Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA.
No nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā apjomīgi grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Tie nosaka jaunus dabas resursu nodokļa objektus un paaugstina nodokļa likmi atsevišķās pozīcijās. No 2024. gada tiks ieviests nodoklis tabakas izstrādājumu filtriem, būtiski palielināsies nodoklis nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Savukārt no nākamā gada vidus dabas resursu nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem, bet no 2025. gada – par mitrajām salvetēm un baloniem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidro, ka grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā izstrādāti, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu. Tie tapuši vairākus gadus.
Izmaiņas likumā paredz, ka no 2024. gada dabas resursu nodoklis (DRN) tiks piemērots tabakas izstrādājumu filtriem un tiem filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, – 8,00 eiro par vienu kilogramu.
Savukārt no 2025. gada dabas resursu nodoklis tiks piemērots:
R. Vesere uzsver, ka šīs produktu grupas ir izstrādājumi, kas satur plastmasu, tāpēc tie ir kaitīgi apkārtējai videi.
“Mitrās salvetes satur ne tikai mikroplastmasas daļas, bet arī ķīmiskās vielas. Vai bērniem un vecākiem cilvēkiem tās ir tik daudz jālieto? Tā vietā var un, iespējams, ir labāk izmantot ūdeni. Mitrās salvetes būtu lietojamas tur, kur nav pieejams ūdens, piemēram, esot ceļā,” argumentē VARAM pārstāve, komentējot plašo rezonansi, kas par DRN piemērošanu mitrajām salvetēm ir izvērsusies sabiedrībā.
“Ne izsmēķi, ne mitrās salvetes, ne baloni nav pārstrādājami, tos var tikai savākt un novietot atkritumu poligonos. Savukārt zvejas rīkus – tīklus – gan var pārstrādāt,” norāda VARAM pārstāve.
DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja ražotājs un tirgotājs, kas ražo vai ieved noteiktas preces Latvijā, nepiedalās ražotāja paplašinātajā atbildības sistēmā (RAS).
“Lai RAS ieviestu pilnā apmērā, ir nepieciešams stimulējošs solis, proti, DRN, kas ir divas trīs reizes augstāks nekā reālās apsaimniekošanas izmaksas. Līdz ar to ražotājs ir motivēts iesaistīties apsaimniekošanas sistēmā, nevis maksāt nodokli. Tāds ir DRN mērķis,” paskaidro R. Vesere.
Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir pasākumu kopums, kuru īstenojot, preces ražotājam ir finansiāla un organizatoriska atbildība par noteiktām preču grupām un to atkritumiem.
Plašāk par tēmu >>
Šāda sistēma jau ir ieviesta iepakojumam un videi kaitīgajām precēm, piemēram, akumulatoru baterijām, riepām un elektriskajām ierīcēm. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma tiek piemērota atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. pantā noteiktajām prasībām.
LV portāls jau rakstīja, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem” noteic, ka apsaimniekošanas sistēma tabakas izstrādājumu filtriem bija jāievieš jau no 2023. gada 5. janvāra, turpretī mitrajām salvetēm, baloniem un zvejas rīkiem – no 2024. gada 31. decembra.
Plašāk par tēmu >>
Tā kā pašvaldības negribīgi iesaistās izsmēķu savākšanas sistēmā, tās ieviešana kavējas. “Tomēr pēc plašiem skaidrojumiem un pašvaldību tikšanās ar VARAM panākts, ka līgumus noslēgušas 38 pašvaldības,” atklāj sistēmas ieviesēja – “Latvijas Zaļā punkta” – direktors Kaspars Zakulis.
Arī R. Vesere apstiprina, ka tabakas izstrādājumu filtru savākšanas sistēma sāks darboties no 2024. gada.
“Latvijas Zaļā punkta” pārstāvis akcentē, ka pagaidām ir pāragri spriest, vai uzņēmums iesaistīsies savākšanas sistēmas izveidē attiecībā uz mitrajām salvetēm, baloniem un plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem, jo “patlaban ir salīdzinoši daudz nezināmā”. “Šo atkritumu apsaimniekošana ir diezgan specifiska, līdz ar to atšķirīga no patlaban sevi jau pierādījušajām sistēmām,” komentē K. Zakulis.
Lai mazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, no 2024. gada 1. jūlija paredzēts ieviest DRN tekstilizstrādājumiem – 0,50 eiro par vienu kilogramu.
Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds akcentē – “nodoklis principā ir vajadzīgs, jo kādam šie atkritumi ir jāsavāc un jāpārstrādā”, piebilstot, ka DRN tekstilizstrādājumiem vairāk skars importēto produkciju. Savukārt no vietējo ražotās produkcijas Latvijā paliek tikai apmēram 10%, pārējā daļa tiek eksportēta.
Kā DRN tekstilizstrādājumiem ietekmēs produkcijas gala cenu? G. Strazds spriež, ka ietekme nebūs liela. “Sporta krekls, kas maksā 8–10 eiro, sver 120–180 gramu. Nodokļa dēļ varētu būt klāt 5–6 centi. Bet, piemēram, krūšturis sver aptuveni 200 gramu un maksā ne mazāk par 15 eiro. Tātad DRN dēļ klāt varētu būt apmēram 10 centi.”
Vienlaikus VARAM pārstāve norāda, ka, ieviešot RAS tekstilizstrādājumiem, tie maksātu aptuveni 20 centus uz kilogramu. Piemēram, džinsi, piemērojot DRN, varētu maksāt par 30 centiem dārgāk, bet, ja tirgotājs vai ražotājs ir iesaistījies RAS, tad cenai papildus nāktu klāt 12 centi.
Šobrīd pilotprojektā ar tekstilmateriālu savākšanu Latvijā nodarbojas vairāki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. “Taču tekstilmateriālu RAS vajadzētu ieviest pilnā apmērā, lai konteineri būtu pieejami visā Latvijā,” apgalvo R. Vesere.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2018/851, kas pieņemta 2018. gada 30. maijā un ar kuru grozīta Direktīva 2008/98 par atkritumiem, paredz, ka no 2025. gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriāliem.
Plašāk par tēmu >>
“Latvijas Zaļā punkta” direktors informēja, ka uzņēmums plāno organizēt tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. “Jau pašreiz tekstilizstrādājumu ražotāji un tirgotāji ir gatavi sadarboties. Tāpēc esam uzsākuši darbu pie nodomu protokola par sadarbību slēgšanu, tādējādi garantējot, ka brīdī, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi, ražotāji un tirgotāji varēs saņemt atbrīvojumu no DRN,” saka K. Zakulis.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz pakāpeniski no 95 eiro šogad līdz 135 eiro 2026. gadā paaugstināt DRN likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem:
“Mērķis likmju kāpumam –, lai sadzīves atkritumus apglabātu pēc iespējas mazāk, tos vairāk šķirotu un reģenerētu,” uzsver R. Vesere.
Atkritumu apsaimniekošanas kompānijas “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane akcentē, ka, sākot šķirot, iedzīvotāji var samazināt maksājumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem no 20% līdz pat 30%.
“CleanR” līdzšinējā pieredze liecina, ka, pieaugot DRN, no 3% līdz 5% iedzīvotāju pārskata paradumus, vairāk domājot gan par atkritumu apjoma samazināšanu, gan šķirošanu.
Veiktās iedzīvotāju aptaujas par atkritumu šķirošanu rezultāti liecina, ka 7% iedzīvotāju neizprot nepieciešamību šķirot, tāpēc to neplāno darīt.
Tomēr, iespējams, bioloģisko atkritumu tarifu samazinājums un nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums varētu motivēt sākt šķirot arī tos, kuri līdz šim bijuši skeptiski, pieļauj L. Rumpane.
Jāpiebilst, ka grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.1 pantā noteic, ka no 2024. gada 1. janvāra maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60% apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.
Grozot Dabas resursu nodokļa likumu, paredzēts paaugstināt nodokļa likmi arī transportlīdzekļiem, ņemot vērā pieaugošo nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzumu un izmaksas, kas rodas saistībā ar reģenerāciju un pārstrādi.
Šobrīd DRN likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, ir 55 eiro.
Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka pieaug nolietoto automašīnu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī palielinās plastmasas un elektronisko atkritumu īpatsvars, kas atspoguļo vieglo materiālu un elektronikas pieaugumu jaunajās automašīnās.
Ņemot vērā pieaugošo nolietoto atkritumu daudzumu un izmaksas, kas rodas saistībā ar reģenerāciju un pārstrādi, DRN, pirmo reizi transportlīdzekli pastāvīgi reģistrējot Latvijā, tiek paaugstināts līdz 110 eiro.
Lai veicinātu depozīta iepakotāju iesaisti depozīta sistēmā, ar grozījumiem noteikts, ka gadījumos, kad DRN maksātājs nepiedalās depozīta sistēmā (neslēdz līgumu ar operatoru un nereģistrē iepakojumus depozīta sistēmā), tas maksā DRN par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā (šobrīd – divkāršā apmērā).
“Depozīta sistēmā patlaban nav iesaistījušās atsevišķas nelielas veikalu ķēdes. Cerams, ka DRN likmju kāpums motivēs uzņēmumus tajā līdzdarboties,” saka R. Vesere.
Plašāk par tēmu >>
Grozījumi likumā paredz, ka pakāpeniski tiks paaugstinātas DRN likmes arī par derīgo izrakteņu ieguvi un bīstamo atkritumu apglabāšanu.
Turpretī, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, plānots piemērot nodokli ogļūdeņražu ieguvei.
Cita starpā ar likuma izmaiņām pārskatīts spēkā esošais ieņēmumu no DRN maksājumiem sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem.
Grozījumi paredz pašvaldības atbildību noteikto mērķu atkritumu apsaimniekošanas neizpildes gadījumā, to sasaistot ar nodokļa ieņēmumu novirzīšanu pašvaldībām.
