Latvijā vidēji dienā atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” tekstila konteineros tiek nodots līdz pat trim tonnām tekstila. Diemžēl vairums tekstilizstrādājumu paliek nešķiroti un nonāk sadzīves atkritumos. Jācer, ka līdz ar tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu situācija uzlabosies.
FOTO: Freepik.
Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila. Tas nozīmē, ka viens cilvēks gadā izmet vidēji 15 kilogramus tekstila. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augstākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj vien pārtikas ražošana, būvniecība un transports. Pašreizējā situācija liecina, ka tikai 1% apģērbu tiek pārstrādāti atkārtotai izmantošanai.
ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo direktīvas mērķis “pēc burta” ir mazināt šāda veida atkritumus, savukārt “pēc gara” – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, kas līdz šim attiecīgajā nozarē bijušas kūtras.
No 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visām ES dalībvalstīm.
Tomēr tekstila atkritumu šķirošana un atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos ir tikai viens no veidiem, kā iespējams samazināt konkrēto atkritumu daudzumu.
Otrs veids, kas efektīvs ilgtermiņā, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”.
Pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādes, taču vēl arvien tiek meklēti veidi, kā var kāpināt jaudu un apjomu.
Tekstila pārstrādē galvenais izaicinājums ir atdalīt dažādas šķiedras. Jau kādu laiku darbojas tehnoloģijas, kas mehāniski pārstrādā tīru kokvilnu, turpretī ķīmiskās pārstrādes iespējas, kas būs vajadzīgas, piemēram, poliestera gadījumā, patlaban ir intensīvā izpētes un testēšanas fāzē. Pēc globālā konsultāciju uzņēmuma “McKinsey” aplēsēm pat tad, kad inovācijas tiks pilnībā izstrādātas, “no šķiedras līdz šķiedrai” varēs pārstrādāt aptuveni 70% tekstila.
Atlikušajiem 30% tekstila būs jāmeklē citi pārstrādes veidi, tai skaitā termoķīmiskā pārstrāde, kā rezultātā rodas sintētiskā gāze.
Lielākoties pašreizējām “no šķiedras līdz šķiedrai” pārstrādes tehnoloģijām ir stingras prasības šķiedru sastāvam, respektīvi, cik daudz piejaukumu var būt u. tml. Tādējādi, piemēram, elastāna pārstrāde rada sarežģījumus.
Līdzīga situācija pastāv džinsa pārstrādē. Proti, pirms to pārstrādāt, tas jāatbrīvo no galantērijas elementiem – pogām, spiedpogām, rāvējslēdzējiem. Tas nozīmē, ka pirms pārstrādes tekstils ir jāpārbauda un jāsagatavo, tāpēc jāattīsta ne vien pārstrāde, bet arī posms pirms tās – vieda un automatizēta priekšapstrāde.
Uzņēmums “McKinsey” skaidro, ka pašlaik tekstila pārstrādes tehnoloģijas vēl nav sasniegušas pilnu potenciālu. Vienlaikus jāuzlabo spēja pārstrādāt jauktas šķiedras, jāsamazina izmaksas un jāpaaugstina pārstrādātā materiāla kvalitāte. “McKinsey Retail Practice” veiktā analīze ataino: novēršot minētās problēmas, līdz 2030. gadam “no šķiedras līdz šķiedrai” tehnoloģijas varētu pārstrādāt 18–26% no kopējiem tekstila atkritumiem.
Tas norāda ne tikai uz grūtībām, bet arī iespējām. Ir skaidrs, ka attiecīgais pārstrādes veids ir aktuāls nevis tālā nākotnē, bet jau patlaban.
Vērtējot no biznesa skatpunkta, tie ir divi rīcības virzieni – tehnoloģiju attīstīšana, komercializēšana un pārstrādes rūpnīcu būvniecība.
Piemēram, 2022. gadā Zviedrijā, Sundsvālā, apģērbu ražotājs “H&M” atklāja pirmo komerciāla mēroga tekstila pārstrādes rūpnīcu “Renewcell”. Tajā tiek izmantotas ķīmiskās pārstrādes metodes, un tekstils pārtop materiālā, ko dēvē par “Circulose”. Tas izskatās kā krītots aplikāciju papīrs un to izmanto viskozes ražošanā koksnes masas vietā. Bija iecerēts, ka līdz 2023. gadam “Renewcell” pārstrādās 60 tūkstošus tonnu tekstila, lai saražotu tādu materiālu, kas pēc kvalitātes pielīdzināms pirmreizējām šķiedrām.
Ja raugāmies plašāk, tad pārstrādes vajadzības pašreiz ir krietni lielākas nekā iespējas.
2020. gadā ES un Šveice kopumā radīja septiņus miljonus tonnu apģērba atkritumu. Tiek prognozēts, ka 2035. gadā rādītājs varētu sasniegt 8,5 miljonus tonnu.
“McKinsey” akcentē, ka 85% no tekstila atkritumiem veido patērētāju apģērbs un mājas tekstils, kā, piemēram, aizkari, dvieļi, palagi utt. Līdz šim tekstilu, ko nevarēja atkārtoti izmantot, pārsvarā sadedzināja koģenerācijas rūpnīcās vai noglabāja poligonos.
Protams, motivēt pārstrādāt tekstilu nav iespējams tikai ar direktīvas un ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu visās ES dalībvalstīs. Liela nozīme ir arī ES ilgtermiņa politikai, piemēram, nosakot ražotājiem pienākumu noteiktu daudzumu pārstrādātā materiāla lietot jaunajos apģērbos, tādējādi potenciāli mazinot pirmreizējā materiāla ievešanu no trešajām valstīm u. tml.
Pašlaik ES norit darbs pie Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas.
Tajā dažādām produktu grupām būs paredzētas konkrētas prasības izturībai, uzticamībai, atkārtotai izmantošanai, pārstrādātajam saturam u. c. Regula tiks attiecināta arī uz tekstilmateriāliem un apaviem. 2023. gada 5. decembrī EK un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par minētās regulas ieviešanu.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka priekšnosacījums ikvienai pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai ir izlietotā tekstila šķirošana un atgūšana. ES dati liecina, ka patlaban tiek savākts un pārstrādāts aptuveni 22% tekstila.
Atbilstoši atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” datiem Latvijā vidēji dienā uzņēmuma tekstila konteineros tiek nodots līdz pat trim tonnām tekstila.
Diemžēl vairums tekstilizstrādājumu paliek nešķiroti un nonāk sadzīves atkritumos. Jācer, ka līdz ar tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu situācija uzlabosies.
Konkrēti Ministru kabineta noteikumi, kuros būs definēts, kas ir tekstils likuma izpratnē Latvijā, kā darbosies ražotāju atbildības sistēma, kādi ir sasniedzamie mērķi, vēl tiek izstrādāti. Vienlaikus Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam dati atspoguļo, ka tekstila dalītajai apsaimniekošanai ir būtiska loma sadzīves atkritumu apjoma mazināšanā.
Plānā iekļautajos scenārijos ir veikti aprēķini, ka līdz ar ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas ieviešanu no 2024. gada un turpmāk ik gadu atsevišķu atkritumu grupu – tekstila, mēbeļu, būvmateriālu, plastmasas, pārtikas atkritumu – apjoms samazināsies par 1%. Turklāt rezultāti ataino, ka līdz 2035. gadam nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu izdosies samazināt par 150 tūkstošiem tonnu.
Savukārt citos aprēķinos lēsts, ka 2024. un 2025. gadā tekstila atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumu daudzumu samazinās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2026. gadā – par 7% utt. 2035. gadā sadzīves atkritumos būtu jānonāk tikai 8465 tonnām tekstila, pretēji 2024. gadā prognozētajam rādītājam – 23 256 tonnām.
