Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katru gadu katrs no mums “saražo” 412 kilogramus sadzīves atkritumu. Drazu kalni aug poligonos, kuros ar laiku var nepietikt vietas, tāpēc atkritumi būtu vairāk jāšķiro un jāpārstrādā. Piemēsloti tiek meži un lielceļu malas, kuras sakopt cenšamies reizi gadā Lielajā talkā. Sestdien, 28. aprīlī, talka Latvijā notiek jau vienpadsmito reizi.
Pirms desmit gadiem Lielā talka aizsākās kā biedrības “Pēdas LV" iniciatīva ar aicinājumu sakopt dzimteni pirms tās 90 gadu neatkarības svētkiem. Par šī gada Lielās talkas vadmotīvu izvēlēts sauklis “Mainām Latviju! Maināmies paši!”. Talkas budžets šogad ir 120 000–170 00 eiro, no tiem 61 180 eiro ik gadu piešķir valsts un šī summa nemainās jau desmit gadus, stāsta biedrības vadītāja Vita Jaunzeme.
Lielajā talkā aktīvi iesaistās pašvaldības, akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” (LVM). LVM galvenais cīnītājs pret atkritumiem mežos ir Cūkmens, kas šogad palīdzēs Daugavpils talciniekiem sakopt LVM pārvaldībā esošo mežu Daugavpils pilsētas teritorijā.
Talko arī valsts galvenās amatpersonas. Piemēram, Lielās talkas patrons Valsts prezidents Raimonds Vējonis šogad talkos Skrundas novadā, kopā ar jaunsargiem atjaunos tiltu pāri Kojai, kā arī kopā ar jaunsargiem un zemessargiem sakops Skrundas poligonu.
Talkos arī latvieši ārzemēs. Eiropas Latviešu apvienības aicinājumam piedalīties Latvijas Lielajā talkā jau otro gadu atsaukušās latviešu kopienas visā Eiropā – šogad diaspora talkos deviņās vietās Dānijā, Spānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā un Turcijā. Tiks sakopti latviešu centri, vēstniecību dārzi un latviešu atdusas vietas. Talku vietas ārzemēs un kontakti par iesaisti ir pieejami šeit.
“Lielā talka būtībā ir pāraugusi savus sākotnējos mērķus, jo tā ne tikai mudina vākt, tīrīt un apzaļumot, bet arī mainīt cilvēku domāšanu,” saka V. Jaunzeme. “Ja pirms desmit gadiem, uzsākot Lielās talkas kustību, mērķis bija savākt dabā jau nonākušos atkritumus, tad nākamajos desmit gados ir jāpanāk, lai, mainot domāšanu, likumdošanu, paradumus, uzvedību, atkritumi un piesārņojums dabā nemaz nenonāktu.”
Attieksme pret apkārtējo vidi, domāšanas veids tomēr pakāpeniski mainās, atzīst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Kā Latvijā notiek atkritumu savākšana ikdienā? Valsts ir sadalīta 10 apsaimniekošanas reģionos, kuros atrodas 11 poligoni. Visi noteiktā reģionā radītie atkritumi tiek aizvesti uz konkrēto poligonu.
Atkritumi, kas tiek radīti, nonāk atkritumu konteinerā, bet no tā tālāk poligonā vai pārstrādē, ja tie tiek šķiroti. Patlaban dalītās savākšanas sistēmā savāc nepilnus 30% no visiem atkritumiem. Pēc diviem gadiem – 2020. gadā – Latvijā būs jāšķiro 50% sadzīves atkritumu.
Ko vāc atkritumu sadales rezultātā? Tagad atsevišķi tiek šķirots papīrs un kartons, stikls, kā arī plastmasa un metāls. Obligāta prasība šķirot pārtikas atkritumus jeb bioloģiski noārdāmos atkritumus būs no 2021. gada.
Eiropas Parlamenta 18. aprīlī akceptētie likumprojekti paredz, ka līdz 2025. gadam būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam.
Jebkurā atkritumu savākšanas sistēmā ir četri galvenie balsti: likumdošana, administratīvā daļa (atļaujas utt.), ekonomiskie instrumenti (kā palielināt vēlmi šķirot) un zināšanas un izglītība, skaidro R. Vesere.
Lai veicinātu atkritumu savākšanu un šķirošanu, VARAM atkārtoti pēdējo gadu laikā izstrādājusi depozīta sistēmas piemērošanas likumprojektu dzērienu iepakojumiem, kas aprīļa vidū iesniegts Valsts kancelejā.
Lielās talkas pieredze liecina, ka visvairāk mežos un ceļmalās mētājas plastmasas pudeles, vienreiz lietojamie trauki un plastmasas maisiņi. Šobrīd saskaņošanā atrodas likumprojekts, kas paredz, ka plastmasas maisiņi veikalos būt jāpērk. Tos par velti vairs saņemt nevarēs.
Vides aizsardzības jautājumos sabiedrība tiek izglītota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda starpniecību. Te var pieteikt un īstenot dažādus ar vides aizsardzību saistītus projektus. VARAM nesen organizēja arī akciju “Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!”, stāsta R. Vesere.
Uz jautājumu, kādu finansējumu VARAM atvēl sabiedrības izglītošanai vides jomā, ministrija konkrētu skaitli nenosauc un atsaucas uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. pantu, norādot, ka “pašvaldība patstāvīgi vai sadarbībā ar šā likuma 18. panta noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju vai atkritumu poligona apsaimniekotāju veicina iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas. Pašvaldībām to ir iespējams īstenot, izmantojot pašvaldību vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus”.
Kāda ir atdeve no sabiedrības izglītošanas vides jomā? R. Vesere min sabiedrības lielāku iesaisti dalītajā atkritumu savākšanā, vides apziņas celšanu.
Piesārņotākās vietas Latvijā 2017. gada vasarā*:
* Dažādi naftas produktu atkritumi, ķīmiskās vielas, celtniecības, betona atkritumi, piesārņota grunts, būvgruži, šīferis, metāla atkritumi, auto riepas u. c., arī sadzīves atkritumi. Dati: Valsts vides dienests, 2017. gada vasara.
