevums ir gan izdot saistošos noteikumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan organizēt sadzīves atkritumu, tai skaitā papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, atsevišķu savākšanu savā administratīvajā teritorijā.
Pašvaldība nosaka, kādiem atkritumu konteineriem jābūt pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem un cik bieži atkritumi ir jāizved. Tāpēc vispirms jāmeklē konkrētā novada pašvaldības izdotie saistošie noteikumi.
Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā paredz, ka blakus mājām, pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri un kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi, jābūt konteineriem vieglajam iepakojumam. Ja ēkā ir vairāk nekā 10 dzīvokļu, tad jābūt arī konteineram stiklam. Savukārt Mājokļu un vides komitejā atbalstītie grozījumi iepriekš minētajos noteikumos paredz, ka no šī gada 1. marta pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu un kurās nav iespējama biokompostēšana, būs obligāti jāuzstāda arī bio konteiners. Tiesa, šie grozījumi vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.
Plašāk par tēmu >>
Tikmēr Ropažu novada pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi, ka ikviena atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pasākumos. Turklāt pašvaldība motivē iedzīvotājus šķirot, nosakot, ka gadījumā, ja ir uzstādīti dalīti šķiroto atkritumu konteineri, sadzīves atkritumus var izvest retāk, nekā ir noteiktais minimums, tādējādi samazinot ikmēneša maksājumus. Līdzīga pieeja ir arī Rīgā, Jūrmalā, Siguldas novadā un vairākās citās Latvijas pašvaldībās.
Tādējādi pašvaldībai var būt liela ietekme, kā un vai konkrētajā pilsētā vai novadā tiek veicināta atkritumu šķirošana.
Pieredze rāda, ka šķirošanas apjoms palielinās, ja pašvaldība attīsta šķirošanas infrastruktūru, piemēram, publiskos šķirošanas laukumus, kā arī regulē, kur un kādiem dalīti šķiroto atkritumu konteineriem jābūt, tai skaitā atkritumu apsaimniekotāja atlases konkursā paredzot, ka dalīti šķiroto atkritumu konteineri jānodrošina arī pie privātmājām.
Prasības daudzdzīvokļu namiem parasti ir noteiktas saistošajos noteikumos, turklāt daudzviet atkritumu šķirošana ir ierasta darbība ikdienā. Šāda kārtība noteikta, piemēram, Rīgā, Ropažu novadā, Ozolnieku novadā, nupat izsludinātajā Jūrmalas iepirkumā un citviet. Tas atspoguļo, ka pašvaldības apzinās, cik būtiska ir infrastruktūra, lai iedzīvotāji aktīvi iesaistītos atkritumu šķirošanā.
Jāpiebilst: lai gan daļa pašvaldību ir paraugs citām, ar regulējumu motivējot cilvēkus šķirot un vienlaikus radot iespēju ietaupīt, joprojām ir vietvaras, kuru izdotie normatīvi ir novecojuši, un tos vajadzētu pārskatīt. Pozitīvas pārmaiņas var veicināt arī, piemēram, atļaujot samazināt sadzīves atkritumu izvešanas skaitu, ja iedzīvotāji šķiro.
Ja šķiet, ka pie mājas nav visu nepieciešamo konteineru atkritumu šķirošanai, vispirms attiecīgais jautājums jāpārrunā ar konkrētā nama pārvaldnieku.
Atkritumu konteineru uzstādīšana notiek pēc klientu iniciatīvas, jo tā paredz finanšu saistības. Arī bio atkritumu izvešanai ir noteikts tarifs. Tāpēc atkritumu apsaimniekotājs bez namu pārvaldnieka piekrišanas konteinerus nedrīkst uzstādīt.
Jāpiebilst, ka saistošajos noteikumos ir paredzēti gadījumi, kad dalīti šķiroto atkritumu konteinerus nav iespējams uzstādīt, par ko namu pārvaldniekam jāinformē atbilstošais departaments pašvaldībā.
Arī atkritumu apsaimniekotājs katru mēnesi pašvaldībai sniedz detalizētas atskaites, kāda veida konteineri ir uzstādīti noteiktās adresēs.
Var būt situācija, ka fiziski nav vietas, kur konteinerus izvietot tā, kā to paredz noteikumi. Šādi gadījumi mēdz būt Rīgas centrā vai Vecrīgā, kur iedzīvotāji ir aicināti izmantot publiskos šķirošanas punktus vai laukumus.
Tāpat ir iespējama situācija, ka iepriekš bijusi negatīva pieredze ar atkritumu šķirošanu, un pārvaldnieks zina – pirms jauna veida konteinera uzstādīšanas ir jāiegulda darbs iedzīvotāju izglītošanā, lai dalīti šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšana samazinātu, nevis palielinātu izmaksas par atkritumu izvešanu.
Šajā kontekstā būtiski minēt, ka līdz ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā bio atkritumu izvešana ir kļuvusi par 40% lētāka. Tomēr gadījumos, kad vieglā iepakojuma, stikla vai bio konteineros ir pārāk liels sadzīves atkritumu piejaukums, attiecīgos atkritumus izved par tādu pašu maksu kā nešķirotos sadzīves atkritumus.
Tādēļ šāda veida jautājumi vienmēr vispirms jārisina sadarbībā ar savas dzīvojamās mājas pārvaldnieku. Tikai tad, ja tas neizdodas un ja nav saprotamu iemeslu, kāpēc netiek nodrošināta iespēja atkritumus šķirot, iedzīvotājiem būtu jāvēršas pašvaldībā.
Katras pašvaldības saistošajos noteikumos vajadzētu būt paredzētam, kura nodaļa vai departaments ir atbildīgs par to ievērošanas kontroli. Piemēram, Rīgā tas ir Mājokļu un vides departaments.
Pretēji atsevišķiem maldīgiem uzskatiem atkritumu apsaimniekotājs savāktos bioloģiski noārdāmos atkritumus ne pārdod, ne eksportē. Tos ved uz poligonu, kur pēc tam pārstrādā, turklāt atkritumu apsaimniekotājs poligonam par to maksā. No bioloģiskajiem atkritumiem iegūst tehnisko kompostu un gāzi siltumam. Savukārt to, ko nevar pārstrādāt, – noglabā.
Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, sešos poligonos ieguldīti aptuveni 90 miljoni eiro, lai uzbūvētu bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas un izveidotu kompostēšanas laukumus.
Bio atkritumi veido ievērojamu daļu no sadzīves atkritumiem. Jo vairāk šķirosim, jo vairāk tuvosimies Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/850 noteiktajam, proti, līdz 2035. gadam samazināt atkritumu poligonos noglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.
Dalītā atkritumu šķirošana ir sistēma, kas var būt efektīva. Piemēram, Īrijā 2020. gadā tika panākts, ka poligonā tiek noglabāti 16% no kopējā atkritumu īpatsvara. Latvijā šis rādītājs joprojām ir ap 50%.
Sasniegt Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus ir valsts kopējā atbildība, ko dalām mēs visi, tāpat kā kopīgi baudām ieguvumus, esot Eiropas Savienībā, – fondu līdzekļus, atvērtas robežas ceļošanai, studijām un darbam, brīvu kapitāla plūsmu u. tml. Vērts atcerēties: ja mēs kā sabiedrība nespēsim izpildīt uzņemtās saistības, ES var noteikt sankcijas, kas tiks maksātas no valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Kaut arī normatīvo aktu izpratnē lielākā atbildības nasta par atkritumu šķirošanas obligātumu gulstas uz atkritumu apsaimniekotāju un namu pārvaldnieku pleciem, lēmums par to, kādu valsti veidosim un atstāsim – turpināsim būvēt jaunus atkritumu poligonus vai šķirosim, pārstrādāsim un atkārtoti lietosim –, ir katra cilvēka rokās.
