NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. janvārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Atkritumi
6
6

Cik bieži jāizved sadzīves atkritumi

LV portāla infografika; Avots: VARAM

Cik bieži mājsaimniecībām jāizved sadzīves atkritumi, un kādi normatīvi to nosaka? Kāpēc vienā pašvaldībā izved vismaz reizi divos trīs mēnešos, bet citviet – reizi nedēļā? Skaidrojam, kādi normatīvi nosaka atkritumu izvešanas biežumu un kāda ir to šķirošanas kārtība.

īsumā

Sadzīves atkritumu izvešanas biežumu nosaka katra no 119 Latvijas pašvaldībām savos saistošajos noteikumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsver, ka atkritumu apsaimniekošana atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” ir vietējo varu atbildība un Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka sadzīves atkritumu izvešanas biežumu nosaka katra no 119 Latvijas pašvaldībām savos saistošajos noteikumos. Pašvaldības arī rēķinās ar noteiktu atkritumu apjomu un sastāvu. Minimālais atkritumu izvešanas biežums varētu būt reizi mēnesī, bet pašvaldībām ir iespējas un tiesības noteikt arī iedzīvotājiem izmantot marķētus priekšapmaksas atkritumu maisus vai noteikt atkritumu izvešanu retāk – reizi divos mēnešos, ja iedzīvotāji rada ļoti maz sadzīves atkritumu un lielāko daļu no tiem šķiro, kā arī kompostē bioloģiski noārdāmos atkritumus.

Minimālais izvešanas biežums atšķiras

Minimālais atkritumu izvešanas biežums konkrētās pašvaldībās Latvijā atšķiras. Piemēram, Alojas novada, kas izmanto pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” pakalpojumus, saistošajos noteikumos Nr. 6 “Noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alojas novadā” ir paredzēts, ka atkritumu izvešanas biežums ir ne retāk kā:

  • individuālām dzīvojamām mājām – sešas reizes gadā;
  • daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – vienu reizi mēnesī;
  • juridiskām personām – vienu reizes mēnesī.

Savukārt saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” atkritumu apsaimniekotājs atkritumus izved ne retāk kā:

  • reizi nedēļā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās;
  • divas reizes mēnesī nedzīvojamās ēkās;
  • divas reizes mēnesī individuālās dzīvojamās mājās.

Jāvēršas konkrētā pašvaldībā

Kāda LV portāla lasītāja bija neizpratnē: “Ja atkritumi tiek šķiroti un privātmājā bioloģiskos kompostē, sadzīves atkritumu ir ļoti maz. Divu cilvēku mājsaimniecībā, kurā nav mazu bērnu (pamperu) un kura pārsvarā iepērkas beziepakojuma veikalos, apglabājamo atkritumu 240 litru konteineru (kompostējot bioloģiskos atkritumus) var piepildīt kādos trīs mēnešos. Taču lūgums noslēgt līgumu par izvešanu reizi trīs mēnešos tika noraidīts, jo Rīgas pašvaldības noteikumi nosaka izvest divreiz mēnesī. Vienlaikus Latvijā ir pašvaldības, kurās izved apglabājamos sadzīves atkritumus reizi divos vai trīs mēnešos.”

R. Vesere atzīst: “Iespējams, ka iedzīvotāji, aktīvi šķirojot, būtiski samazina nešķiroto atkritumu daudzumu. Šajā gadījumā lasītājai iesaku vērsties savā pašvaldībā un vienoties par citu izvešanas biežumu.”

Ja atkritumu ir maz, VARAM pārstāve iesaka arī citu variantu: vērsties pie konkrētā pašvaldībā strādājošā atkritumu apsaimniekotāja un iegādāties priekšapmaksas marķētos atkritumu savākšanas maisus. To var darīt gan vasarnīcu īpašnieki, gan viensētās dzīvojošie. “Bioloģiskie atkritumi, visticamāk, tiek salikti kompostā, bet papīrs un kartons – sadedzināts krāsnī vai kamīnā. Pāri paliek diezgan maz – stikla burkas, metāla un plastmasas izstrādājumi, čipsu pakas u. c., no kā vēl daļu var sašķirot un nogādāt dalītās vākšanas konteineros,” skaidro R. Vesere.

Noteikumus var grozīt

VARAM pārstāve uzsver, ka katra pašvaldība atkarībā no iedzīvotāju vajadzībām var grozīt saistošos noteikumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteiktajā ietvarā. Uzklausot iebildumu, ka sezonālās dzīvesvietās atkritumu rodas maz, bet pašvaldība liek katram īpašniekam slēgt līgumu ar apsaimniekotāju, R. Vesere skaidro, ka vietējā vara var paredzēt, ka var būt viens atkritumu konteiners uz divām mājām.

“Tas, ka ne vienmēr pašvaldības atbildīgi attiecas pret atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, ir taisnība,” atzīst VARAM pārstāve. “Taču par iedzīvotāju paradumiem, radīto atkritumu apjomu, blīvumu utt. neviens cits nezina labāk kā pašvaldība. Balstoties uz šiem datiem, jāizvirza prasības konkursa kārtā izvēlētam atkritumu apsaimniekotājam. Dažkārt pašvaldības ļoti virspusēji pievēršas šim jautājumam, un ir gadījumi, kad līgumos nav iekļautas noteiktas prasības.”

Ministru kabineta noteikumos Nr. 546 “Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi” ir noteiktas minimālās prasības, kas būtu iekļaujamas gan līgumos starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, gan starp atkritumu apsaimniekotāju un iedzīvotāju.

Pārstrādā tika 20%

Vidēji gadā katrs iedzīvotājs rada ap 400 kilogramiem sadzīves atkritumu un tiem ir tendence pieaugt, liecina VARAM dati. 2017. gadā Latvijā no mājsaimniecībām savāktas 850 677 tonnas sadzīves atkritumu, bet kopējais radītais sadzīves atkritumu (nebīstamo) daudzums ir 2 141 215 tonnas. Kā LV portāls jau rakstīja, patlaban dalītās savākšanas sistēmā savāc nepilnus 30% no visiem atkritumiem. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka pēc gada – 2020. gadā – Latvijā būs jāšķiro 50% sadzīves atkritumu. Obligāta prasība šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus būs no 2021. gada.

MK noteikumi Nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju” gan nosaka, ka kopš 2015. gada visām pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā jānodrošina dalītā atkritumu šķirošana, uzsver R. Vesere.

Latvijā tiek pārstrādāti 20% no radītajiem sadzīves atkritumiem: plastmasas un gumijas izstrādājumi, dzīvsudraba spuldzes. Savukārt savāktais stikls, metāls un papīrs tiek vests uz citu valstu pārstrādes rūpnīcām.

Taču atkritumu pārstrādes apjomi Latvijā ar katru gadu palielinās. Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kurai ir Eiropas Savienības līdzfinansējums un kura varētu sākt darboties 2022. gadā, patlaban top Getliņos.

Savukārt 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvarā AS “PET Baltija” īsteno projektu “AS “PET Baltija” polimēru pārstrādes parks”, lai būtiski uzlabotu pašreizējo pārstrādes iekārtu un palielinātu kopējo pārstrādes jaudu, kā arī uzlabotu ražošanas efektivitāti. Pamatā plānota PET pudeļu pārstrāde, bet procesa laikā no PET pudelēm tiks atdalīti arī plastmasas korķīši, kas, tāpat kā PET pudeles, tiks pārstrādāti dažāda veida plastmasas pārslās.

Rīga rada 40% no kopējā apjoma

Visvairāk atkritumu rada Rīga – 40% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece informatīvo pasākumu jautājumos Edīte Pūķe informē, ka 2018. gadā kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms Rīgā bija 3 054 611 kubikmetri, no kuriem 12,79% bija šķirotie atkritumi. Dzīvesvietai tuvākos šķirošanas punktus var sameklēt portālā “atkritumi.lv”.

Patlaban Rīgā atkritumus izved četri atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi – SIA “Eco Baltia Vide”, SIA “Lautus”, SIA “Clean R” un SIA “Pilsētvides serviss”. Taču līdz 2019. gada decembra beigām, balstoties uz publiskās un privātās partnerības principu, varētu tikt noslēgts līgums starp SIA “Getliņi Eko” un vienu vai vairākiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izveidojot institucionālo partnerību jeb kopsabiedrību. Šobrīd norit konkursa process, ir noslēgusies pirmā kārta.

Kā Latvijā ikdienā tiek savākti atkritumi

Patlaban ir pieejami šādi sadzīves atkritumu šķirošanas konteineri: vieglajam iepakojumam (metāls, plastmasa un papīrs), stiklam un nešķirotajiem atkritumiem. Atsevišķās pašvaldībās ir arī konteineri bioloģiski noārdāmiem atkritumiem.

Kāda LV portāla lasītāja bija novērojusi, ka ne visur pie dalītās šķirošanas vietām ir novietoti papīra konteineri. Piemēram, SIA “ZAAO” iesaka plastmasai jaukt klāt arī metālu un papīru. R. Vesere skaidro, ka to var darīt un tas ir norādīts konteinera marķējumā, to sauc – vieglais iepakojums.

Vai plastmasai var mest klāt arī laminētu papīru un dāvanu saiņojamo materiālu? “Šos iesaiņojumus, ja tie satur kompozītmateriālus, gan nedrīkst mest vieglā iepakojuma konteinerā. Tajā noteikti nedrīkst atrasties arī stikls,” atbild R. Vesere.

Kāpēc nav atsevišķi papīra konteineri? “Tāpēc, ka mēs pakāpeniski pārejam uz vieglā iepakojuma konteineriem, kurus no ekonomiskā viedokļa ir vieglāk aizpildīt, atrisinātas ir arī pārvadāšanas problēmas,” atbild VARAM pārstāve. “Ar grozījumiem vairākos MK noteikumos šogad tiek plānots noteikt, ka pārejam uz vienotu pieeju un visi apsaimniekotāji vienādi marķē konteinerus un nosaka vienādu saturu dalītās vākšanas konteineros. Lai cilvēkus motivētu šķirot atkritumus, sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršai un saprotamai, kā arī būtiska ir vienveida pieeja atkritumu šķirošanai valstī.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU