Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Elektromonstrs kampaņas laikā apceļos Latviju kā atgādinājums par to, cik daudz nolietotas elektrotehnikas glabājas šķūnīšos vai ēku bēniņos un netiek nodota pārstrādei.
Kādēļ ir jānodrošina elektropreču savākšana?
AS "Latvijas Zaļais elektrons" valdes loceklis Ilgmārs Purmalis skaidro, ka galvenais iemesls elektropreču savākšanai, neapšaubāmi, ir bīstamās ķīmiskās vielas, ko satur elektropreces: svins, kadmijs, alva, arsēns, berilijs, niķelis, selēns, hroms un dzīvsudrabs. Ja elektrotehnika netiek pareizi apsaimniekota, nokļūst apkārtējā vidē un rodas toksisks piesārņojums, cilvēkiem tas var izraisīt plaušu bojājumus, astmu, traucēt sirdsdarbību, nieru, aknu, gremošanas sistēmas bojājumus, krampjus, bērna attīstības traucējumus līdz pat atpalicībai, kā arī paralīzi un pat vēzi.
Otrs, bet ne mazāk svarīgs iemesls elektropreču savākšanai: tās satur elementus, kurus var nodot otrreizējai pārstrādei, lai saglabātu primāros dabas resursus. Nododot pārstrādei vienu miljonu mobilo telefonu, iegūst 250 kg sudraba, 20 kg zelta, 9 kg pallādija un 9 tonnas vara. Latvijā nav rūpnīcas, kur varētu visas detaļas līdz galam pārstrādāt, tāpēc lielākā daļa tiek eksportēta gala pārstrādei ārpus valsts.
Pasaulē katru gadu tiek izmestas apmēram 20-50 miljoni metriskās tonnas nolietoto elektropreču, no kurām tikai 10-18% nodod pārstrādei. Jau kopš 2007.gada Latvijā uz vienu iedzīvotāju savāc nedaudz vairāk par 2 kg elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Vislabāk šajā jomā ir attīstījusies Zviedrija un Dānija.
"Nepareiza elektrotehnikas atkritumu apsaimniekošana kaitē videi un cilvēka veselībai."
Atliek secināt, ka Latvijas izlietoto elektropreču savākšanas sistēma ir nepilnīga un tā ir jāpadara sabiedrībai pieejamāka un draudzīgāka.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs norāda: jāveido izpratne, ka atkritumu faktiski vairs nav, ir tikai jaunas izejvielas un materiāli, no kā ražot jaunas preces un produktus. Šāds ir VARAM uzstādījums, veidojot valsts politiku un pārliecinot arvien jaunus tirgus dalībniekus.
Ko iedzīvotāji dara ar nolietotām elektroprecēm?
2011.gada nogalē AS "Latvijas Zaļais elektrons" kopā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru (SKDS) veica iedzīvotāju aptauju, un tā atklāja, ka pārstrādei nodod tikai nepilnus 10% no visām uzkrātajām elektroprecēm. Pārējo cilvēki pārdod, izmet, nodod metāllūžņos vai noglabā pagrabā, bēniņos, garāžā un citur. Visvairāk un visilgāk tiek uzglabāti mobilie telefoni, televizori, datori, monitori un putekļsūcēji. Parasti veco elektroiekārtu uzglabāšanas motīvs ir rezerves nodrošināšana gadījumā, ja jaunā tehnika pieviļ. Visbiežāk iedzīvotāji ir gatavi nodot pārstrādei salīdzinoši lielu elektroiekārtu, un tas ir ledusskapis.
Ceļā dodas Elektromonstrs
I.Purmalis pauž pārliecību, ka situācija ir jāmaina, palielinot sabiedrības izpratni par nolietotās elektrotehnikas nodošanas nepieciešamību un veicinot tās nodošanas apjomu.
Lai īstenotu šādu iniciatīvu, AS "Latvijas Zaļais elektrons" sadarbībā ar SIA "Maksima Latvija" veikalu ķēdi uzsāk mazās elektrotehnikas savākšanas kampaņu. Šim nolūkam lielākajos "Maxima" veikalos Rīgā un citās Latvijas pilsētās tiks izvietotas speciālas zaļās kastes. Kampaņas ietvaros tās organizētāji ir gatavi izbraukt arī pa mazpilsētām, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no pašvaldību ieinteresētības. Tātad – jo vairāk pašvaldības izrādīs iniciatīvu, jo vairāk cilvēkiem būs pieejams šāds pakalpojums.
"Elektropreces satur elementus, kurus var nodot otrreizējai pārstrādei, lai saglabātu primāros dabas resursus."
Lai uzskatāmi parādītu nolietotās elektrotehnikas nelietderību, no Latvijas iedzīvotāju mājās, šķūnīšos un citviet uzkrātajām elektrotehnikas vienībām kampaņas organizatori ir izveidojuši trīs metrus augstu Elektromonstru, kas akcijas laikā būs redzams dažādās Rīgas un Latvijas vietās. Simboliskā nozīmē kampaņas mērķis ir panākt, lai šis monstrs ievērojami saruktu un par to vairs nevajadzētu runāt. Kampaņa turpināsies apmēram gadu.
Kā var nodot nevajadzīgās elektroierīces?
No 3.septembra zaļās kastes nolietotās elektrotehnikas nodošanai būs pieejamas 23 "Maxima XX" un "Maxima XXX" veikalos. SIA "Maxima Latvija" sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Andiņš uzsver, ka jau gadiem ilgi "Maxima" veikalos izvietotajās kastēs var izmest izlietotās baterijas un šis ir likumsakarīgs nākamais solis. Tas nozīmē, ka gājienu pēc ikdienai nepieciešamajām precēm iedzīvotāji varēs apvienot ar nelielu nolietoto elektroierīču izmešanu.
"Visvairāk un visilgāk tiek uzglabāti mobilie telefoni, televizori, datori, monitori un putekļsūcēji."
I.Purmalis norāda, ka lielās tehnikas savākšanai šīs kastes nebūs piemērotas, jo sprauga kastē ir vien 30 centimetrus liela, taču to var nokārtot, ja piezvana un piesaka elektroiekārtu izvešanu pa tālruni 80000515. Pierīgas reģionā, aptverot Ogri, Ikšķili, Ādažus, Olaini, šāds pakalpojums iedzīvotājiem tiek nodrošināts bez maksas, un nepieciešamības gadījumā tehniku "Zaļā elektrona" darbinieki nes lejā no jebkura ēkas stāva. Savukārt reģionos ir nodrošināti atkritumu savākšanas punkti.
Kampaņa kā sabiedrības izglītošanas veids
AS "Latvijas Zaļais elektrons" ir Latvijas elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) ražotāju dibināts videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs. Tā nebūt nav vienīgā organizācija, kas veic nolietoto elektropreču savākšanu, taču organizēt vai neorganizēt kādas kampaņas ir katra uzņēmuma brīva izvēle. I.Purmalis uzskata, ka līdzšinējā savākšanas sistēma Latvijā nav bijusi iedzīvotājiem ērta un efektīva, tādēļ izvēlēts veids, kas savulaik izmēģināts ar izlietotajām baterijām, izvietojot to savākšanas kastes "Maksima" veikalos. I.Purmalis atzīst, ka nav cita ceļa, kā piekļūt elektroiekārtu atkritumiem, kā vien paaugstinot sabiedrības apziņas līmeni un radot labus apstākļus, lai no šīm lietām atbrīvotos.
VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs apliecina, ka VARAM meklē iespējas jau 2014.gadā sniegt finansiālu atbalstu šķirošanai un pārstrādei vairāk nekā savākšanai un noguldīšanai, kā tas ir bijis līdz šim. Ir vairāki virzieni, kādos plāno strādāt VARAM, lai nostiprinātu pārliecību ekonomiskajos aģentos, ka eksistē izejvielas, nevis atkritumi, un izglītotu par to arī sabiedrību. Lielāko potenciālu A.Antonovs saredz reģionos, kur pašlaik atkritumu šķirošana ir vāja. Lai arī ministrijai ir savi praktiski risinājumi situācijas uzlabošanai, lielas cerības tiek liktas arī uz privātā sektora aktīvu iesaistīšanos.
