Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visās izveidotajās vai pilnveidotajās atkritumu savākšanas vietās būs jāparedz vismaz piecu atkritumu veidu šķirošana. Tajā skaitā obligāti jānodrošina iespēja šķirot papīru un kartonu, stiklu, plastmasu un metālu.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībā un pārstrādē daudz paveikts jau iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periodā. Šajā periodā darbi tiks turpināti, investējot gandrīz 42 miljonus eiro.
Lai turpinātu attīstīt atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un veicinātu materiālu vairākkārtēju izmantošanu, jūlija beigās valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 494 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1. pasākuma "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumi" nosacījumus. Šiem mērķiem līdz 2022. gada beigām plānotais finansējums ir 15 651 680 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 5 478 088 eiro.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola skaidro, ka šiem MK noteikumiem drīzumā sekos nākamie, kas būs vērsti uz atkritumu pārstrādes un reģenerācijas pilnveidi.
Piecu veidu atkritumu šķirošana
Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstības īstenošanas noteikumi paredz, ka pasākumu nodrošina VARAM. Projektu īstenošanai varēs pieteikties kapitālsabiedrības, kas pašvaldībās sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, kā arī pašvaldības un to iestādes. Fondu finansējums paredzēts līdz 35% apmērā.
Projekti tiks īstenoti atklātas iesniegumu atlases veidā, tos iesniedzot atsevišķi šādiem mērķiem:
Noteikumi paredz, ka visās izveidotajās vai pilnveidotajās atkritumu savākšanas vietās būs jāparedz vismaz piecu atkritumu veidu šķirošana. Tajā skaitā obligāti jānodrošina iespēja šķirot papīru un kartonu, stiklu, plastmasu un metālu. Tāpat priekšroka projektu vērtēšanā ir gadījumos, ja tiek nodrošināta bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana.
"Saražojam" 850 000 tonnu atkritumu gadā
Kopējais sadzīvē radītais atkritumu apjoms Latvijā vidēji gadā ir 850 000 tonnu, no kura lielāko īpatsvaru veido tieši nešķirotie sadzīves atkritumi, kas atstāj tiešu ietekmi uz atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomu. Nozīmīgs faktors ir arī apglabāto atkritumu apjoms, kas veido aptuveni 80% no kopējā savāktā sadzīvē radušos atkritumu daudzuma un vērtējams kā pārmērīgi augsts.
VARAM pārstāve precizē, ka Latvija apņēmusies līdz 2020. gadam uz pusi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu. Savukārt jaunie Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk, ka noglabāti tiek tikai 10-15% atkritumu, kā daudzviet Rietumeiropas valstīs. Viss pārējais daudzums būtu jāpārstrādā, lai varētu izmantot atkārtoti.
Ne visur atkritumus var dalīt
VARAM pētījumā, veicot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptauju, secināts, ka pašvaldībās 2014. gada nogalē bija izveidots pavisam 3071 sadzīves dalītās savākšanas punkts (punkti) un 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi (laukumi).
Papildus minētajai infrastruktūrai 50 pašvaldībās, izmantojot savākšanas maršrutus, tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana. Ne visos punktos ir uzstādīti uzkrāšanas konteineri papīram, kartonam, plastmasai, stiklam, metālam, jo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, pirmkārt, uzstāda konteinerus tiem atkritumu veidiem, kurus attiecīgajā vietā savāc lielākos apjomos.
13 pašvaldībās bez iespējām dalīt atkritumus
VARAM pētījumā arī secināts, ka atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras blīvums ir pietiekams vai tuvu pietiekamam 68 pašvaldībās jeb 760 tūkstošiem iedzīvotāju. Dalītās vākšanas pakalpojumu kā apmierinošu novērtēja 31 pašvaldībā jeb 996 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt septiņās pašvaldībās 175 200 iedzīvotāju atkritumu dalītā vākšana ir pieejama tikai laukumos vai atsevišķos punktos. Savukārt bez iespējām piedalīties atkritumu dalītajā vākšanā ir 13 pašvaldību iedzīvotāji, kas liecina par nepieciešamību īpaši veicināt atkritumu šķirošanu tieši tajās pašvaldībās, kur atkritumu dalītas savākšanas infrastruktūras pieejamība ir nepilnīga.
"ES fondu naudas veidā ir iedota "makšķere", lai veicinātu dalīto atkritumu šķirošanu. "
Kā tiks veicināta dalītā atkritumu savākšana tur, kur tās vispār nav? A. Ozola atbild, ka ministrija strādā pie normatīvā ietvara, lai noteiktu, ka uz noteiktu iedzīvotāju skaitu jābūt konkrētam laukumu vai punktu daudzumam. Pēc VARAM aprēķiniem, uz 700 iedzīvotājiem vajadzētu būt vismaz vienam punktam.
"Pašvaldībām būtu jārada iespēja it visur dalīti vākt atkritumus. Šobrīd ES fondu naudas veidā, tēlaini izsakoties, ir iedota makšķere, lai veicinātu dalīto atkritumu šķirošanu. Ja pašvaldības, kas ir atbildīgas savās teritorijās par atkritumu savākšanu, to neizdarīs tagad, šīs normatīvās prasības atceltas netiks un vēlāk vienalga būs jāpilda. Attieksme pret atkritumu šķirošanu ir jāmaina."
Par ES otrā perioda finansējumu visā Latvijā varētu uzstādīt jaunus 1000 punktus un 19 laukumus..
VARAM brīdina, ka tuvākajos gados iedzīvotājiem varētu pieaugt maksa par nešķirotu atkritumu nodošanu. Taču iedzīvotāji nevar būt arī kā ķīlnieki gadījumā, ja pašvaldība konkrētā teritorijā nenodrošina dalīto atkritumu vākšanu.
Īpašs akcents uz bioloģiski noārdāmiem atkritumiem
Latvijai īpašs izaicinājums ir bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide - gan savākšanas, gan pārstrādes (nodalīšanas no pārējās atkritumu plūsmas) jomā. ES prasības nosaka, ka Latvijā līdz 2020. gadam ir jāsamazina šī atkritumu veida noglabātais apjoms līdz 35% no 1995. gada līmeņa. Patlaban bioloģiski noārdāmie atkritumi pēc svara veido aptuveni pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Tie ir, piemēram, kartupeļu mizas, dažādu ēdienu atliekas, viss, kas pūst un ir izmantojams kompostā.
Ja atkritumu savācējs savā projektā būs paredzējis veidot atsevišķus bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerus vai savākšanas laukumus, komersants konkursā par to iegūs papildu punktus, akcentē A. Ozola. "Saprotam, ka liela iedzīvotāju daļa šobrīd var nebūt gatavi bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai, it īpaši daudzdzīvokļu mājās lielajās pilsētās, jo atkritumi ātri vien smako, pievilina grauzējus. Tomēr ir jāmēģina nodalīt bioloģiski noārdāmos materiālus no pārējiem atkritumiem. Tāpēc nākamais ES fonda finansējums būs paredzēts tieši bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei, kur projektu atbalsta intensitāte, ja ES to akceptēs, varētu sasniegt līdz 85%."
Patlaban atsevišķi tiek savākti dārzu, parku un kapu atkritumi, kas atsevišķā vietā tiek kompostēti. Ir bijuši arī mēģinājumi izveidot kompostēšanas laukumus Rīgā, taču tie nebija veiksmīgi, jo iedzīvotājiem tie nav patikuši higiēnas apsvērumu (savairojas peles, žurkas) un izdalīto smaku dēļ.
Getliņos savāc pusi
Kā tomēr risināt šo problēmu? VARAM pārstāve stāsta, ka viena iespēja būtu vairāk izglītot iedzīvotājus un radīt iespēju, it īpaši pilsētās, nodot bioloģiski noārdāmos atkritumus. Varētu paredzēt atsevišķu bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru dalītās vākšanas punktos, biežāk tos izvest vai tos uzglabāt arī atsevišķos laukumos. Vēl viena iespēja ir šāda veida atkritumus mehāniski nodalīt no nešķirotiem atkritumiem. Privātmāju rajonos, it īpaši lauku reģionos, veiksmīgs varētu būt risinājums, atkritumu savācējiem iegādājoties specializētu transportu dalīto atkritumu vākšanai.
"Liela iedzīvotāju daļa šobrīd var nebūt gatavi bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai, it īpaši daudzdzīvokļu mājās lielajās pilsētās, jo atkritumi ātri vien smako, pievilina grauzējus. "
"Ja SIA "Getliņi EKO", kur nonāk apmēram puse no visiem Latvijas atkritumiem, izveido bioloģisko atkritumu apstrādes sistēmu, tad Latvijai ir potenciāls līdz 2020. gadam sasniegt ES izvirzītos mērķus," saka A. Ozola.
VARAM pārstāve min, ka Rīgas pašvaldībā top jauns publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis atkritumu pārstrādes jomā. To apstiprina arī Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Dzintra Āboltiņa, uzsverot, ka pašvaldība patlaban strādā pie PPP modeļa, kā sadarbības partneri saredzot "Getliņi EKO".
Kompostu varētu izmantot ceļu būvē
Bet kur šādu kompostu likt? Jau sadalījušos bioloģiski noārdāmos atkritumus varētu izmantot dārzos un parkos zemes uzlabošanai, spriež A. Ozola. Tomēr augsnē var palikt mazi plastmasas gabaliņi vai cita veida piemaisījumi, šis materiāls nav ar tādu kvalitāti, lai būtu izmantojams tur, kur audzē pārtiku. Iespējams, kompostu varētu izmantot ceļu būvē apzaļumošanas darbos, kā arī atkritumu poligonos, lai pārsegtu apglabātos atkritumus, kas jau tiek darīts arī tagad.
Tā kā plānots savākt vairāk bioloģiski noārdāmā materiāla, arī melnzemes būs vairāk. Vai to plānots tirgot? "Potenciāli - jā," teic A. Ozola. "Saeimā esam iesnieguši likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kurā vēlamies augsnei paaugstināt dabas resursu nodokli, lai tās izmantošana kļūst dārgāka un to, piemēram, neizmantotu ceļu būvei. Bet kā papildu iespēju izskatām, vai nevajadzētu ieviest šāda veida komposta lietošanu ceļu būvē kā obligātu prasību."
Tā kā komposta pārvadāšana lielos attālumos neatmaksājas, šis varētu būt reģionāla mēroga tirgus. Līdzīgs risinājums ar bioloģiski noārdāmo materiālu izmantošanu ceļu būves procesā ir ieviests Igaunijā.
Veicināt papīra, stikla pārstrādi
Bez bioloģiski noārdāmiem materiāliem otrus 50% veido dažāda veida plastmasa, papīrs, stikls un cita veida atkritumi. A. Ozola atzīst, ka labprāt atbalstītu, piemēram, stikla vai papīra otrreizējās pārstrādes ražotnes izveidi, jo, piemēram, Līgatnes papīrfabrikas vairs nav, tāpēc "šim projektam jābūt ar biznesa pamatojumu".
Vairāki poligoni, atdalot bioloģiski noārdāmos atkritumus no pārējiem atkritumiem, iegūst RDF (kurināmais, ko ražo no pārstrādei nederīgajiem atkritumiem), kuru pārdod cementa ražotājam "Cemex". Taču to importēt uzņēmumam ir lētāk, tāpēc vietējo ražojumu komersants iepērk nelabprāt. Vairāku pašvaldību atkritumu pārstrādes uzņēmumi interesējas, kā izmantot RDF kā kurināmo, ražojot siltumu vai no siltuma elektrību.
"Nauda nav cieši iezīmēta. Ir novilkta līnija starp pārstrādi un savākšanu, bet tieši, kāda veida pārstrāde – tas nav noteikts ļoti konkrēti. Svarīgi, kur veidojas pieprasījums, kur ir dzīvotspējīgi projekti, jo uzņēmumi ne tikai jārada, bet arī jāuztur," secina VARAM valsts sekretāra vietniece.
