Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Salīdzinot ar 2013. gadu, Latvijā ievesto un tirgū novietoto riepu daudzums pēdējo gadu laikā ir audzis par vairākiem tūkstošiem tonnu.
LV portāla infografika; Avots: Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija
Atkritumu, tostarp nolietotu riepu, apsaimniekošanas kārtību regulē gan Atkritumu apsaimniekošanas likums, gan Dabas resursu nodokļa likums, kā arī Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1294 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm", taču, neskatoties uz minētajiem regulējumiem, situācija nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā nav bez trūkumiem. "Lai arī Latvijā ir iespējas nodot riepas legālai pārstrādei, riepu savācēji izvēlas citus ceļus to realizācijai, iespējams, finansiālu iemeslu dēļ, jo lētāk ir riepas uzglabāt vai atbrīvoties no tām nelegālā veidā," norāda uzņēmums "VVV Recycling".
Visa veida riepas ir kaitīgas videi
"Jau no 1996. gada saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu visa veida riepas ir videi kaitīgās preces," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Anda Zaļepska. Saskaņā ar minētā likuma 6. pielikuma 4. punktu par riepām ir jāmaksā dabas resursu nodoklis (no 2017. gada likme ir 0,66 eiro/kg jeb 660 eiro/t, līdz tam likme bija 0,33 eiro/kg).
Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas
VARAM skaidro, ka dabas resursu nodokli maksā tas saimnieciskās darbības veicējs, kurš pirmais valsts teritorijā vai nu realizē riepas, vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto riepas, tās realizējot. Minētā nodokļa maksātājam pastāv divas iespējas saņemt atbrīvojumu no šī nodokļa:
Atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas saņemšanai ir pilnībā jānodrošina šo noteikumu prasību izpilde. "Ja kāda no prasībām nav izpildīta vai ir izpildīta tikai daļēji, atbrīvojumu nepiemēro," skaidro A. Zaļepska. Jāvērš uzmanība, ka uz nolietoto riepu apsaimniekošanu attiecas arī prasības, kas izriet no normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
Riepu pārstrādes ekonomiskie aspekti
"Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, nolietoto riepu apsaimniekošanas problēma ir aktuāla pēdējā laikā, jo nav pietiekamu iespēju nodrošināt stabilu un kvalitatīvu riepu pārstrādi un reģenerāciju tādā apjomā, lai neveidotos riepu uzkrājumi, ņemot vērā, ka lielu daļu Eiropā radīto nolietoto riepu iepriekš pārstrādāja Ķīnā un citās Āzijas valstīs," skaidro VARAM.
"Visa veida riepas ir videi kaitīgās preces."
VARAM regulāri ir saņēmusi dažādu komersantu priekšlikumus dažādiem riepu pārstrādes risinājumiem, tomēr praksē šādi projekti nav realizēti. A. Zaļepska min, ka riepu pārstrādes ekonomiskā situācija ir atkarīga no nolietoto riepu apsaimniekošanas izmaksām, pieejamās pārstrādes tehnoloģijas, nodokļiem un citiem instrumentiem, kurus piemēro valstī, kā arī no pārstrādei pieejamā riepu daudzuma.
Riepu pārstrādes komersanti Latvijā
Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju šie uzņēmumi ir lielākie riepu pārstrādes un reģenerācijas komersanti Latvijā:
"Diemžēl pēdējā laikā uzņēmums "Riepu bloki" nav veicis nolietoto riepu pārstrādi paredzētajā apjomā," norāda VARAM. Arī ministrijas mājaslapā ievietotā informācija šī gada augusta beigās liecina, ka VVD saistībā ar minētā uzņēmuma konstatētajiem pārkāpumiem ir izdevis rīkojumu veikt riepu izvešanas un pārstrādes piespiedu izpildi, kā arī izteicis brīdinājumu par ražotāja atbildības sistēmas darbības apturēšanu, jo komersants nenodrošina nolietoto riepu reģenerāciju.
Ko saka paši komersanti?
"Ļoti interesanti, ka joprojām esam norādīti kā vieni no lielākajiem riepu pārstrādes un reģenerācijas komersantiem," neizpratnē ir nu jau bijušā uzņēmuma "Riepu bloki" direktors Aivars Grūbe, norādot, ka tā ir ļoti nekorekti sniegta informācija. SIA "Riepu bloki" vairs nav riepu pārstrādātāja, jo šī gada 12. septembrī uzņēmumam tika anulēta atļauja. "Ja nav atļaujas, nav naudas, par ko strādāt. Tas ir tāpat kā personai bez autovadītāja apliecības pateikt – ej strādā par taksistu," salīdzina A. Grūbe. Viņaprāt, uzņēmumu tirgus attīrīšanas dēļ vienkārši iznīcināja.
"Nolietoto riepu apsaimniekošanas problēma ir aktuāla pēdējā laikā."
Tāpat jāvērš uzmanība, ka VARAM minētā komersanta "E Daugava" mājaslapā ir norādīts, ka, sākot ar šī gada 1. oktobri, uzņēmumā pārtrauc pieņemt vieglo automašīnu nolietotās riepas no juridiskām personām. Šobrīd minētajā uzņēmumā pieņem tikai smago transportlīdzekļu, tostarp arī traktoru, nolietotās riepas. "Tas ir saistībā ar visiem politiskajiem un nepolitiskajiem gājieniem Latvijā," norāda uzņēmuma "E Daugava" izpilddirektors Arnis Jumītis, skaidrojot, ka vēl nav apstiprināta jaunā riepu glabāšanas atļauja. Savukārt, lai nepārsniegtu pašreizējā atļaujā norādīto riepu skaitu, uzņēmumā ir pieņemts šāds lēmums.
Savukārt "VVV Recycling" direktors Uldis Skrebs vērš uzmanību, ka ""VVV Recycling" ir vienīgā mehāniskās riepu smalcināšanas un pārstrādes rūpnīca Latvijā". Pašlaik uzņēmumā 90% pārstrādei saņemto riepu ir no Igaunijas, taču direktors atzīst, ka viņa uzņēmums ir gatavs pārstrādāt arī Latvijā savāktās riepas.
Riepu apsaimniekošanas un pārstrādes problēmas
"Līdz šim ražotāju atbildības sistēmas finansēja riepu savākšanu un pārstrādi, nepievēršot uzmanību reālai to izpildei," kā vienu no problēmām riepu apsaimniekošanas sistēmā min VVD Uzraudzības departamenta direktora vietniece Olita Smirnova, norādot, ka arī VARAM pakļautībā esošās iestādes, kuras bija atbildīgas par šo procesu īstenošanas kontroli līdz 2017. gadam, veica nepietiekamus kontroles pasākumus.
VVD ieskatā ražotāju atbildības sistēmas dalībnieki neizprot savu atbildību un uzdevumus pārstrādes un reģenerācijas izpildes nodrošināšanā. Proti, līdz šim vairāk uzmanības pievērsts riepu savākšanai un transportēšanai no atkritumu radītāja pie atkritumu savācēja, taču turpmākās darbības, tostarp reģenerācija vai pārstrāde, nav bijušas pietiekami kontrolētas. Turpretī U. Skrebs kā problēmu norāda to, ka "radīja riepu savākšanas un uzglabāšanas sistēmu, bet neizveidoja pārstrādes uzņēmumus, kā rezultātā ir izveidojušies lieli riepu uzkrājumi".
Savukārt VARAM norāda sekojošus iemeslus tam, kāpēc pēdējā laikā ir radušās problēmas riepu apsaimniekošanā un pārstrādē:
Kas demotivē uzņēmējus?
A. Jumītis norāda, ka uzņēmējus demotivē valsts atbalsta vai dotāciju neesamība: "Pie pašreizējās naftas cenas nav rentabilitātes strādāt, mēs labākajā gadījumā strādājam pa nullēm." Pašlaik nodot pārstrādei nolietotās riepas uzņēmumiem nav izdevīgi. "Par to jāmaksā nauda. Turklāt, ja pārstrādātājs nav ražotāju atbildības sistēmā, riepu nodevējs nevar saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa," skaidro U. Skrebs, norādot, ka ir jāsakārto likums, jo tas, ka riepas pieņem un uzglabā, problēmu neatrisina.
Uzņēmuma "Autoriepu nams" direktors Oskars Krampāns arī atzīst, ka dabas resursu nodokļa cenu kāpums ir jūtams, taču no tā necieš firmas, kas pārdod riepas, bet gala pircējs jeb patērētājs, proti, minētais nodoklis ietekmē riepas cenu: "Iepriekš klientam par vienu vieglās mašīnas riepu bija jāmaksā 0,25 eiro, tagad – 1,50 eiro." Savukārt brīdī, kad paziņoja, ka uzņēmumam "Riepu bloks" ir anulēta licence, firma "Autoriepu nams" palika bez apsaimniekotāja, kas faktiski nozīmē maksāt dabas resursu nodokli pilnā apmērā (660 eiro par tonnu nolietotu riepu). "Izdevumi būtu traki, jo mums mēnesī tie ir apmēram 20 tūkstoši tonnu riepu," skaidro O. Krampāns, norādot, ka tomēr valsts nāca pretī un ļāva noslēgt līgumu ar citiem apsaimniekotājiem ārpus noteiktā laika.
"Radīja riepu savākšanas un uzglabāšanas sistēmu, bet neizveidoja pārstrādes uzņēmumus."
"Uzņēmēji vienmēr domā par tūlītēju ekonomisko ieguvumu, ko nevairo papildu izdevumi atkritumu savākšanai, pārstrādei un resursu otrreizējai izmantošanai," uzskata VVD pārstāve O. Smirnova, norādot, ka komersantu motivācija jebkādai saimnieciskajai darbībai ir ekonomiskais ieguvums, savukārt atbildība pret vidi paliek otrajā vietā. Taču pēdējo gadu laikā vides apziņa attīstās, tādēļ VVD pieļauj, ka drīzumā saimniecisko darbību veicēji atbildīgi sāks uztvert visa darbības cikla efektīvu uzraudzību, tostarp atbildīgu ražošanu, realizāciju un otrreizēju izmantošanu.
Savukārt VARAM veiktajā novērtējumā ir konstatētas sekojošas problēmas, kas demotivē uzņēmējus, – riepas nevar nodot riepu pieņemšanas vietās, nolietotu riepu savākšanas un uzglabāšanas vietās veidojas lieli riepu uzkrājumi, kas ievērojami pārsniedz izsniegto atļauju limitus, kā arī veidojas nelikumīgas nolietoto riepu uzglabāšanas vietas. Tādēļ ministrija plāno noteikt stingrākas prasības ražotāju atbildības sistēmām un stiprināt gan sistēmu uzraudzību, gan kontroli no VVD puses.
Kā uzlabot nolietoto riepu apsaimniekošanas jomu?
"Nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā jāveicina to pieņemšana un nodošana pārstrādei, kā arī jāveicina un jāatbalsta pārstrādātā materiāla realizācija," uzskata O. Smirnova, norādot, ka šie jautājumi pēc būtības ir vides politikas veidotāju kompetencē. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas loma ir dotēt savākšanas un pārstrādes procesus, proti, operatori, kuri pieņem riepas un nodod tās pārstrādei, norāda, ka ekonomiskais atbalsts no izveidotajām sistēmām nav pietiekams, lai īstenotu visu aprites ciklu, kā iespējamo cēloni minot nepietiekamo finansējumu un pārstrādātā produkta noieta trūkumu.
A. Zaļepska norāda, ka ir nepieciešama zaļā iepirkuma principa piemērošana nolietoto riepu pārstrādes rezultātā iegūto produktu realizācijai, lai riepu apsaimniekošanas joma uzlabotos, proti:
Tāpat VARAM šobrīd izstrādā riepu beigu stadijas kritēriju noteikumus, proti, atkritumu pārstrādes procesā radītam materiālam, kuru pārdod vai izmanto gala produkta ražošanai, ir jāatbilst atkritumu beigu statusa prasībām (ES vai Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām), un uzskata, ka ir jāpastiprina arī kontrole un uzraudzība pār riepu apsaimniekošanas sistēmām.
