Ja dzīvojamā māja atrodas Rīgā, tad pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt šo liela izmēra atkritumu izvešanu. Proti, 2019. gada 29. novembra Rīgas domes saistošie noteikumu Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” (turpmāk – RD noteikumi Nr. 87) 20. punkts paredz, ka “liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un pašvaldību saskaņotā vietā, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā”.

RD noteikumu Nr. 87 25.9. punkts noteic, ka “nekustamā īpašuma (tajā skaitā daudzdzīvokļu nama ar atkritumu stāvvadiem) lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai papildus šajos saistošajos noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju pienākumiem ir noteikti šādi pienākumi: nodrošināt liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu izvešanu, par šo atkritumu savākšanu vienojoties atsevišķi un informējot mājas iedzīvotājus par izvešanas kārtību, un nepieļaujot to uzkrāšanos tam neparedzētās vietās, tajā skaitā pie atkritumu konteineriem. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, klients atkritumus novieto to savākšanas vietā īsi pirms noteiktā savākšanas laika tādā veidā, kā to noteicis atkritumu apsaimniekotājs. Šī punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi”.

Visticamāk, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par kārtību, kādā tiek organizēta liela izmēra atkritumu izvešana, un dzīvokļu īpašnieki un dzīvojamās mājas iedzīvotāji liela izmēra atkritumus regulāri novieto blakus sadzīves un šķirojamo atkritumu konteineriem. Jautājuma uzdevēja minētie apstākļi liecina par to, ka pārvaldniekam ar pakalpojumu sniedzēju ir noslēgts līgums par regulāru liela izmēra atkritumu izvešanu.

Par maksāšanas pienākumu konkrētajā gadījumā jāteic, ka nav iespējams noteikt, kurš tieši dzīvokļa īpašnieks ir radījis liela izmēra atkritumus, kurš šķirojamo atkritumu konteineros ievietojis neatbilstošu saturu u. tml. Pat gadījumos, kad pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām tiek uzstādītas videonovērošanas kameras, lai būtu iespējama kontrole, samazinās tikai pārkāpumu gadījumu skaits.

Līdz ar to gan normatīvajā regulējumā, gan līgumiskajās attiecībās šāda veida jautājumi tiek risināti, ievērojot proporcionalitātes principu, un visi īpašnieki sedz izdevums par papildu izmaksām, kas radušās liela izmēra atkritumu izvešanas gadījumos.

Konkrētajā situācijā ieteiktu vērsties pie pārvaldnieka, lai noskaidrotu, kādēļ liela izmēra atkritumu savākšana notiek tik regulāri, jo ierasta prakse ir noteikt vairākas reizes gadā, kad šādu atkritumu izvešana tiek organizēta. Iepazīstoties ar pakalpojumu sniedzēja līgumu, rēķinu, iespējams arī pārbaudīt, vai pārvaldnieks pareizi ir veicis aprēķinu un rēķinu pozīcijas atbilst noslēgtajam līgumam ar pakalpojuma sniedzēju.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē ir pieņemt lēmumu par “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību”. Jebkurā gadījumā jāievēro Dzīvokļa īpašuma likuma 12. un 13. pantā nostiprinātais proporcionalitātes princips un atkāpšanās no šī principa ievērošanas iespējama tikai ar visu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Tomēr dzīvojamās mājas īpašniekiem ir iespējams šo jautājumu kopīgi risināt un noteikt veidu, kādā tiek izpildīti normatīvajos tiesību aktos noteiktie pienākumi – cik bieži un kā tiek nodrošināta liela izmēra atkritumu izvešana.