Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas stājas spēkā 11. aprīlī, nosaka reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtību un funkcijas, kā arī precizē kārtību, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu.
Pašreiz Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteic īstenot institucionālu reformu, pārejot uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas reģionālos centrus.
Vairāk par tēmu >>
Grozījumos definēts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs būs publiskas personas publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veiks attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.
Izmaiņas paredz arī uzlabot atkritumu apsaimniekošanas darbību kontroli, precizējot prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām un sadzīves atkritumu sadedzināšanai.
Grozījumos noteiktas prasības komercdarbības ar atkritumiem reklamēšanai.
Likums papildināts ar 12.2 pantu, kas noteic, ka komercdarbību ar atkritumiem ir atļauts reklamēt tikai pēc tam, kad atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmis atļauju piesārņojošu darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu vai atkritumu apsaimniekošanas atļauju atbilstoši šā likuma 12. pantam, vai pēc tam, kad Valsts vides dienests (VVD) ir pieņēmis lēmumu par atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrāciju.
Turpmāk, ja būs pamatotas aizdomas par normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasību pārkāpšanu, VVD būs tiesības veikt atkritumu plūsmas kontroli, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī kontrolpirkumus.
Ar grozījumiem atceltas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un atvieglotas prasības mazumtirgotājiem, kuri savā komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz divdesmit tonnu izlietotā iepakojuma mēnesī.
Izmaiņas nosaka prasības personai, kas pirmā Latvijas teritorijā realizē vai ieved riepas, nodrošināt nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi vai reģenerāciju, kā arī pienākumu segt šo darbību un sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas.
Ražotāju paplašinātās atbildības principu piemēros arī tekstilizstrādājumiem (apģērbam, apaviem un mājas tekstilam).
Likuma grozījumi nepieciešami, lai veicinātu aprites ekonomiku un nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam ieviešanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji deputātiem iepriekš norādīja, ka šobrīd Latvijā apglabā 40% sadzīves atkritumu. Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) direktīvās noteiktos mērķus, līdz 2035. gadam apglabājamo atkritumu apjoms Latvijai jāsamazina četras reizes.
Stājoties spēkā grozījumiem, likumā nostiprināta arī norma, kas aizliedz dedzināt sadzīves atkritumus mājsaimniecībās.
