Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Avots: SIA "Depozīta iepakojuma operators"
Šobrīd norit aktīvs darbs, lai ieviestu depozīta sistēmu dzēriena iepakojumam, kas sāks darboties nākamā gada 1. februārī. Pēc četriem mēnešiem vairāk nekā 1400 savākšanas vietās Latvijā pieņems noteikta veida atkārtoti un vienreiz lietojamu dzērienu iepakojumu. Atbilstoši Iepakojuma likumam dzērienus ar depozīta zīmēm varēs sākt tirgot tikai no 2022. gada 1. februāra. Savukārt iedzīvotājiem stikla un PET pudeles nav vērts sākt krāt jau tagad, jo savākšanas punktos tiks pieņemts tikai iepakojums ar depozīta zīmēm.
Jāatgādina, ka atbilstoši grozījumiem Iepakojuma likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 20. novembrī, Saeima noteikusi normatīvo pamatu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā noteiktiem dzērienu iepakojumiem.
Kas ir depozīta sistēma? Tā ir ražotāja paplašinātās atbildības sistēma, kurā gala lietotājs atgriež iepakojumu, saņemot atpakaļ iemaksāto depozīta maksu, un kurā iepakojums tiek apsaimniekots – savākts, šķirots un nodots pārstrādei vai atkārtotai uzpildei – nodalīti no citu atkritumu apsaimniekošanas.
Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus.
Depozīta maksa noteikta 10 centu apmērā par iepakojuma vienību. To varēs saņemt, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrkods vai kvadrātkods, iepakojums būs iztukšots, nebūs saplacināts un bojāts.
Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, iedzīvotājam atmaksās depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izsniegs čeku par atbilstošu summu. Vietās, kur depozīta iepakojumu pieņems manuāli, depozīta maksu varēs iegūt skaidrā naudā.
Iepakojuma likums paredz depozīta sistēmas pārejas periodu. No 2022. gada 1. februāra līdz 31. jūlijam atbilstoši iepriekšējai kārtībai būs atļauts tirgot arī dzērienus bez depozīta atpazīšanas zīmes.
Savukārt no 2022. gada 1. augusta veikalu plauktos drīkstēs atrasties tikai jaunie iepakojumi ar depozīta zīmi.
Balstoties uz Iepakojuma likuma 18.1 pantu, depozīta sistēmā ir pienākums iesaistīties visiem depozīta iepakotājiem – dzērienu ražotājiem un importētājiem –, kuru radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kg vai vairāk, t. i., aptuveni 500 vienību 0,5 litra (l) stikla pudeļu vai 5000 PET pudeļu, vai 10 000 vienību metāla skārdeņu.
Tiem depozīta iepakotājiem, kuriem likums nenosaka obligātu dalību depozīta sistēmā, ir iespējams pieteikties brīvprātīgi, tādējādi palīdzot apsaimniekot vēl lielāku iepakojumu apjomu un padarot apkārtējo vidi tīrāku.
2021. gada 14. janvārī Valsts vides dienests (VVD) noslēdza līgumu ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO), kurš tika izvēlēts kā atbilstošākais no diviem pretendentiem konkursā par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu Latvijā. Līgums paredz, ka DIO nodrošinās sistēmas darbību septiņus gadus – no 2022. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim.
Likuma grozījumi paredz, ka saņemtais iepakojums tirgotājiem būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Savukārt depozīta iepakotājam un tirgotājam, kas realizē dzērienus depozīta iepakojumā patērētājiem, ir pienākums slēgt līgumus ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā.
Kā vienu no sistēmas izaicinājumiem depozīta sistēmas ieviešanas operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis 22. septembrī VVD organizētajā sarunā par ražotāju (iepakotāju) lomu un pienākumiem depozīta sistēmā minēja sadarbību ar 500 partneriem un izlietoto dzērienu iepakojuma 1430 pieņemšanas vietu izveidi (no tām apmēram 800 būs taras pieņemšanas automātu) salīdzinoši neilgā laika posmā.
M. Stūrītis: „Esam sistēmas ieviešanas fināla fāzē, kopumā rīkojamies pēc plāna. Iespējams, 1. februārī nebūs 100% pieejami visi 1430 pieņemšanas punkti, bet lielākajā daļā no tiem iepakojumu varēs pieņemt. Svarīgi, ka sistēmas ieviešanai ir pārejas periods, nebūs tā, ka vienā dienā ir nododams viss iepakojums. Divu, trīs mēnešu laikā sistēma sāks pilnvērtīgi darboties.”
Šobrīd depozīta iepakotāji aktīvi slēdz līgumus par dalību sistēmā. Jau ir noslēgti līgumi ar 24 iepakotājiem, kas ir aptuveni 80% no Latvijas depozīta iepakojuma vienībām.
Tomēr vēl arvien ir salīdzinoši liels skaits mazo depozīta iepakotāju, ar kuriem līgumi par dalību sistēmā vēl nav noslēgti. Tāpēc visi depozīta iepakotāji, kuriem dalība sistēmā ir obligāta, ir aicināti izturēties atbildīgi un līdz oktobra beigām noslēgt līgumu ar DIO, lai sekmīgi uzsāktu dalību sistēmā.
Pēc DIO aprēķiniem, pateicoties skaidrai finanšu motivācijai un plašam pieņemšanas tīklam, depozīta sistēma nodrošinās ātru iepakojuma atgriešanu – patērētājs iepakojumu varētu atgriezt apmēram 5-6 nedēļu laikā.
Izvirzītie mērķi DIO šķiet sasniedzami, jo pētījuma centra SKDS aptauja liecina, ka 87% iedzīvotāju plāno izmantot šo sistēmu. M. Stūrītis: „Bija bažas, ka depozīta sistēmu lietos tikai noteiktas iedzīvotāju kategorijas, bet tas neatbilst patiesībai ne pēc aptaujas datiem, ne pēc citu valstu pieredzes.”
Patlaban apmēram 70% no atkritumiem dabā veido dzērienu iepakojums. Plānots, ka 2024. gadā tiks apsaimniekoti 90% no tirgū laistā iepakojuma. Pārstrāde paredzēta tuvu 100% no savāktā iepakojuma, bet atkārtoti uzpildāmajam (AU) iepakojumam – 95-98% no savāktā.
Latvijas tirgus īpatnība ir tā, ka lielu (tie ir 44.7%) alus iepakojuma daļu veido stikla iepakojums. Igaunijā, piemēram, lielāko daļu veido skārdenes.
Latvijā ir 480 miljoni iepakojumu, no kuriem 50% aizņem PET pudeles. 26% no visa iepakojuma ir no metāla, bet 13% – no universāla, atkārtoti uzpildāma stikla.
Pēc depozīta sistēmas aprites iepakojums iedalāms divās grupās:
Savukārt atkārtoti izmantojamais iepakojums iedalāms divās daļās:
Tikšanās laikā izvērtās diskusija starp ražotājiem, operatoru un valsts institūciju pārstāvjiem par individuālā dizaina atkārtoti lietojamā iepakojuma savākšanu. Tas ražotājam pašam būs jāsavāc no taras pieņemšanas punktiem, kas varētu būt laikietilpīgi un dārgi.
„Tas ir sāpīgs jautājums individuālā dizaina iepakotājiem, kas pārsvarā ir mazie ražotāji,” sacīja Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. „Patlaban kopā ar operatoru un ražotājiem meklējam risinājumu.”
„Vai uzņēmumam nebūtu izdevīgāk maksāt lielāku maksu operatoram, lai tas savāc individuālā dizaina iepakojumu? Vai šī nav neīstenojama prasība – ražotājiem pašiem savākt iepakojumu?” jautāja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, piebilstot, ka mērķis nav izskaust mazo ražotāju dizainu.
AS “Tērvetes AL” valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks uzsvēra, ka dalība depozītsistēmā uzņēmumam, kas ražo alu, kvasu un dzeramo ūdeni, ir būtiska, jo ļaus gan samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, gan savākt 90% iepakojumu, nevis 75%, kā tas ir tagad.
AS “Tērvetes AL” gadā reģenerē 12 miljonus stikla pudeļu, bet izmanto 16 miljonus, kas veido 29% no Latvijas kopējā atkārtoti izmantotā stikla pudeļu apjoma.
Pēdējo gadu laikā “Tērvetes AL” krietni pieaugusi maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Ja 2017. gadā par kilogramu bija jāmaksā 3.5 centi jeb maziet vairāk nekā cents par pudeli, tad tagad tā jau ir sasniegusi gandrīz 10 centu.
„Svarīga ir operatora efektivitāte, lai cilvēkiem būtu ērti nodot izlietoto iepakojumu, svarīgs ir pilns cikls un ražotāja atbildības princips,” norādīja V. Paškausks. „Operatorā līdzdarbojamies kā Latvijas Alus darītāju savienības biedri, lai pārstāvētu mazo un vidējo ražotāju intereses.”
“Dabas resursu nodokļa maksātājs, kas realizē dzērienus depozīta iepakojumā un kam ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā, bet kas nav noslēdzis līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā un tajā nepiedalīsies, maksās dabas resursu nodokli par depozīta iepakojumu divkāršā apmērā,” brīdināja VVD Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas Iepakojuma apsaimniekošanas vadītāja Anita Zakarāne-Eglīte. To nosaka Dabas resursu nodokļa 8.1 pants.
Noslēdzot līgumu ar DIO, iepakotāji iegūs atbrīvojumu no atkritumu apsaimniekošanas un dabas resursu nodokļa par iepakojumu, kas tiks reģistrēts depozīta iepakojuma reģistrā un tiks apsaimniekots depozīta sistēmā.
Ja netiek izpildīti pienākumi, kas izriet no normatīvajiem aktiem, VVD var pieņemt lēmumu par to izpildi un uzsākt izpildi piespiedu kārtā. Administratīvā procesa likuma 360. panta pirmajā daļā teikts, ka par noteikto piespiedu izpildes līdzekli var uzlikt piespiedu naudu no 50 līdz 10 000 eiro. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, katru reizi palielinot piespiedu naudas apmēru, līdz adresāts novērš pārkāpumu.
Iepakojuma likuma 22. panta otrajā daļā paredzēts, ka par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 700 līdz 1400 eiro.
Ieviešot depozīta sistēmu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērtēs, vai šo sistēmu vajadzētu paplašināt, piemēram, ar piena pakām.
P. Liniņš minēja, ka „viens no depozīta sistēmas mītiem sabiedrībā ir, ka vajadzētu savākt visu, jo tas ir atkarīgs no aparāta, kas uzstādīts. Mūsdienu tehnoloģijas tiešām ļauj savākt visu, bet jautājums – ko ar to darīt? Vēloties sistēmu paplašināt, jāskatās, ko ar šo iepakojumu varēs darīt tālāk, lai sistēma nekļūtu nerentabla. Svarīga loma ir arī savākšanas higiēnai”.
Viņaprāt, sistēmu varētu papildināt ar alkoholisko kokteiļu, stiprā alkohola iepakojumu savākšanu.
LV portāla infografika
