Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka atkritumu radītājiem ir pienākums slēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju. Atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam ir pienākums noslēgt atsevišķu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par katrā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu apsaimniekošanu.  

Piemēram, atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” 8. punktam atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanā izmantojamo infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu. Nekustamā īpašuma lietotājs, valdītājs, īpašnieks, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona slēdz līgumu par nekustamajā īpašumā radīto atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru nešķiroto atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu (apjomu).  

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. pantu pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē šādu atkritumu apsaimniekošanu: 

• visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušies bīstamie atkritumi;

• to būvdarbu veikšanas procesā radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību (turpmāk – mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi).

Ja pašvaldības uzņēmums nenodrošina atkritumu izvešanas pakalpojumus, ieteiktu sākotnēji vērsties vietējā pašvaldībā, kā arī ar dokumentiem varat vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.