Vairākas valstis, tajā skaitā arī Latvija, jūnijā saņēmušas Eiropas Komisijas brīdinājumu par nespēju veicināt sadzīves atkritumu pārstrādi un sasniegt Eiropas Savienības kopējos atkritumu pārstrādes mērķus. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīst: lai gan Latvija pēdējos gados ir panākusi zināmu progresu, ieguldījumi otrreizējā pārstrādē ir jāpalielina. Ieviešot atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu un plastmasas un stikla pudeļu depozīta sistēmu, tiek sperti soļi pareizajā virzienā.
Latvijā 2021. gadā tika radītas 1 900 177 tonnas nebīstamu atkritumu, no kuriem mājsaimniecības un tiem pielīdzināmi atkritumi ir 869 285 tonnas (apmēram 46%), norādīts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotajā pārskata par atkritumiem (Nr. 3 – Atkritumi) kopsavilkumā.
VARAM uzsver, ka radīto sadzīves atkritumu daudzums Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis. 2020. gadā viens iedzīvotājs radīja 478 kilogramus gadā (2010. gadā – 324 kg). Tas gan arvien ir zem ES vidējā rādītāja – 505 kg.
Jāpiezīmē, ka Atkritumu apsaimniekošanas likumā “sadzīves atkritumi” tiek definēti kā nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām.
Eiropas Komisija (EK) ziņojumā norāda, ka Latvijai ir risks nesasniegt:
Bažas rada arī atšķirība starp pašreizējo rādītāju, kas raksturo atkritumu apglabāšanu poligonos Latvijā, un 2035. gadam noteikto mērķrādītāju, kurš paredz, ka atkritumos tiek apglabāti ne vairāk kā 10% valsts sadzīves atkritumu.
Ko iesaka EK? Izteikts priekšlikums veicināt atkārtotu atkritumu izmantošanu, tostarp atkārtotu iepakojuma izmantošanu, kā arī attīstīt atkritumu šķirošanu, īpaši bioloģisko, un nodrošināt iedzīvotājiem iespēju tos šķirot. Būtu jāveicina arī bioloģisko atkritumu apstrāde, jāatbalsta kompostēšana mājsaimniecībās un jāmotivē iedzīvotāji, ieviešot sistēmu “cik izmet, tik maksā”.
Latvijā pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies sadzīves atkritumu reciklēšana (pārstrāde) – no 25,2% 2016. gadā līdz 39,6% 2020. gadā. Šis kāpums galvenokārt skaidrojams ar to, ka atkritumi, ko eksportē reciklēšanai, tika iekļauti reciklēto atkritumu statistikā, teikts EK ziņojumā.
Arī VARAM norāda uz zināmu progresu pēdējos gados, kad palielinājies sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis. 2021. gadā Latvijā tika pārstrādāti 44%, bet apglabāti – 52,1% sadzīves atkritumu, savukārt plastmasas atkritumu pārstrādes līmenis 2021. gadā bija 41,5%.
Tiesa, sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis joprojām zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju – 47,8% (ES dati 2019. gadā).
Lai sasniegtu ES 2025. gada pārstrādes mērķus, Latvijai ir jāpalielina ieguldījumi otrreizējā pārstrādē, uzsver ministrija.
2023. gadā tika atklāta jauna “Clean R” plastmasas pārstrādes rūpnīca Ķekavas novadā, kas palielinās plastmasas pārstrādes iespējas un apjomu.
Akciju sabiedrības “Eco Baltia” grupas pārstrādes uzņēmumos “PET Baltija” un “Nordic Plast” gadā tiek pārstrādātas aptuveni 50 000 tonnas PET pudeļu un 12 000 tonnas cita veida plastmasas iepakojuma – polipropilēna un zema blīvuma polietilēna.
Aptuveni 80% iepakojuma rūpnīcās nonāk no ārvalstīm, jo Latvijas tirgus vienas rūpnīcas jaudu nodrošināšanai ir pārāk mazs.
“Eco Baltia” vides apsaimniekošanas uzņēmumā SIA “Eco Baltia vide” vidēji mēnesī tiek savāktas 650–700 tonnu dažāda veida plastmasas iepakojuma. Aptuveni 32% no tiem nonāk pārstrādē Latvijā, savukārt apmēram 58% – ārvalstīs. Lai novērstu šķiroto atkritumu apglabāšanu poligonos, pārstrādei nederīgā daļa – aptuveni 10% plastmasas materiālu – tiek izmantoti kā kurināmais siltumenerģijas ieguvei.
“Lai arī pēc EK ziņojumā paustā Latvija patlaban nav starp augstākā riska valstīm attiecībā uz plastmasas pārstrādi, riski tomēr iezīmēti itin skaidri un ir vērā ņemami,” akcentē “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Viņaprāt, būtisks ir fakts, ka Latvijai nākas maksāt ES “plastmasas nodokli” aptuveni 16–20 miljonu eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas apjomu. “Pašreizējā kārtība, kad šīs izmaksas tiek segtas no iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem, nekādā mērā neveicina ražotāju un tirgotāju atbildību pārejai uz pārstrādājamu plastmasas iepakojumu, dalītās vākšanas infrastruktūras attīstību un pārstrādes veicināšanu kopumā, kas būtu viens no veidiem, kā virzīties uz ES prasību izpildi,” uzsver M. Simanovičs.
Lai gan atkritumu apglabāšanas poligonos rādītājs pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, Latvijā tajos joprojām nonāk ļoti daudz atkritumu, secināts EK ziņojumā.
Kā uzlabot sadzīves atkritumu šķirošanu un pārstrādi, lai sasniegtu noteiktos mērķus?
Lai mazinātu poligonā nonākošo atkritumu daudzumu, SIA “Getliņi EKO” iedzīvotājus aicina uzmanību pievērst vairākiem aspektiem, piemēram, nepirkt lieku, iegādāto izmantot atkārtoti, kā arī šķirot atkritumus.
Uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš atklāj, ka pēdējo piecu gadu laikā pakāpeniski samazinās pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms. Tas liecina, ka pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji uzlabo iespējas mājsaimniecībās un pilsētvidē šķirot atkritumus. Tomēr “Getliņi EKO” secina, ka ne vienmēr šķirošanas infrastruktūra ir iedzīvotājiem ērti pieejama un iedzīvotāji neizprot, kas būtu jāliek katrā konteinerā.
“Otrs būtisks aspekts ir iedzīvotāju izglītošana,” uzsver R. A. Ozoliņš. “Mūsu pieredze rāda, ka izglītojošās kampaņas joprojām ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mainīt Latvijas sabiedrības ikdienas paradumus. Protams, izglītojošajām kampaņām ir jāiet līdzi ar ērtu un pieejamu šķirošanas infrastruktūru kā pilsētā, tā lauku teritorijās.”
“Getliņi EKO” ir izveidojuši mūsdienīgu bioloģisko atkritumu pārstrādi Latvijā. Pārstrādājot bioloģiskos atkritumus Baltijā lielākajā fermentācijas tuneļu kompleksā, tiek iegūts komposts un biogāze, kas tiek izmantota uzņēmuma energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Iegūtā gāze tiek pārvērsta elektrībā un siltumā.
Lai gan Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā pašvaldībām bioloģisko atkritumu dalīta vākšana iedzīvotājiem ir jānodrošina obligāti kopš 2021. gada 1. janvāra, joprojām nav sasniegts pietiekams dalīti vākto bioloģisko atkritumu apjoms, uzsver “Getliņi EKO” Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska.
2022. gadā atkritumu apsaimniekotāji pārstrādei “Getliņi EKO” piegādāja mazliet vairāk nekā 11 000 tonnu dalīti vāktu bioloģisko atkritumu, kas, salīdzinot ar kopējo bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes kompleksā ienākošo atkritumu plūsmu, veido tikai 15%.
“Viens no faktoriem, lai palielinātu motivāciju šķirot bioloģiskos atkritumus, ir ikmēneša atkritumu izvešanas rēķins. Šobrīd sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu izvešanas tarifs ir aptuveni līdzīgs, savukārt Igaunijā bioloģisko atkritumu izvešana ir uz pusi lētāka,” uzskata L. Dukaļska.
Arī biedrība “Zero Waste Latvija” paziņojumā medijiem uzsver, ka “vairākkārt ir aicinājuši ievērojami pazemināt bioloģisko atkritumu tarifu, lai veicinātu to dalītu vākšanu, iedzīvināt kompostēšanu gan Rīgā, gan reģionos. Līdz šim VARAM ir koncentrējusies uz industriālo kompostu lielās instalācijās, individuālās komposta kastes ignorējot un mazizmēra kolektīvo kompostu praktiski aizliedzot”.
Savukārt VARAM norāda, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz: maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80% apmērā. Tiek paredzēts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim pašvaldība un tās izvēlētais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs veiks grozījumus līgumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu maksas apmēru.
VARAM atgādina, ka ir atļautas bioloģisko noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietas, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīko fiziskā persona tās mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai.
Lai sasniegtu ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus, nozīmīgs ir Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam. Tajā paredzēto pasākumu īstenošana veicinās un uzlabos atkritumu dalītas savākšanas sistēmu pašvaldībās, palielinās sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes jaudas, uzsver VARAM.
Ministrija norāda arī uz svarīgiem likumdošanas grozījumiem, kas uzlabos atkritumu apsaimniekošanu. 2023. gada 11. aprīlī stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuros noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtība, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu.
Likumā ir papildinātas pašvaldību funkcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, nosakot, ka pašvaldības veicina atkritumu radītāju iesaisti atkritumu rašanās novēršanas pasākumos.
VARAM ieskatā, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, tiks papildus izvērtētas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras jaudas, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi. Ministrija norāda – lai varētu izpildīt noteiktos mērķus, būtiska ir pašvaldību iesaiste atkritumu apsaimniekošanā.
Vairāk par tēmu >>
