Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ojārs Balcers, Dr. Mater. Phys. , Zaļā brīvība
Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka depozīta sistēmas ietvaros tirdzniecības vietās otrreizējai pārstrādei varēs nodot noteiktas kategorijas dzērienu iepakojumus – alus, bezalkoholisko un mazalkoholisko dzērienu dažāda tilpuma plastmasas vai stikla pudeles vai skārdenes. Plānots, ka jaunie normatīvi stāsies spēkā pēc trīsarpus gadiem.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 11. jūnijā deputāti atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai no 2023. gada. Izskatot priekšlikumus otrajam lasījumam, vairāku politiķu replikās izskanēja, ka depozīta sistēmā pieņemamā iepakojuma veidus varētu būtiski paplašināt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 12. jūlijs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka dzērieni, kuru iepakojumam piemēros depozīta sistēmu, un depozīta iepakojuma veidi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos “Depozīta sistēmas piemērošanas kartība”. Vērtējot preču nomenklatūru (uz ko varētu atteikties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam Latvijā), plānots iekļaut šādus dzērienus:
Patlaban sistēmā nav paredzēts iekļaut stipro alkoholisko dzērienu iepakojumus. Tas saistīts ar stipro alkoholisko dzērienu pudeļu formu dažādību (īpaši plaši izmantojamo necilindriskās formas stikla iepakojumu). Tāda pieeja ir arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Eiropas valstīs, kur piemēro depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, skaidro VARAM. Ministrija vērtēs iespējas piemērot depozīta sistēmu stipro dzērienu iepakojumam pēc sistēmas ieviešanas Latvijā, kad būs pieejami pirmie sistēmas darbības rezultāti.
Plānots depozīta sistēmā ietvert šādus iepakojuma veidus:
Deputāts Armands Krauze LV portālam skaidroja, ka depozīta sistēmas ietvaros varētu savākt arī šampūna un citas sadzīves ķīmijas iepakojumus, vienreizējos pārtikas apritē esošos plastmasas iepakojumus. Viņš piebilda, ka “Kanādā jau no 2020. gada plāno atsacīties no vienreizējā iepakojuma un Latvijā, ieviešot pašreiz plānoto depozīta sistēmu, skatāmies pārāk šauri”.
Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai, kas pārstāv vairāk nekā 50 nozares uzņēmumus. Organizācijas pārstāvis Saeimas komisijas sēdē argumentēja, ka paredzētais depozīta sistēmas modelis pārkāpj pašvaldību autonomās funkcijas. To var arī uzlabot, pārstrādei nododot citus iepakojuma veidus, piemēram, piena un sulas pakas, šampūna pudeles.
Iecerei paplašināt depozīta sistēmu nepiekrīt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, LV portālam argumentējot, ka “vispirms vajag ieviest pirmo soli, par ko tiek runāts jau gandrīz 20 gadus, un tad tikai domāt tālāk”. “Vidē visvairāk paliek dzērienu iepakojumi. Jogurta trauciņus, piena pakas vairāk tukšojam mājās,” tā LPUF vadītāja.
Pret depozīta sistēmas ieviešanu iestājas arī Latvijas Tirgotāju asociācija, kuras prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka iepakojumu savākšanas automātu iegāde un uzstādīšana tirdzniecības vietās nesīs ievērojamus zaudējumus vietējiem mazajiem pašmāju tirgotājiem.
Likumprojekta 18. panta redakcijā paredzēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atlīdzība. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietās, kur gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere LV portālam norādīja, ka par vienu iepakojumu pircējam varētu tikt atmaksāti 10 centi.
Vidē visvairāk paliek dzērienu iepakojumi. Jogurta trauciņus, piena pakas vairāk tukšojam mājās.
Depozīta sistēmā varēs nodot arī dzērienu iepakojumu, kurš iegādāts ārpus Latvijas robežas.
VARAM pārstāve atgādināja, ka Eiropas Parlaments 21. maijā galīgajā lasījumā pieņēma direktīvu, ka vienreiz lietojamie plastmasas galda trauki un piederumi, izņemot glāzītes, divu gadu laikā būs aizliegti. Ministrija patlaban gatavo priekšlikumus, lai Eiropas prasības iestrādātu vietējā likumdošanā. R. Vesere atturējās minēt, vai tie būs jauni grozījumi Iepakojuma likumā, vai arī taps jauns likums.
Iepakojuma likuma grozījumos plānots, ka depozīta sistēmā piedalīsies tirgotāji, kuriem ir noteiktas platības tirdzniecības vietas. Tirgotājiem, izņemot tos, kas realizē dzērienus depozīta iepakojumā tirgū, kioskā vai degvielas uzpildes stacijā, būs pienākums pieņemt no gala lietotāja visa veida depozīta iepakojumus savā tirdzniecības vietā:
Ja tirgotājam nebūs pienākuma pieņemt depozīta sistēmas iepakojumus, informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.
Likuma grozījumi arī paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Savukārt depozīta iepakotājam un tirgotājam, kas realizē dzērienus depozīta iepakojumā patērētājiem, būs pienākums slēgt līgumus ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā.
Depozīta sistēmu nodrošinās viens konkursa kārtībā izvēlēts depozīta sistēmas operators visā Latvijā. Patlaban likumprojektā noteikts, ka depozīta iepakotājs maksās operatoram depozīta sistēmas dalības maksu, kas tiks izmantota operatora darbības nodrošināšanai. Maksu noteiks pats operators, balstoties uz depozīta sistēmas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu aplēsi un savas darbības rezultātiem. Komisijas sēdē pret šādu dalības maksas modeli iebilda deputāts Ivars Zariņš, sakot, ka var izveidoties monopols, tāpēc cena būtu jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce komisijai ir iesniedzis līdzīgu priekšlikumu, ierosinot SPRK izvērtēt depozīta sistēmas izmaksas vismaz šādās pozīcijās:
Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka sistēma varētu stāties spēkā pēc trīsarpus gadiem – 2023. gadā. LPUF vadītāja I. Šure deputātiem apstiprināja, ka ražotāji varētu sistēmu ieviest arī gadu ātrāk.
Paredzēts, ka depozīta sistēmu veidos ražotāji kopā ar tirgotājiem. I. Šure LV portālam norādīja, ka atkarībā no tā, kāds modelis tiks ieviests, kopējās ieviešanas izmaksas varētu būt 4–4,5 miljoni eiro, tādēļ bankā tiks ņemts kredīts.
Depozīta sistēmas ieviešanai īpaša uzmanība tika veltīta arī 10. jūnijā notikušajā Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forumā “Meklējot ilgtspējīgus risinājumus valsts attīstībai”, organizējot diskusiju “Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā un vides aizsardzība”. Tajā daudzas nevalstiskās organizācijas izteica atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, uzsverot, ka aktīva sabiedrības līdzdalība aizsākās 2017. gadā, kad tīmekļvietnē “Mana Balss” tika savākti vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstu par atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai.
Diskusijā ar nevalstiskajām organizācijām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs akcentēja, ka ar grozījumiem Iepakojuma likumā “tik tuvu sistēmas ieviešanai neesam bijuši nekad, lai gan par to ir diskutēts gandrīz 20 gadus”.
Savukārt biedrības “Zaļā brīvība” pētnieks Ojārs Balceris prezentēja pētījumu, kas liecina, ka depozīta sistēmu atbalsta 84% iedzīvotāju. Vislielākais atbalsts ir Zemgalē un Pierīgā, vismazākais – Latgalē.
LV portāls jau rakstīja, ka vidēji gadā katrs iedzīvotājs rada ap 400 kilogramiem sadzīves atkritumu un tiem ir tendence pieaugt. VARAM dati liecina, ka 2017. gadā Latvijā no mājsaimniecībām savāktas 850 677 tonnas sadzīves atkritumu, bet kopējais radītais sadzīves atkritumu (nebīstamo) daudzums ir 2 141 215 tonnas. Patlaban dalītās savākšanas sistēmā savāc nepilnus 30% no visiem atkritumiem. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka pēc gada – 2020. gadā – Latvijā būs jāšķiro 50% sadzīves atkritumu. Obligāta prasība šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus būs no 2021. gada.
Latvijā tiek pārstrādāti 20% no radītajiem sadzīves atkritumiem: plastmasas un gumijas izstrādājumi, dzīvsudraba spuldzes. Savukārt savāktais stikls, metāls un papīrs tiek vests uz citu valstu pārstrādes rūpnīcām.
