Šķiroto atkritumu savākšanas laukumi - vides un iedzīvotāju interesēs

Kur pieejami atkritumu šķirošanas laukumi?

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 50 atkritumu šķirošanas laukumi. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.898 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" 5. punktu, šķiroto atkritumu savākšanas laukums ir speciāli aprīkota, norobežota vieta, kur konteineros savāc un uzglabā dažādu veidu atkritumus pirms to apglabāšanas vai pārstrādes – ne ilgāk kā divas nedēļas bioloģiskos atkritumus un ne ilgāk kā trīs mēnešus  pārējos sadzīves atkritumus. Videi kaitīgu preču atkritumus, sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, mēbeļu atkritumus un būvniecības atkritumus šķiroto atkritumu savākšanas laukumā drīkst uzglabāt ne ilgāk par gadu pēc to savākšanas dienas.

Ziemeļvidzemē ir trīspadsmit atkritumu šķirošanas laukumi, kurus apsaimnieko Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.

Zemgalē par atkritumu apsaimniekošanu rūpējas uzņēmums SIA "Zemgales Eko", kam ir izveidoti trīs dalīto atkritumu savākšanas laukumi Jelgavas pilsētā.

"Atkritumu šķirošanas laukumos iedzīvotāji bez maksas var sašķirot savus sadzīves atkritumus."

Kurzemē par atkritumu šķirošanu gādā SIA "Eko Kurzeme", SIA "Kurzemes ainava", SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un citi.

Arī Latgalē darbojas vairāki uzņēmumi, to skaitā: SIA "Jēkabpils pakalpojumi", SIA "Preiļu saimnieks", SIA "Latgales Eko" un citi.

Atkritumu šķirošanas laukumi ir izvietoti arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, kur tos apsaimnieko SIA "Jūrmalas ATU", Siguldā – apsaimnieko SIA "Jumis". Rīgā un tās apkārtnē ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas vairāki uzņēmumi: SIA "Eko Rīga", SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eko Reverss". Līdz ar to var apgalvot, ka aptuveni 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir iespēja šķirot atkritumus, ja viņi to vēlas darīt.

Kas laukumus izmanto, un ko tajos šķiro?

Kā norāda "Latvijas Zaļā punkta" (LZP) direktors, SIA "Eko Reverss" valdes priekšsēdētājs Kaspars Zakulis, pamatā šķiroto atkritumu laukumus izmanto tieši privātmāju iedzīvotāji, kuri uzskatāmi par šo laukumu vislabākajiem klientiem. Viņi ir tie, kas ieinteresēti taupīt, jo viņu rīcībā esošā konteinera izmēri un tā izvešanas reižu skaits ir noteikts līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju. Nereti izlietotais iepakojums veido jau trešo daļu no kopējā mājsaimniecībā saražoto atkritumu daudzuma, tādēļ ievietot to  privātmājas rīcībā esošajā konteinerā nav izdevīgi. Tāpat atkritumu šķirošanas laukumus izmanto tie, kuru dzīvesvietās nav pieejami šķirošanas konteineri.

Piemēram, Rīgā, Eko laukumā, Ganību dambī bez maksas pieņem tādus jau iepriekš sašķirotus atkritumus kā papīru, kartona kastes, arī metāla iepakojumu – bundžas un kārbas; baterijas; stikla burkas un pudeles; neizjauktas nolietotās elektropreces, PET, auto akumulatorus un citus atkritumu veidus.

Kā norāda K.Zakulis, visvairāk šobrīd šķiro iepakojumu, stikla un plastmasas pudeles, arī makulatūru. Mazāk - riepas, elektropreces (ieskaitot vecos televizorus, ledusskapjus). Kā jaunu materiāla veidu var atzīmēt tekstilijas: vecus apģērbus, aizkarus, gultas pārvalkus. Visi materiāli, kas tiek savākti LZP sadarbības partneru atkritumu šķirošanas laukumos, tiek nogādāti uz pārstrādes uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

"Ļoti bieži pašvaldības ierāda vietu laukumam tur, kur tām ir brīva zeme."

Saskaņā ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas pārstāves un šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītājas Gintas Gailumas sniegto informāciju, Ziemeļvidzemes 13 atkritumu šķirošanas laukumus mēneša laikā vidēji apmeklē ap 2300 cilvēku. Starp šiem apmeklētājiem ir arī vismaz 200 patstāvīgie klienti. Klientu skaitu palīdz apzināt klientu karšu izsniegšana un lietojums.

"Ventspils labiekārtošanas kombināta" pārstāvis Andis Kracis norāda, ka abus Ventspilī izvietotos laukumus kopā vidēji apmeklē 20 līdz 50 cilvēku dienā.

"Latvijas Zaļā punkta" mājaslapā publicētā informācija liecina, ka šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu Rīgā mēnesī apmeklē ap 250 cilvēku un izmantošanas aktivitāte pieaug tieši vakaros un brīvdienās. Jāpiebilst, ka Eko laukums Ganību dambī 27, kuru apsaimnieko SIA "Eko Rīga", šobrīd Rīgā ir vienīgais šāda veida laukums, kurš darbojas arī brīvdienās un iedzīvotājiem atvērts līdz astoņiem vakarā. Kopumā laukumu piedāvātās iespējas šobrīd izmanto ārkārtīgi maz - tikai pāris procentu no visiem iedzīvotājiem.

Ja ir interese, informācijas pietiek

Kā atzīst K.Zakulis, informācijas pieejamība ir ļoti būtisks faktors. Ideāli, ja, ierakstot interneta meklētājā "atkritumu šķirošanas laukumi", pie pamatinformācijas varētu noskaidrot visas laukumu atrašanās vietas. Kā pozitīvs piemērs jāmin LZP mājaslapā www.zalais.lv izveidotā atkritumu šķirošanas vietu karte. Diemžēl šādi nevar pilnībā nodrošināt informācijas pieejamību vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri vairāk cenšas taupīt un varētu būt potenciālie atkritumu šķirotāji, bet retāk kā informācijas avotu lieto internetu.

Kā atzīst G.Gailuma, iedzīvotāji jebkurā gadījumā sāk interesēties un informāciju par atkritumu šķirošanu meklē tad, kad viņiem to vajag. Ja ir vēlēšanās informāciju atrast, var izmantot arī www.1188.lv vai www.zl.lv, ar ko LZP ir sadarbība.

Par iedzīvotāju izglītošanu rūpējas arī dažādas kampaņas, kuru mērķis galvenokārt ir skaidrot, kā pareizi šķirot un kāpēc tas ir aktuāli. Kā veiksmīgs piemērs atzīstama kampaņa "Šķiro pa tīro!", kas jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Pērn tā norisinājās 25 Latvijas pilsētās, akcija pulcēja vairāk nekā 38 tūkstošus iedzīvotāju un ļāva nodrošināt 1420 kubikmetru atkritumu pārstrādi.

Problēmas ar izvietojumu

Lielākā problēma atkritumu šķirošanas laukumu izveidošanai ir piemērotas vietas atrašana. Kā norāda K.Zakulis, lai laukums veiksmīgi funkcionētu, tam jāatrodas vietā, kas cilvēkiem ir ērta un izdevīga. Ja laukums būs stratēģiski nepareizi izvietots un atradīsies pilsētas nomalē, kas iedzīvotājiem nav pa ceļam, tas atbilstoši nefunkcionēs. Jāņem vērā, ka degvielas cenas nemitīgi pieaug un cilvēki nevēlēsies doties virzienā, kas neiekļaujas viņu ikdienas maršrutā.

Šajā ziņā ne sevišķi veiksmīgs ir šķiroto atkritumu laukums Līgatnē, kas tika izvietots vietā, kur pašvaldībai bija zeme, nevis tur, kur tas būtu ērti pieejams iedzīvotājiem. Savukārt par pozitīvu piemēru uzskatāms Eko laukums Cēsīs, Lapsu ielā, kurš atrodas gandrīz pilsētas centrā un veiksmīgi darbojas.

"Atkritumu šķirošanas laukumi paši sevi atpelnīt nevar."

Lai arī laukumu izmēri variē, tie parasti nav mazāki par 2000 m². Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.898 ir jānodrošina tāda platība, lai tajā varētu izvietot, nomainīt un iztukšot atkritumu konteinerus (tajā skaitā pašpresējošos konteinerus) vismaz šādiem dalīti savāktiem atkritumu veidiem: plastmasas atkritumi, tajā skaitā izlietotais iepakojums; papīrs un kartons, tajā skaitā izlietotais iepakojums; izlietotais stikla iepakojums; cita veida stikla atkritumi; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi; videi kaitīgo preču atkritumi.

Laukumam noteikti jābūt iežogotam un apgaismotam. Tā darbībai nepieciešamas telpas sargam un operatoram, kā arī elektroapgādes sistēma un ugunsdzēšanas aprīkojums.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta 5.punkts nosaka, ka pašvaldība var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem plāniem. Līdz ar to šobrīd šķiroto atkritumu laukumu izveide vairāk ir kā pašvaldības brīvā griba, nevis pienākums. Bez tam pašvaldības rīcībā nereti nav brīva zemes gabala, lai šādu laukumu iekārtotu.

Cik ienesīgi ir šķirošanas laukumi?

Kā sarunā atzīst K.Zakulis, atkritumu šķirošanas laukumi šobrīd nav uzskatāmi par izdevīgiem un bieži vien nes zaudējumus atkritumu apsaimniekotājiem. Kā pamatojumu viņš min laukuma uzturēšanas nodrošināšanu, kas prasa izpildīt visus normatīvajos aktos paredzētos noteikumus. Bez tam ir nepieciešami cilvēkresursi un elektroenerģijas patēriņš. Šādiem laukumiem ir jābūt arī asfaltētiem.

 K.Zakulis norāda uz LZP iesaisti, kam ir vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un tiek segta daļa laukumu uzturēšanas izdevumu. Tas notiek gan tiešā veidā – katru mēnesi, gan papildus maksājot par katru savākto stikla, papīra un plastmasas tonnu, kas nodota pārstrādei.

LZP direktors uzsver: sabiedrībai un valstij ir jāsaprot, ka šādi laukumi ir komunālais pakalpojums. Viņš atzīst, ka Latvijā ir pašvaldības, kas subsidē atkritumu savākšanu no iedzīvotājiem, iekasējot mazāku maksu un piemaksājot starpību, taču tas noteikti nav Rīgas gadījums.

Vai atkritumu šķirošanas laukumiem ir nākotne?

K.Zakulis ir pārliecināts – atkritumu šķirošanas laukumiem ir nākotne. Viņš pieļauj, ka interese par šķirošanas laukumiem pieaugs, jo atkritumu noglabāšanas izmaksas tikai sadārdzinās. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā šobrīd cilvēki par atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu maksā ļoti maz. K.Zakulis uzskata: jo augstāka maksa, jo lielāka būs iedzīvotāju motivācija šķirot.

"Latvijas zaļais punkts" par svarīgu uzskata "zaļās" apziņas veidošanu, tāpēc savā darbībā koncentrējas uz jauniešiem un bērniem. LZP popularizē filozofiju, ka šķirot ir moderni - tā ir mūsdienu neatņemama sastāvdaļa un to nedrīkst ignorēt. Arī šogad gaidāma plaša šķirošanas akcija visā Latvijā, iekļaujot gan dažādas interaktīvas spēles, gan citus pasākumus, lai piesaistītu dažāda vecuma auditorijas.