Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, kura sāka darboties pērn 1. februārī, ieviesta veiksmīgi – tukšo iepakojumu atgriešanas rādītāji pārsniedz 80%, sistēmu izmanto 93% mājsaimniecību, savukārt iepakojumus regulāri nodod 71% Latvijas iedzīvotāju. Visvairāk nodod alus un ūdens iepakojumu. No 1. janvāra depozītsistēma ir papildināta ar jauniem iepakojumu veidiem, pagaidām tās paplašināšana nav plānota.
“Depozītsistēmas ieviešana ir viens no soļiem, lai virzītos tuvāk aprites ekonomikai, lai sabiedrība pierastu šķirot atkritumus un tos nodot otrreizējai pārstrādei, kur tie iegūst otru dzīvi,” preses konferencē 1. februārī teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.
“Depozītsistēma darbojas, un iedzīvotāji nodod iepakojumus, kas ir galvenā atbilde uz jautājumu, vai sistēma strādā,” akcentēja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Sistēma ir ieviesta bez būtiskiem pārkāpumiem un kļūdām. “VVD operatoru no jauna izvēlas reizi septiņos gados, līdz ar to par sistēmas modeli un infrastruktūru ir jādomā septiņu gadu periodā. Viens gads ir aizritējis, taču seši vēl ir priekšā. Šajā laikposmā ievērojamas izmaiņas sistēmā, visticamāk, nebūs, tomēr būs jārealizē nepieciešamie pilnveidojumi,” sacīja dienesta vadītāja.
Lai ieviestu depozītsistēmu, bija noteikts pusgadu ilgs pārejas periods. Līdz ar to pilnvērtīgi depozītsistēma sāka darboties no 2022. gada 1. augusta.
Izvēloties sistēmas operatoru, kas ir SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, bija plānots, ka tiks izveidotas 1428 iepakojumu pieņemšanas vietas. Šobrīd tādu ir 1400, no tām 1000 ir automatizētas, savukārt 400 – manuālas.
Tas ir nedaudz mazāk, nekā tika plānots, jo ir atsevišķi tirgotāji, piemēram, veikalu tīkls “Beta”, kas nevēlas ievērot Iepakojuma likuma prasības. Patlaban regulējumā noteikto nepilda 12 tirgotāji, kuri 47 tirdzniecības vietās nav iekārtojuši depozīttaras pieņemšanas punktus.
Par nepiedalīšanos depozīta sistēmā tirgotājiem izdoti lēmumi un piemērota piespiedu nauda kopumā 20 850 eiro apmērā.
Pašreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavo grozījumus Iepakojuma likumā, lai pastiprinātu sankcijas pret tiem, kuri neiekļaujas depozītsistēmā. “Esam ierosinājuši piemērot soda naudu 5000 eiro apmērā,” atklāja E. Baklāne-Ansberga.
Mazāks skaits pieņemšanas vietu ir arī tāpēc, ka Iepakojuma likums atļauj tirgotājiem, kuri viens no otra atrodas 500 metru attālumā, brīvi izvēlēties kopīgu pieņemšanas punktu izveidi. VVD vērtējis kopīgo pieņemšanas punktu izveidi, ja attālums ir vairāk nekā 500 metru. Ir atbalstīta 17 šādu punktu izveide, tomēr septiņos gadījumos iecere nav saskaņota.
E. Baklāne-Ansberga uzsvēra, ka nākotnē būtu jāpievērš uzmanība depozītsistēmas pieejamībai vai arī ir jānosaka citas prasības veikaliem, jo ģeotelpiskā analīze, kuru veicis VVD sadarbībā ar operatoru, liecina, ka depozītpunktu pārklājums Latvijā ir labs, taču 14% iedzīvotāju dzīvo tālāk par diviem kilometriem (km) no depozīta pieņemšanas vietas, 6% – par 5 km, savukārt 1% – par 10 km.
Operators kopā ar pašvaldībām skaidro, vai šie attālumi iedzīvotājiem rada problēmas.
Šobrīd likumā noteiktās prasības paredz, ka pienākums pieņemt depozītu ir pārdevējiem ar tirdzniecības vietām valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir 300 m² vai lielāka, kā arī citās administratīvajās teritorijās, ja tirdzniecības zāles platība ir 60 m² vai lielāka.
Atbilstoši iedzīvotāju, biroju un izklaides vietu blīvumam VVD nav apmierināts ar depozītpieņemšanas punktiem Rīgas klusajā centrā un Vecrīgā. Tirdzniecības vieta, kas ir lielāka par 300 m2, ir tikai “Galerija Centrs”, bet tajā depozītpunkts ir ierīkots pagrabā. “Būtu jādomā par īpašu atkritumu urnu izvietošanu, kas ir paredzētas tieši depozītiepakojumam,” tā E. Baklāne-Ansberga.
Depozītpunktu pieejamības problēmas ir arī dārziņu rajonā Rumbulā.
Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” ir paredzēts, ka depozīta iepakojumu pieņem visā tirdzniecības vietas darba laikā, kā arī ir noteikta prasība par depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas faktiskās atrašanās vietas norādi.
Arī ražotāji ir atbildīgi iesaistījušies depozītsistēmas ieviešanā, un tikai daži nebija tai pievienojušies. VVD pārbaužu rezultātā noslēgti seši līgumi ar ražotāju atbildības sistēmām.
Papildus aprēķināts dabas resursu nodoklis (DRN) par iepakojumu 10 256 eiro apmērā, no tā DRN par depozītiepakojumu – 1854 eiro, turpretī DRN par iepakojumu – 8402 eiro.
No 2022. gada 1. februāra līdz decembra beigām tirgū laisti 366,8 miljoni depozīta iepakojumu. Gada laikā 1400 depozīta punktos visā Latvijā nodoti apmēram 252 miljoni tukšo depozīta iepakojumu – tas ir vairāk nekā vidēji 130 sistēmā atgrieztu iepakojumu uz vienu iedzīvotāju.
Sistēmas ieviešanā nav konstatēti būtiski krāpniecības gadījumi. Sistēmas ieviešanas pirmajos mēnešos tika mēģināts nodot iepakojumu bez depozīta zīmes, kā arī ir bijuši septiņi mēģinājumi nodot iepakojumu ar viltotām depozīta zīmēm, atklāja VVD vadītāja.
Depozītsistēmas darbības laikā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuri nodod iepakojumu. Ja pērn maijā tādu bija 59%, tad oktobrī – jau 89%. Mājsaimniecībās sistēmu izmanto 93%.
Aktīvākie depozīta sistēmas lietotāji ir:
Pasīvākie sistēmas izmantotāji ir vecumā virs 60 gadiem, pensionāri un kvalificēti strādnieki, tie, kuri dzīvo vieni, ar pamatizglītību, zemiem vai vidējiem ienākumiem un dzīvo Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.
Depozītsistēmu astoņos mēnešos vispār nav izmantojuši 11% Latvijas iedzīvotāju.
Lielākais nodoto iepakojumu apjoms fiksēts Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāji nodevuši vairāk nekā pusi (54,1%) no visiem sistēmā atgrieztajiem depozīta iepakojumiem. Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie nodevuši attiecīgi 15,3% un 13%, turpretī zemākais nodošanas rādītājs fiksēts Zemgalē un Latgalē – 8,8% un 8,7%.
Visvairāk tiek nodoti alus (67%) un ūdens pudeļu iepakojumi (66%), savukārt vismazāk nodod bezalkoholiskā vīna pudeles (23%). Tam ir vairāki iemesli – šī veida dzērieni ar depozīta zīmi tirgū tika laisti salīdzinoši vēlu, proti, pēc pārejas perioda beigām, turklāt patēriņa modelis un mērķa grupas šiem dzērieniem atšķiras.
Ilgais pārejas periods ir galvenais cēlonis, kādēļ nav izdevies pilnā mērā sasniegt plānoto 70% savākšanas apjomu plastmasas iepakojumam, tomēr stikla un metāla iepakojumi ir nodoti ar uzviju, pārsniedzot prognozētās savākšanas normas.
“Šogad viens no operatora lielākajiem uzdevumiem būs nodrošināt depozīta sistēmas paplašinātā tvēruma veiksmīgu ieviešanu tirgū, un ceram, ka kopīgiem spēkiem varēsim savākt un pārstrādāt vēl lielāku dzērienu iepakojumu daudzumu – apmēram 88%,” sacīja SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi”, kas stājās spēkā pērn 23. septembrī, no šīgada 1. janvāra depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi. Lai ieviestu depozītsistēmu šiem iepakojuma veidiem, ir noteikts pārejas periods līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Veicinot aprites ekonomiku, tiks pārstrādāts vairāk nekā 3750 tonnu PET iepakojuma, 3800 tonnu stikla, 1000 tonnu alumīnija un 7 tonnas tērauda. Ražotājiem atkārtotai uzpildei jau nodoti 46,4 miljoni stikla pudeļu.
M. Stūrītis: “PET pudeles ir resurss, kuru var atkārtoti izmantot, pārstrādājot pārslās. No caurspīdīgo PET pudeļu pārslām var ražot jaunas pudeles. No granulām ražo pudeļu sagataves, konditorejas izstrādājumu kastītes, dažādus apdares materiālus automobiļiem. Pārstrādājot iepakojuma etiķetes, izgatavo atkritumu maisus, vienreizējos puķu podus, savukārt no korķīšiem var gatavot jaunus korķīšus vai citus plastmasas mājturības izstrādājumus, kā, piemēram, bļodas, spaiņus.”
PET pudeles pārstrādā Latvijā, stiklu – Lietuvā, bet alumīniju – Vācijā.
Iepakojuma materiāla pārstrādes apjoms pārsniedz MK noteiktās prasības, respektīvi, stiklu pārstrādā 93%, plastmasu – 63%, melno metālu – 66%, alumīniju – 60% apjomā no visa savāktā.
