SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Aiga Nulle
LV portāls
26. oktobrī, 2024
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Atkritumi
2
11
2
11

Ko darīt ar rudens lapām? To dedzināšana ir dabai nevēlama un pat sodāma rīcība

Ar rudens iestāšanos sākas arī lapu grābšanas darbi, tādēļ aktuāls ir jautājums, ko ar savāktajām lapām pēc tam iesākt un kā tās apsaimniekot videi draudzīgā veidā. LV portāls iepazinās ar dažu pašvaldību saistošajiem noteikumiem, lai noskaidrotu, kā tajās tiek organizēta bioloģisko atkritumu apsaimniekošana. 

Dedzināt vai nededzināt? 

Ugunskurs ir vieglākais veids, kā atbrīvoties no dārza atkritumiem, taču, pirms pielaist sērkociņu sausu lapu vai zaru kaudzei, jāpārliecinās, vai attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi to ļauj.  

Piemēram, Rīgā, kur dzīvojamo māju apbūve ir ļoti blīva un kur šāda dedzināšana varētu radīt stipru sadūmojumu, lapas, koku zarus, nopļauto zāli un citus atkritumus dedzināt ir kategoriski aizliegts 

Lapu un citu atkritumu dedzināšana ir bīstama ne tikai no ugunsdrošības viedokļa – piedūmojums negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti gan tuvākajiem kaimiņiem, gan arī plašākā apkārtnē.  

Valmieras novadā iepriekš bija spēkā atšķirīgi noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu – dažviet lapu un zaru dedzināšana bija atļauta, citur aizliegta. Kā norāda Valmieras pašvaldība, pēdējos gados daudzu iedzīvotāju paradumi ir mainījušies un novada apdzīvotajās vietās rudens vairs neasociējas ar ilgstoši gruzdošu lapu piedūmojumu. Šobrīd Valmieras novada pašvaldības saistošie noteikumi noteic, ka jebkāda veida sadzīves atkritumu dedzināšana ir aizliegta, tas attiecas arī uz rudens lapu, zaru vai citu zaļo atkritumu dedzināšanu pilsētās un ciematos. Ārpus novada pilsētām un ciematiem ir pieļaujama bojātu zaru un augu sadedzināšana, kad tas ir vajadzīgs atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību un nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personas mantai. 

Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā atkritumus dedzināt ir aizliegts gan ugunskuros, gan urnās, atkritumu konteineros, dārza kamīnos u. tml. Arī Siguldā, kas ir slavena ar savu zelta rudeni krāšņo lapu dēļ, ir aizliegts jebkādā veidā dedzināt atkritumus. Tāpat pilsētas un ciemu teritorijās nav pieļaujama bioloģisko dārzu un parku atkritumu dedzināšana. 

Nereti iedzīvotāji sagrābtās lapas izmet piemājas mežā. Lai gan šie bioloģiskie atkritumi ātri noārdās, to darīt nedrīkst, jo tas var veicināt invazīvo sugu izplatību.  

Tāpat pastāv iespēja, ka mežā nonāks no dārza atvestie kaitēkļi vai augu slimības. 

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta 2. daļā ir noteikts, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskām personām var būt no 70 līdz 1000 eiro liels, bet juridiskām personām – no 250 līdz 2800 eiro.  

Ko darīt ar sakritušajām lapām? 

Atkritumu apsaimniekošanu organizē pašvaldības atbilstoši to saistošajiem noteikumiem un ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus. To nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums 

Sākoties lapkritim, daudzas pašvaldības Latvijā nodrošina iespēju iedzīvotājiem savāktās lapas nodot bez maksas. 

Rīga jau trīspadsmito gadu no 2. novembra līdz 1. decembrim iedzīvotājiem piedāvās bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas. Lapu nodošana notiks galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažviet arī atsevišķās darba dienās. Iedzīvotājiem gan jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam, lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī tām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.  

No 14. oktobra līdz 15. novembrim bez maksas rudens lapas varēs nodot arī Valmieras novadā SIA “ZAAO” (ZAAO) EKO laukumā Dzelzceļa ielā 5, Valmierā. Šādas lapu nodošanas akcijas tiek organizētas arī Jūrmalā, Siguldā un citur Latvijā.  

Lapām uz zemes ir vieta! 

Bauskas novadā, kur līdz šim pieredzēta gan lapu izvešana bez maksas, gan iespēja tās nodot atkritumu savākšanas laukumos, šogad šādas pretimnākšanas no pašvaldības puses nebūs, raksta “Bauskas Dzīve”. Iedzīvotāji savāktās lapas kā bioloģiskos atkritumus varēs nodot tikai par maksu. Bauskas novada pārvalde iedzīvotājus aicina domāt zaļi un lapas atstāt uz zemes, tās sasmalcinot, lai videi paliktu mēslojums, kas tai nepieciešams, kā arī mudina vairāk domāt par komposta veidošanu. 

Arī Latvijas Dabas fonds šoruden aicina nenogrābt un nenovākt visas lapas savos pagalmos un mauriņos, bet vismaz pusi no tām atstāt uz zemes.  

Lapas kokiem ir nepieciešamas, lai tie iegūtu barības vielas – fotosintēzes procesā tajās rodas enerģija, kas aizceļo uz zariem, stumbru un saknēm. Kad kļūst aukstāks, koki no lapām šķiras, lai taupītu ūdeni un enerģiju ziemai. Pirmā viela, kas lapās noārdās, ir hlorofils – zaļais pigments –, tāpēc arī lapas maina krāsu.  

Nobirušajās lapās ir daļēji saglabājušās barības vielas un organiskās vielas, kuras lapu sadalīšanās procesā atgriežas augsnē un atpakaļ pie kokiem.  

Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ir vērts daļu lapu atstāt uz zemes. Ne mazāk nozīmīgi dabai ir arī tas, ka nokritušajās lapās ziemo dažādi kukaiņi, kāpuri, kūniņas, kuri savukārt ir barība ziemojošajiem putniem.  

Lapu kaudzes, ja tā ir atstātas vidē, piemēram, pagalma stūrī, sētas malā, dod ziemošanas vietu ežiem. 

Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa stāsta: “Lai izprastu, kāpēc nevajag nogrābt visas lapas, aicinu palūkoties uz vienu no savdabīgākajām un retākajām dzīvotnēm Latvijā – parkveida pļavu. Parkveida pļava ir dabiskais zālājs, kurā izretojušies lieli lapu koki, visbiežāk ozoli, līdz ar to šajā vietā pārklājas gan pļavu, gan mežu dabas daudzveidība. Vizuāli šīs pļavas atgādina parkus, taču šī ir vairāku gadu simtu laikā cilvēka un dabas sadarbībā veidojusies ainava. Cilvēki tajās ganīja lopus, ieguva sienu, kokos bija bišu mājas, ieguva sveķus, tāpat saimniecībā izmantoja atsevišķus zarus. Parkveida pļavu lielie koki katru rudeni rada lielu apjomu lapu, kas nokrīt turpat zālājā, kur tās neviens nesavāc, arī ganību sezona ir beigusies. Taču jau nākamajā gadā parkveida pļavās atkal plaukst un zeļ pļavas augu daudzveidība – lapu sega nav traucējusi attīstīties augiem, tieši otrādi – lapu negrābšana dod daudz labuma.” 

LV portāla infografika

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI