NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Atkritumi
4
4

Bioloģisko atkritumu pārstrāde – dārga un divreiz pārsniedz vajadzīgās jaudas

FOTO: Freepik

Latvijā netiek veidota efektīva un ekonomiski pamatota bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma, secinājusi Valsts kontrole. Korektu datu trūkuma dēļ pārstrādes jaudas plānotas divreiz lielākas nekā radīto atkritumu daudzums. Bez apsaimniekošanas sistēmas “restarta” nebūs motivācijas šķirot, cilvēki pārmaksās, un valstij būs iespējami zaudējumi.

īsumā
  • Direktīva paredz, ka bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmai ir jābūt ieviestai līdz 2023. gada beigām.
  • Gadījumā, ja bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma netiks ieviesta līdz 2023. gada nogalei, Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas.
  • Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam ir atbalstīti projekti BA pārstrādes iekārtu būvniecībai un kompostēšanas laukumu izveidei sešos poligonos vairāk nekā 90 miljonu eiro apmērā.
  • Visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, izņemot Viduslatvijas reģionu, plānotā kopējā bioloģisko atkritumu pārstrādes jauda būs aptuveni 2–2,5 reizes lielāka nekā prognozētais radīto mājsaimniecību atkritumu daudzums.
  • Lai gan ir pieļāvums, ka Latvijā gadā pārstrādā 200 000 tonnu bioloģisko atkritumu, šie dati nav ticami.
  • Bioloģisko atkritumu kvalitāte ir slikta, 95% no atkritumiem nav izmantojami un pārstrādājami.

Valsts kontrole (VK) publiskojusi revīzijas ziņojumu “Atkritumu šķirošana un tuvākie izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā”, kurā vērtējusi bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas, pārstrādes un tālākās izmantošanas sistēmas ieviešanu un sākotnējos rezultātus Latvijā. BA ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u. c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.

Par atkritumu šķirošanu un tuvākajiem izaicinājumiem bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 15. jūnijā sprieda gan deputāti, gan eksperti.

VK ziņojuma rezultāti ir neglaimojoši. “Pašreizējā bioloģisko atkritumu (BA) šķirošanas infrastruktūra nav labi izveidota. Progress ir ļoti lēns, un ir augsts risks, ka izvirzītos mērķus tuvākajā laikā nevarēs sasniegt. Proti, iedzīvotājiem nav sistēmas, kā pašiem šķirot BA, bet poligonos, ņemot vērā jaudas un apjomus, kas ir nepieciešami, to pārstrāde ir ļoti dārga,” Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzsvēra valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Direktīva nosaka – jāievieš līdz 2023. gada beigām

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/850 (2018. gada 30. maijs), ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, nosaka, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir jāsamazina līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir BA, norādīts VK ziņojumā.

“Nošķirot BA no kopējās plūsmas, ir iespējams būtiski samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu un gūt no tiem ekonomisku labumu,” deputātiem skaidroja VK padomes loceklis Edgars Korčagins.

Direktīva paredz, ka BA dalītās savākšanas sistēmai ir jābūt ieviestai līdz 2023. gada beigām. Šīs apsaimniekošanas sistēmas izveide ir izaicinājums vairākām ES valstīm. Tomēr prakse rāda, ka valstis, kuras agrāk uzsāka sistēmas ieviešanu, šobrīd ir sasniegušas lielāku progresu. Piemēram, Slovēnija, kura šobrīd starp citām dalībvalstīm ieņem līderpozīcijas BA apsaimniekošanas sistēmas ieviešanā, jau kopš 2011. gada 1. jūlija ir noteikusi dalītu šī atkritumu veida vākšanu kā obligātu prasību.

Sistēmu attīsta lēni

Latvijai starta šāviens BA dalītās vākšanas sistēmas attīstībā bija 2018. gadā, atcerējās E. Korčagins. Toreiz tika noteikts, ka pašvaldībām dalītās vākšanas sistēmas jāievieš savlaicīgi, sākot ar 2020. gadu, taču tas joprojām nav izdarīts.

Pirmās BA pārstrādes sistēmas daļēja darbība tika uzsākta 2021. gadā Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā un SIA “Getliņi EKO”, kad šajā poligonā sākotnēji testa režīmā un vēlāk ar pilnu jaudu sāka darboties pārstrādes iekārta.

Kopumā BA dalītās vākšanas sistēmas ieviešana Latvijā attīstās ļoti lēni, pārstrādes procesa nepieciešamās infrastruktūras izveides pabeigšana plānota 2023. gada beigās, uzsver VK. Līdz 2023. gada beigām ir jānodrošina gan atkritumu savākšana un sašķirošana, gan pārstrāde, kā arī, lai pārstrādes gala produkts – komposts – būtu izmantojams.

Turklāt pēc VK aplēsēm, neieviešot dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmu visā valsts teritorijā jau 2021.–2023. gadā, Latvijas iedzīvotāji negūs vismaz 16 576 830 eiro potenciālo ietaupījumu, t. sk. Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā 6 430 910 eiro apmērā un 10 145 920 eiro pārējos reģionos. Ņemot vērā 2022. un 2023. gadā plānoto dabas resursu nodokļa pieaugumu par atkritumu apglabāšanu, iedzīvotāju negūtais ietaupījums var būt vēl lielāks par paredzēto.

Gadījumā, ja BA dalītās vākšanas sistēma netiks ieviesta līdz 2023. gada nogalei, Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas. Vienreizējās soda naudas minimālā summa ir 392 000 eiro, bet, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, sods var būt lielāks. Maksimālais sankciju apmērs ir 11 566 120 eiro gadā līdz pārkāpuma novēršanai.

Ieguldīti vairāk nekā 90 miljoni eiro

VK ziņojumā norāda, ka BA dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai nepieciešami būtiski finanšu ieguldījumi. Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam ir atbalstīti projekti BA pārstrādes iekārtu būvniecībai 89 301 627,09 eiro vērtībā un kompostēšanas laukumu izveidei sešos poligonos 1 379 638 eiro vērtībā.

Ne atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādē, ne BA pārstrādes projektu sagatavošanā nav pilnībā novērtēta esošā infrastruktūra un nepieciešamā BA pārstrādes jauda, norāda VK.

BA pārstrāde ir iespējama ne tikai poligonos izvietotajās anaerobās fermentācijas iekārtās un kompostēšanas laukumos, bet arī ārpus sadzīves atkritumu poligonu teritorijas esošajās biogāzes stacijās. Latvijas teritorijā izvietotās biogāzes stacijas ir iespējams izmantot BA pārstrādei – kopumā 91 050 tonnām atkritumu gadā –, jo tām jau šobrīd ir izsniegta piesārņojošās darbības atļauja šādu atkritumu pārstrādei. Tomēr atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā nepieciešamo BA pārstrādes jaudu plānošanā biogāzes staciju loma BA pārstrādes infrastruktūrā nav pienācīgi izvērtēta.

Pārstrādes jaudas divreiz lielākas nekā atkritumu daudzums

Pēc VK aplēsēm līdz ar šo iekārtu izbūvi kopējās pieejamās BA pārstrādes jaudas Latvijā sasniegs 380 443 tonnas gadā, ieskaitot arī kompostēšanas laukumos un biogāzes stacijās pieejamās pārstrādes jaudas. Visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, izņemot Viduslatvijas reģionu, plānotā kopējā BA pārstrādes jauda būs aptuveni 2–2,5 reizes lielāka nekā prognozētais mājsaimniecību radīto BA daudzums.

“Latvijā būsim ļoti bagāti ar pārstrādes jaudām, kas divas reizes pārsniegs kopējās reālās vajadzības,” uzsvēra VK pārstāvis. “No tā rodas divas problēmas – tas izmaksā nevajadzīgi dārgi. Turklāt, ja iekārtās nav ko pārstrādāt un netiek radīts gala produkts, neizpildām projekta mērķus. Tad vajadzētu runāt par projektā piemēroto finanšu korekciju.”

VK par to ir informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kā arī pašvaldības, aicinot pārvērtēt iekārtas nepieciešamās jaudas.

VK iesaka arī noteikt kritērijus mājkompostēšanai, tādējādi veicinot bioloģisko atkritumu kompostēšanu to rašanās vietā, kā arī apzināt visus bioloģiskos atkritumus ārpus poligoniem.

Nav precīzu datu

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere akcentēja, ka atkritumu dalītās vākšanas sistēma Latvijā ir uzsākta 2014. gadā. “BA nav pirmā frakcija, ar kuru sākt dalīto vākšanu, tomēr tas ir svarīgi, un sistēma visā valsts teritorijā ir jāizveido līdz 2023. gada beigām,” piekrita ministrijas pārstāve.

R. Vesere piebilda, ka mājkompostēšanu veic daudzās privātmājās, tādējādi samazinot atkritumu apsaimniekošanas rēķinus.

R. Vesere iebilda viedoklim, ka BA vajadzēja sākt dalīti vākt jau krietni agrāk. “Vākt un vienkārši uzglabāt – tas nav pareizi, jo pēc gada atkritumi tāpat būtu jāaprok. Svarīgi, lai BA savākšanas sistēma sāk strādāt vienlaikus ar pārstrādes iespējām, tostarp ar kompostrēšanas laukumiem,” skaidro VARAM pārstāve.

Jau vairākus gadus turpinās sarunas starp VARAM un uzņēmējiem, kā izmantot biogāzes ražotnes BA atkritumu pārstrādē. Pagaidām rezultāts vēl nav panākts.

Plānojot BA pārstrādes sistēmas jaudas, kas ir divreiz lielākas nekā vajadzīgs, VARAM pamatā izmantoja pasūtīto pētījumu, kurā bija novērtēts atkritumu apjoms, skaidroja R. Vesere. Pētījums bija vajadzīgs, lai izstrādātu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam.

Tieši BA datu trūkums ir iemesls, kāpēc plānotās jaudas ir lielākas nekā vajadzīgs, piebilda E. Korčagins. Lai gan ir pieļāvums, ka Latvijā gadā pārstrādā 200 000 tonnu BA, šie dati nav ticami.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe atzina, ka pašvaldībām BA apjomi nav zināmi, un piekrita vairākām VK atziņām. “Kā dalīti vākt BA, kur liekam pārstrādāto materiālu, – šie jautājumi ir kavējuši atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Ir jābūt skaidrībai, cik iekārtu kopumā ir nepieciešams, kā var izmantot biogāzes ražotnes. Sistēmai ir jābūt skaidrai arī iedzīvotājiem, lai šķirot BA būtu jēgpilni.”

Stimulē zemāki tarifi

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis uzsvēra, ka Rīgā ir liels potenciāls šķirot BA, tiks veicināta BA šķirošana pie mājām.

E. Cepurītis akcentēja, ka BA šķirošanu stimulē lētāki tarifi, kas ir mazāki nekā tarifi par nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Šādas likumdošanas izmaiņas – grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā – stājās spēkā 20. aprīlī, un tie nosaka, ka turpmāk maksu par dalīti savāktu BA apsaimniekošanu pašvaldība noteiks 80% apmērā no maksas par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

E. Cepurītis, ņemot vērā praktisko aspektu, uzsvēra, ka ir svarīgi, kādā veidā tiek savākti BA. Patlaban šos atkritumus nes maisos un izber. Citās valstīs ir speciāli maisiņi, kurus izmet kopā ar atkritumiem, un pēc tam tie pārstrādājas.

Iesaka “laukus likt mierā”

Deputāts Māris Možvillo ieteica apzināties, cik pilsētām ir vajadzīga BA sistēma, un laukus likt mierā: “Laukos zina, kur likt BA atkritumus. Vajadzētu sākt ar valstspilsētām. Ko gribam pārstrādāt no BA? Kas būs gala produkts? Vai tas būs mēslojums, siltums?”

R. Vesere iebilda, ka kritērijs ir izveidot BA dalītās vākšanas sistēmu. Pagaidām vēl nav noteikti kvantitatīvie mērķi, bet tas tiks izdarīts, un tie būs vienādi visās ES dalībvalstīs.
“Šobrīd ir jāveicina iedzīvotāju vēlme šķirot BA, lai viņi būtu motivēti to darīt. Tālāk būs jāvērtē pārstrādes iespējas –, līdz kādai kvalitātei varam novest produktu, ko iegūstam. Jo tas ir netīrāks, ar piemaisījumiem, jo tam ir zemāka kvalitāte, un izmantošanas iespējas ir mazākas,” teica VARAM pārstāve.

E. Korčagins uzsvēra, ka BA sistēma ir jāievieš, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, jo nebūtu pamatoti visur veidot vienādus risinājumus.

Pārstrādes apjomi Getliņos

“Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns apgalvoja, ka BA pārstrādes rūpnīcas kapacitāte atbilst Rīgas un 11 pašvaldību saražoto atkritumu apjomu vajadzībām.

Kā lielāko problēmu viņš minēja saņemto BA kvalitāti, kura ir slikta, līdz ar to nevar saražot gala komercproduktu. Tādēļ uzņēmums sācis darbu pie tehniskā komposta ražošanas, kuru varētu izmantot kārklu audzēšanai, lai no tiem ražotu šķeldu.

I. Stirāns skaidroja, ka dalīti vākt un pārstrādāt BA ir ekonomiski neizdevīgi.

Arī SIA “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs piekrita, ka BA kvalitāte ir slikta, 95% no atkritumiem nav izmantojami un pārstrādājami. Viņš aicināja domāt par vienotiem BA standartiem, kas atvieglotu poligonu darbu, kā arī iedzīvotājiem būtu vieglāk saprotams, kas un kā jāšķiro. Pretējā gadījumā mērķi, kas tiek izvirzīti BA šķirošanai un savākšanai, netikšot sasniegti.

VARAM vārdā R. Vesere apgalvoja, ka tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas BA šķirošanas un pārstrādes sistēmas izveidei, kā arī solīja ciešāk sadarboties ar pašvaldībām.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU