SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. decembrī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
4
4

Kas ir ražotāju atbildības sistēma

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Komersantiem, kas realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā, tiek piemērots dabas resursu nodoklis (DRN). Lai saņemtu atbrīvojumu no DRN, nodrošinātu atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas. Par to, pēc kādiem principiem tās darbojas, kādi atkritumi to ietvaros tiek savākti un pārstrādāti, šajā LV portāla skaidrojumā.

īsumā
  • Ražotāju atbildības sistēmai ir noteikts pienākums nodrošināt līgumpartneru (dabas resursu nodokļa maksātāju, ražotāju) Latvijas tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu.
  • Patlaban Latvijā darbojas 13 ražotāju atbildības sistēmas četros atkritumu savākšanas veidos.
  • 2020. gadā atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmās iesaistījās 5292 komersanti (ražotāji), kuriem piemērots atbrīvojums no DRN 246,8 miljonu eiro apmērā.
  • Apsaimniekošanas sistēmai ir jānodrošina Latvijas teritorijā savākto atkritumu pārstrāde un reģenerācija ne mazāk kā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.
  • Tirgū vērojami “pelēkās zonas” komersanti, kā arī atsevišķos gadījumos trūkst atbildīgo iestāžu vienlīdzīgas kontroles pār atsevišķiem tirgus dalībniekiem.
  • Galvenie izaicinājumi ir atkritumu plūsmas izsekošana no preces realizācijas līdz atkritumu gala reģenerācijai vai pārstrādei.

Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas skaidrojums ir dots Dabas resursu nodokļa likuma 1. pantā, – tas ir pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas, tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.

Valsts vides dienests (VVD) norāda, ka ražotāju atbildības sistēmai (RAS) ir noteikts pienākums nodrošināt līgumpartneru (dabas resursu nodokļa maksātāju, ražotāju) Latvijas tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus.

Preces ražotājs, lai nodrošinātu RAS darbību, sedz izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu par precēm un iepakojumu, kuru realizē Latvijas tirgū. Ražotājs, noslēdzot līgumu ar RAS, saņem atbrīvojumu no DRN samaksas. Attiecīgi RAS informē VVD par noslēgtajiem līgumiem ar ražotājiem, un VVD reizi ceturksnī pieņem lēmumu par DRN atbrīvojuma piešķiršanu vai DRN atbrīvojuma pārtraukšanu.

Jāpiebilst, ka tie, kuri ir DRN maksātāji, ir norādīti Dabas resursu nodokļa likuma 3. pantā.

RAS izveides principi

Lai kļūtu par RAS, ir jāizveido apsaimniekošanas sistēma un jānoslēdz līgums ar VVD. Lai noslēgtu līgumu par RAS izveidi, ir jāiesniedz:

  • atkritumu apsaimniekošanas plāns (ietver Latvijas tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, izpildot noteiktos mērķus, kā arī iekļauj informāciju, kā nodrošinās komunikācijas pasākumu organizēšanu);
  • finanšu nodrošinājums 50 000 vai 100 000 eiro apmērā, kuru ietekmē konkrētais atkritumu apsaimniekošanas apjoms.

Kam piemēro ražotāju atbildības sistēmu

Patlaban Latvijā darbojas 13 RAS (to skaits mainās), un tās piemēro:

  • transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa;
  • iepakojumam (izņemot depozīta iepakojumu) un vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem (izņemot vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem));
  • videi kaitīgām precēm;
  • elektriskām un elektroniskām iekārtām.

VVD norāda, ka RAS depozīta iepakojumam, kuru sāks vākt no 2022. gada 1. februāra, piemēros nedaudz atšķirīgi – atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 8.1 pantam, Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas darbību.

Plašāk par tēmu:

Iesaistīti gandrīz 5300 komersantu

VVD dati liecina, ka 2020. gadā atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmās iesaistījās 5292 komersanti (ražotāji), kuriem piemērots atbrīvojums no DRN 246,8 miljonu eiro apmērā.

Vislielākais atbrīvojums no DRN nomaksas – vairāk nekā 136 miljoni eiro – piemērots par iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu (4978 komersantiem).

Otrs lielākais atbrīvojums no DRN nomaksas – vairāk nekā 85 miljoni eiro – piemērots par elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu (1203 komersantiem).

Normatīvie akti

RAS darbības principi un izpildāmie kritēriji noteikti vairākos normatīvajos aktos. Uz katru atkritumu veidu noteiktas atsevišķas prasības:

Kādi ir ražotāju atbildības sistēmu galvenie uzdevumi

VVD skaidro, kādi ir galvenie RAS uzdevumi. Apsaimniekošanas sistēmai ir jānodrošina Latvijas teritorijā savākto atkritumu pārstrāde un reģenerācija ne mazāk kā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

RAS ir jānodrošina mājsaimniecībā radīto atkritumu pieņemšana Latvijas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu.

Atkritumu pieņemšanu vai savākšanu var papildus organizēt saimnieciskās darbības veikšanas vietās, atkritumu pieņemšanas vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepakojuma pieņemšanu tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā iepakojuma pieņemšanas punktā, kā arī atkritumu savākšanas vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.

RAS kalendāra gadā ir jāorganizē vismaz četri komunikācijas pasākumi, lai informētu sabiedrību par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un iespējām, kā arī iesaistītu atkritumu dalītās vākšanas aktivitātēs un veicinātu vides apziņas veidošanu sabiedrībā (piemēram, paradumu pētīšana, aptauju veikšana).

RAS – nozīmīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā

RAS “Latvijas Zaļais punkts” (LZP) ilggadējā pieredze rāda, ka šādas sistēmas ir nozīmīgas kopējā atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, norāda RAS direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka ar izmaksām par RAS darbību ir jānosedz dalītās vākšanas infrastruktūras izveide (šķirošanas konteineri un laukumi) un to uzturēšana, savākto atkritumu apstrāde un pārstrāde, kā arī sabiedrības izglītošana. Šīs izmaksas ražotāji un tirgotāji iekļauj preces cenā, kuru iedzīvotāji samaksā iepērkoties.

Papildu izmaksas ražotāji un tirgotāji iekļauj preces cenā, kuru iedzīvotāji samaksā iepērkoties.

Piemēram, līgumu ar RAS operatoru ir noslēgusi arī SIA “Cido Grupa”. Uzņēmuma un Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas pārstāve, zvērināta advokāte Inese Lielpinka uzsver, ka tādējādi ražotājs ir uzņēmies finansiālo atbildību par visu savu tirgū laisto dzērienu iepakojumu.

“Ņemot vērā, ka dzērienu ražotāju tirgū laistajam iepakojumam tiek piemērota ražotāja paplašinātās atbildības sistēma un ražotājs tiek atbrīvots no DRN samaksas, ražotājus pārstāvošās organizācijas nav iebildušas pret vairākkārtēju DRN likmes celšanu, un šobrīd nodokļa likme ir nesamērojami augstāka par maksājumiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Tai pašā laikā iekasētais nodoklis netiek novirzīts atkritumu apsaimniekošanai,” norāda I. Lielpinka.

Efektīvāka saimniekošana

Sadarbības līgums ar RAS “Latvijas zaļais punkts”  ir noslēgts arī vienam no vadošajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA “Rimi Latvia” (Rimi), kura ietvaros tiek apsaimniekots uzņēmuma importētais un saražotais iepakojums.

“Maksa par apsaimniekotāja pakalpojumiem par izlietotā iepakojuma utilizāciju ir zemāka par dabas nodokļa resursa apmēru, tādējādi regulējums veidots tā, lai motivētu uzņēmējus iesaistīties sistēmā. Turklāt šīs sadarbības rezultātā uzņēmējs var koncentrēties uz savu pamatdarbību, neieguldot resursus blakusdarbībās, kas gan uzliktu papildu administratīvo slogu, gan prasītu ievērojamu cilvēkresursu iesaisti apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai,” tā par RAS ieguvumiem LV portālam pauda uzņēmuma pārstāve sabiedrisko attiecību jautājumos Janīna Biteniece.

Sadarbības rezultātā uzņēmējs var koncentrēties uz savu pamatdarbību, neieguldot resursus blakusdarbībās.

Viņa piebilda, ka šāds darbības modelis nozīmē, ka iepakojuma savākšana nonāk specializēta pakalpojuma sniedzēja rokās, kas nodrošina efektīvu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši visām Latvijas tiesiskā regulējuma prasībām. Tas ļauj Rimi būt pārliecinātam par kvalitatīvu un pārskatāmu pakalpojumu saņemšanu un veicina mazumtirgotāja ietekmes uz vidi samazināšanu. 

Kopā ar LZP Rimi jau otro gadu īsteno informatīvu kampaņu tekstila atkritumu nodošanai, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotāji visos Latvijas reģionos ir aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi kopīgiem spēkiem risinot tekstila apsaimniekošanas izaicinājumus Latvijā un mazinot sadzīves atkritumu apjomu.

Tirgū vērojamas “pelēkās zonas”

Gan VVD, gan LZP norāda uz faktoriem, kuri apgrūtina ražotāju atbildības sistēmu darbību un valsts noteikto pārstrādes normu izpildi.

K. Zakulis: “Tirgū vērojami “pelēkās zonas” komersanti, kā arī atsevišķos gadījumos trūkst atbildīgo iestāžu vienlīdzīgas kontroles pār atsevišķiem tirgus dalībniekiem. Viens no piemēriem – elektrotehnika. Tās sastāvā ir liels apjoms metāla, kas interesē metāla uzpircējus. Nonākot minētajā biznesa nozarē, nolietotā elektrotehnika netiek ieskaitīta valstī noteiktajā pārstrādes izpildē. Līdz ar to pret apkārtējo vidi godīgajiem komersantiem nākas maksāt dārgāk.”

Pēc LZP ieskatiem, nesakārtota situācija ir arī ar smēreļļām, kuras tirgū tiek realizētas, taču pēc to izmantošanas jeb nomaiņas “pazūd” nebūtībā. Ir liela pārliecība, ka šādi izstrādātās eļļas tiek izmantotas kā kurināmais materiāls apsildes sistēmās, iespējams, pašos auto servisos, bez speciāliem filtriem un atbilstošas uzraudzības. Šāda dedzināšana veicina gaisa, kuru mēs elpojam, piesārņojumu. Problēmas ir arī ar riepu apsaimniekošanu, jo vēl arvien daudzos gadījumos tās netiek uzskaitītas, līdz ar to samaksa par riepu savākšanu un pārstrādi nav veikta.

Izaicinājums – atkritumu plūsmas izsekošana

Savukārt, pēc VVD ieskatiem, galvenie izaicinājumi ir atkritumu plūsmas izsekošana no preces realizācijas līdz atkritumu gala reģenerācijai vai pārstrādei. VVD atzīst tikai tādu apjomu, kas ir pierādīts, izsekojams, un ir sniegts apliecinājums par šo atkritumu gala pārstrādi vai reģenerāciju. Lielākais izaicinājums ir izsekot atkritumu plūsmām, kas tiek nosūtītas ārpus Latvijas teritorijas.

VVD būtiski pievērš uzmanību arī savākšanas faktam, tā pierādīšanai un tālākai izsekošanai. RAS kā savāktu drīkst uzrādīt tikai tādu apjomu, kas ir savākts kārtējā gadā un Latvijas teritorijā. Kārtējā gadā savāktais atkritumu apjoms ne vēlāk kā līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām ir jāpārstrādā vai jāveic gala reģenerācijas darbība.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU