Tomēr atpalicība, pateicoties galvenokārt Eiropas Komisijas prasībām (līdz 2030. gadam jāpanāk, ka noglabāti tiek tikai 10–15% atkritumu), Eiropas Savienības fondu miljonu līdzfinansētiem projektiem, kā arī pašvaldību, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aktivitātēm un iedzīvotāju apzinīguma pieaugumam, pakāpeniski iet mazumā.
Otrreizējā pārstrādē – pārāk maz stikla atkritumu
Viens no izlietotā iepakojuma veidiem, kam nebūtu uz gadu desmitiem jāiegulst zemē, bet ko var laist atkārtotā apritē, pārstrādāt jaunā iepakojumā, dažādos būvniecībā izmantojamos vai abrazīvos materiālos, ir stikls. Taču, kā norāda SIA "Eco Baltia Grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, mūsu valstī ik gadu atkritumos nonāk gandrīz 55 tūkstoši tonnu stikla taras, no tā tikai 36 tūkstoši tonnu – otrreizējā pārstrādē. Turklāt, ja stikla iepakojums uzreiz netiek savākts tā radīšanas vietā, šķirošanas līnijās to izņemt ir grūti: trauslais materiāls jau ir saplēsts, sasmērēts, turklāt šie atkritumi ir asi, bojā iekārtas un savaino strādnieku rokas, kā rezultātā iegūtā izejviela nav vairs kvalitatīva.
Protams, salīdzinājumā ar vairāk nekā 800 tūkstošiem tonnu atkritumu, ko Latvijā ik gadu "saražojam", stikla īpatsvars nav liels, taču šis sektors ļoti prasās tapt sakārtots, un to paģēr arī Eiropas Komisija.
"Atkritumi Eiropā ir ļoti liela problēma: otrreizējā izejviela, kas netiek atgūta un diendienā tiek zaudēta, ir apmēram 600 miljoni tonnu," skaidro M. Simanovičs. "Protams, saistībā ar aprites ekonomiku mērķis ir atgūt šos materiālus visā pilnībā."
Vides aizsardzības un reģionānālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola uzsver: "Latviju tiešām gaida nopietns izaicinājums – atkritumu apsaimniekošanas mērķi laika posmā līdz 2020. gadam un arī pēc tam. Pērnā gada nogalē ES Padome un Parlaments pēc aptuveni divus gadus ilgām sarunām vienojās par mērķi, ka līdz 2035. gadam no visiem sadzīves atkritumiem, kas tiek radīti, poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk kā 10 procentus. Atsevišķi un arī ļoti ambiciozi mērķi ir saistībā ar dažādiem iepakojuma veidiem, un pašlaik uzmanības centrā ir tieši stikls. Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešami attiecīgi risinājumi normatīvajā regulējumā, jāparedz investīciju atbalsts un arī jārod veiksmīga sadarbība ar privāto sektoru, kam būtu interese gan vākt stikla materiālu, gan arī pēc tam to pārstrādāt. Kā liecina nesen veiktais pētījums, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju dalītās atkritumu vākšanas pakalpojums savas dzīvesvietas tuvumā nav pieejams, faktiski tikai trešajai daļa valsts iedzīvotāju tas ir nodrošināts labā vai apmierinošā kvalitātē."
Bezmaksas konteineri visā Latvijā
"Noteiktais 10 procentu apjoms nozīmē, ka mums būs jāsašķiro nevis viena no trim vai piecām stikla pudelēm, bet būtībā viss šis materiāls, pirmkārt gādājot par iedzīvotājiem pieejamiem šķirošanas punktiem," uzsver M. Simanovičs. "Līdz 2020. gadam tieši stikla pārstrādes mērķis ir noteikts 68 procentu apmērā, un tas ir ļoti būtisks tādam materiālam, kuru, piemēram,atšķirībā no polimēriem nav tik viegli savākt, šķirot un pārstrādāt. Lai šķirošanas līmeni kāpinātu, nepieciešama liela enerģija gan no uzņēmēju, gan ministriju, gan pašvaldību puses. Protams, jāpilnveido arī pašu iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi."
Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia Vide" direktors, stāsta: "Savāktais stikls aiziet dažādā pārstrādē, lielākā daļa uz Igauniju un Lietuvu, kur no seniem laikiem ir saglabājušās stikla ražotnes. Mūsu valstī šādu rūpnīcu nav. Ne vienmēr stikls ir sašķirots tik labi, ka der otrreizējai iepakojuma izgatavošanai, tādēļ 20 procentus izmanto ceļu būvniecībā, abrazīvo materiālu ražošanai, būvniecībā un ar to saistītajā ķīmijas ražošanā. Mūsu iniciatīva ir stikla savākšanu attīstīt arvien vairāk, arvien gudrāk."
"Pašlaik uzmanības centrā ir tieši stikls."
SIA "Eco Baltia Vide" iniciatīva efektīvākai šā veida atkritumu savākšanai pirmkārt saistīta ar piemērotas infrastruktūras izveidi vai paplašināšanu, kas ļaus nošķirot stikla taru no sadzīves atkritumiem to rašanās vietā. "Ja par to jautā pašvaldības operatoram, uzreiz ir jautājums – cik maksās papildu konteineru uzstādīšana stiklam? Mēs piedāvājam,iesaistot pašvaldības, Latvijā izvietot 1000 konteineru stikla savākšanai, kas ļaus gada laikā savākt vismaz 5000 tonnu stikla, tādējādi no tā apjoma, kas šobrīd nogulst poligonos, gribam ceturtdaļu ar šo projektu izvilkt ārā."
Tā kā pašlaik vien retās pašvaldībās ir izvietots iedzīvotāju skaitam atbilstošs stiklam paredzētu konteineru daudzums, "Eco Baltia Vide" aicina bezmaksas konteineru izvietošanai pieteikties ikvienu Latvijas pašvaldību. Turpmākais – atkritumu savākšana un nogādāšana pārstrādei – paredzēts vai nu sadarbībā ar pašvaldības teritorijā jau strādājošu operatoru, vai "Eco Baltia Vide" spēkiem, šim uzņēmumam sedzot arī visas izmaksas.
"Neskatoties uz to, vai mēs kādā pašvaldības teritorijā sniedzam savus pakalpojumus vai nē, aicinām pašvaldības pieteikties šai akcijai, un tad varētu kopīgi izvērtēt, kur šos konteinerus novietot," tā J. Aizbalts.
Publiskās vietās plānots izvietot lielākus (1,5–2,5m3) zvanveida konteinerus uz katriem 500 iedzīvotājiem, savukārt mazāka tilpuma konteineri (0,66–1,1 m3) uz katriem 300 iedzīvotājiem paredzēti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, skolās un tamlīdzīgās vietās.
Konteineru izvietošanas vietas palīdzēs noteikt zinātnieki
J. Aizbalts ir pārliecināts, ka šis projekts nesīs lielu labumu: būs mazāk atkritumu poligonos, līdz ar to saruks to apsaimniekošanas izmaksas un pagarināsies poligonu izmantošanas laiks, šķirošanas iekārtas kalpos ilgāk, kā arī samazināsies traumu risks šķirošanas punktu darbiniekiem. Sakārtojot šo atkritumu savākšanas sektoru, ātrāk būs iespējams arī īstenot Eiropas Savienības un Latvijas valsts izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanā. Tas palīdzēs uzlabot arī vietējo pašvaldību tēlu savu iedzīvotāju acīs, piedāvājot labāku servisu.
Līdzīgu viedokli pauž arī A. Ozola: "Iniciatīva izvietot plašāk šādus stikla iepakojuma savākšanas punktus no ministrijas viedokļa ir atbalstāma: tā palielinātu gan dalīti savāktā materiāla īpatsvaru, gan arī vienlaikus ar izglītojošām kampaņām palīdzētu iedzīvotājiem labāk izprast, kāpēc šķirošana vispār vajadzīga, un veidot to par ikdienas ieradumu. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, kas bija pieejams pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, pagājušajā gadā nebija īsti populāra aktivitāte, tādēļ šādu iniciatīvu – privāti uzstādīt papildu dalītās vākšanas konteinerus – mēs vērtējam visnotaļ pozitīvi."
"Jāpilnveido arī pašu iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi."
Līdztekus bezmaksas stikla konteineru izvietošanai pašvaldību teritorijās "Eco Baltia Vide" sadarbībā at Latvijas Universitātes pētniekiem ir uzsākusi pētījumu, kas ļaus ievērojami uzlabot pašreizējās šķiroto atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti.
Latvijas Universitātes pētnieks Aldis Ērglis pētījumu īsumā raksturo šādi: tajā izmantos mobilo statistiku, tā dēvētos lielos datus. "Tas ir Latvijā unikāls pētījums,ar kura palīdzību izstrādāsim zinātniski pamatotu modeli, kas spēs precīzi, pat adrešu līmenī, norādīt, tieši kur novietojami stikla vākšanas konteineri un cik bieži plānojama to izvešana." Viņš arī piebilst – pašlaik atkritumu apsaimniekošanas jomā pielieto dažādus modeļus, bet jautājums – cik lielā mērā tie atbilst realitātei, turklāt to plānošanai parasti tiek izmantoti vismaz gadu veci dati.
Analizējot pētījuma datus, iedzīvotāju paradumus un uzvedības modeļus, tiks izstrādāta inovatīva un iedzīvotājiem ērta atkritumu savākšanas pieeja, kas atbildīs aktuālajam iedzīvotāju pieprasījumam un ļaus plānot konkrētās vietas noslodzi.
No sistēmas uzlabošanas līdz jaunām ražotnēm
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe jauno iniciatīvu vērtē atzinīgi: "Stikls ir visnelāgākais materiāls kopējā atkritumu plūsmā. Tas nepatīk ne šķirošanas līnijām, ne šķirotāju rokām. Otrkārt, labi, ka projekta plānošanā ir viedā pieeja. Var jau darboties un imitēt darbības, bet mētāšanās no viena modeļa pie cita labumu nenes. Iekustināt šo sistēmu nav ātrs darbs, tālab atkritumu apsaimniekošanas jomas dalībniekiem nevajag savā starpā konkurēt, bet papildināt pašreizējo sistēmu. Ir labi, ka Latvijas uzņēmēji paši rada pievienoto vērtību. Desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos darbības notiek ļoti atšķirīgi, un tur, kur neveicas, papildu konteineri būs ļoti noderīgi. Bet mums katram vajadzētu arī iemācīties šos atkritumus mazāk radīt."
Minētajam projektam ir vēl daži tālejoši mērķi. Kā skaidro M. Simanovičs, "Eco Baltija Grupa" ir koncerns, kas nodarbojas ne tikai ar atkritumu savākšanu, šķirošanu, bet tās sastāvā ir arī otrreizējo izejvielu pārstrādes rūpnīcas "PET Baltija" un "Nordic Plast". "Tieši stikla jomā pagaidām šādas pārstrādes rūpnīcas nav. Es ceru, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies paaugstināt stikla savākšanas rādītājus un tādējādi arī savāktā stikla kvalitāti, kas beigu beigās novedīs pie pārstrādes iniciatīvām un intereses par stiklu kā pārstrādes materiālu."
Pirmie modeļi saistībā ar pašreizējās sistēmas efektivizāciju varētu būt gaidāmi aprīlī, bet pēc vienošanās ar pašvaldībām jaunus konteinerus plašāk varētu uzstādīt līdz gada vidum.
Stikla pārstrādes rūpnīca gan varētu būt gaidāma tikai pēc vairākiem gadiem – kad uzlabotā stikla iepakojuma savākšanas sistēma būs ļāvusi aplēst, tieši kāda ražotne būtu tā, kas atbilstu pieprasījumam, materiālu izcelsmei un atmaksātos. Patlaban Eiropas Savienības līdzfinansējums 2,6 miljonu eiro apmērā ir piesaistīts projekta pirmajam posmam Salaspils novada Laucienā, kur šā gada beigās paredzēts sākt stikla šķirošanas fabrikas būvniecību.
