Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: VARAM
Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 76 228 329 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda (KF) līdzekļi – 26 679 915 eiro, bet nacionālais finansējums (pašvaldību, privātais finansējums) - 49 548 414 eiro. Programmu plānots īstenot trīs atlases kārtās. To paredz 30. augustā valdības atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikums. Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" īstenošanas noteikumi" vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).
Projektu atlases jau gada nogalē
Pēc tam, kad EK būs izvērtējusi Ministra kabineta (MK) noteikumos iekļauto valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus nosacījumiem, plānots izsludināt projektu iesniegumu atlases. Tas varētu notikt šī gada nogalē – novembrī, decembrī. 2014.-2020. gada ES plānošanas periodā projektu iesniegumu atlases un projektu uzraudzību veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Atlases kārtas plānots izsludināt ar nelielu laika atstarpi, ņemot vērā CFLA projektu vērtēšanas kapacitāti. Visas atlases kārtas tiks rīkotas pēc atklāta konkursa principa, skaidro VARAM.
Projektus varēs iesniegt gan pašvaldības un pašvaldību iestādes, gan komersanti. Interesi par šo pasākumu ir izrādījuši gan atkritumu apsaimniekošanas jomas pārstāvji, kam arī ir saistoša direktīvās noteikto mērķu sasniegšana, gan pašvaldības, atklāj VARAM.
Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:
Akcents uz bioloģiski noārdāmiem atkritumiem
Izvērtējot ES direktīvās noteikto mērķu sasniegšanas iespējas, kuru realizācijai būtu nepieciešams ES struktūrfondu ieguldījums, secināts, ka visbūtiskākais atbalsts ir nepieciešams Atkritumu pamatdirektīvā 2008/98/EK par atkritumiem noteikto dalītās savākšanas un pārstrādes mērķu izpildes veicināšanai. Tādējādi tiktu veicināta ne tikai šajā direktīvā noteikto mērķu izpilde, bet arī poligonu direktīvā (1999/31/EK) un iepakojuma direktīvā (94/62/EK) noteikto mērķu sasniegšana. Tāpat secināts, ka minēto atkritumu veidu pārstrādes iekārtu jaudas Latvijā ir nepietiekamas vai to nav vispār.
Attiecīgi bioloģiski noārdāmie atkritumi un sadzīves atkritumi (papīrs, kartons, plastmasa, stikls, metāls) ir prioritārās atkritumu veidu plūsmas, kuru pārstrādei mērķtiecīgi sniedzams ES fondu atbalsts. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā ir risks direktīvu prasību neizpildei, tamdēļ šo atkritumu veidu pārstrādei no Kohēzijas fonda (KF) novirzīti 15,64 miljoni eiro, kas ir apmēram 60% no atkritumu pārstrādei kopējā pieejamā KF finansējuma.
Sadzīves atkritumu pārstrādei tiks novirzīti 9,45 miljoni eiro, kas ir apmēram 35% no kopējā KF finansējuma.
Tomēr kā stimulējošs efekts atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai atbalsts plānots arī citu atkritumu veidu pārstrādei, piemēram, elektrisko vai elektronisko atkritumu, kompozītmateriālu, būvniecības atkritumu pārstrādei u.c. Šo atkritumu veidu pārstrādei pieejami 1,58 miljoni eiro jeb apmēram 5% no kopējā KF finansējuma šim specifiskā atbalsta mērķa pasākumam.
KF atbalsts tiek sniegts tikai Latvijā radītu atkritumu pārstrādei, kas tomēr neliedz šajās iekārtās pārstrādāt arī importētus atkritumus. Importēto atkritumu pārstrādes izmaksas projektā ir jāiekļauj kā projekta neattiecināmās izmaksas, un var veidot ne vairāk kā 80% no kopējām pārstrādes iekārtas izmaksām.
Finansējuma piešķiršanas galvenie kritēriji
Katrai projektu iesniegumu atlases kārtai ir noteikts maksimāli pieejamais finansējums, taču projektam atsevišķi nav noteikts ne izmaksu augstākais, ne zemākais slieksnis. Tomēr, lai nodrošinātu projektu izmaksu efektivitāti, ir izvirzīts nosacījums, ka projekta attiecināmās izmaksas uz vienu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas jaudas tonnu nedrīkst pārsniegt 411 eiro, attiecībā uz sadzīves atkritumu un citu atkritumu veidu pārstrādi – 501 eiro.
"Latvija ir maza valsts, un likumsakarīgi, ka iepakojuma apjomi šeit nav lieli, protams, arī materiālu šķirošanā šeit ir kur attīstīties."
Kā norādīts MK noteikumos, finansējuma saņēmējam projektā jānodrošina vismaz 65% līdzfinansējums attiecināmo izmaksu segšanai saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzē veikto aprēķinu.
Mērķis pārstrādāt 59% gada laikā radīto atkritumu
Ar KF atbalstu plānots palielināt atkritumu pārstrādes jaudas par 172 000 tonnu gadā, kas tādējādi ļautu tuvināties direktīvās noteikto mērķu sasniegšanai. Tomēr būtiska ir ne tikai investīciju piesaiste, bet arī nacionāla līmeņa iniciatīvas, piemēram, izmaiņu veikšana normatīvajos aktos, ražotāja atbildības sistēmas pilnveide u.c., kas veicina efektīvāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību, norāda VARAM. Tādējādi plānots, ka Latvijā 2023. gadā pārstrādāti un reģenerēti būs 59% no attiecīgajā gadā radītā atkritumu apjoma (šobrīd šis rādītājs ir apmēram 37%).
Plānots, ka 2025. gadā tiks pārstrādāti 60%, bet 2030. gadā - 65% no mājsaimniecības atkritumiem. Savukārt atkritumu poligonos 2030. gadā būs atļauts apglabāt tikai 10% no mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Par šiem mērķiem ES Padomes darba grupās vēl notiek sarunas starp ES dalībvalstīm un ES institūcijām. Šobrīd vēl ir pāragri spriest, vai šie mērķi tiks apstiprināti. Šie ir ambiciozi mērķi ne tikai Latvijai, bet arī citām ES dalībvalstīm. Tomēr, plānojot atkritumu apsaimniekošanas attīstību un tai nepieciešamās investīcijas, ir jārēķinās, ka atkritumu dalītās savākšanas un pārstrādes apjomi būs būtiski jāuzlabo, akcentē VARAM.
Rīgā šķiro tikai 10% atkritumu
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes direktora vietniece, direktora biroja vadītāja Inga Ivanova skaidro, ka 2015. gadā kopējais savākto nešķiroto atkritumu daudzums Rīgā bija aptuveni 231 073 tonnas (jāņem vērā, ka tiek fiksēts savāktais sadzīves atkritumu daudzums pēc tilpuma – kubikmetros, bet apglabāšanai poligonā tie tiek nodoti pēc svara - tonnās, pārrēķina koeficients ir mainīgs, un normatīvajos aktos vēl nav izstrādāta metodika tā noteikšanai, tas pats attiecas arī uz šķirotiem atkritumiem). Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem, no kopējā savākto atkritumu daudzuma tiek atšķiroti ap 10% atkritumu.
Rīgā aptuveni 500 vietās ir izvietoti konteineri dalītiem atkritumiem, tostarp arī tādi, kur var ievietot PET pudeles. Konteineru daudzumam ir tendence pieaugt, jo sadzīves atkritumu apsaimniekotāji pakāpeniski izvieto arvien vairāk konteineru dalītiem atkritumiem.
Patlaban Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde realizē projektu "Pētījums par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām", kurā būs noteikti veicamie pasākumi ceļā uz Latvijas vides politikas mērķi atkritumu apsaimniekošanas jomā - "Novērst atkritumu rašanos un nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzumu samazināšanu, nodrošināt atkritumu racionālu izmantošanu, kā arī atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā".
Gadā rada divus miljonus tonnu sadzīves atkritumu
VARAM informācija liecina, ka kopumā pērn Latvijā sadzīvē radīti divi miljoni tonnu atkritumu (izņemot bīstamos atkritumus), savukārt 850 000 tonnas ir vidēji gadā mājsaimniecībās radīto atkritumu daudzums. Lielāko apjomu no šiem atkritumiem veido tieši nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms. Patlaban poligonos tiek noglabāti 80% no visiem atkritumiem, bet tikai 20% - otrreiz pārstrādāti. LV portāls jau rakstīja, ka, lai turpinātu attīstīt atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un veicinātu materiālu vairākkārtēju izmantošanu, jūlija beigās valdība atbalstīja VARAM sagatavotos MK noteikumus Nr. 494 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1. pasākuma "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumi" nosacījumus, kuri vēl jāakceptē EK. Šiem mērķiem līdz 2022. gada beigām plānotais finansējums ir 15 651 680 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 5 478 088 eiro.
Latvijas pašvaldībās uz 2014. gada 1. septembri izveidots 3071 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts un 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, papildus 50 pašvaldībās tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot savākšanas maršrutus.
Atbildīga katra pašvaldība
VARAM norāda, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 1. un 2. punktu un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. pantu katra pašvaldība ir atbildīga par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā, tajā skaitā arī par atkritumu dalītās savākšanas organizēšanu. Vietās, kur nav pieejami konteineri sadzīves atkritumu dalītai savākšanai, iedzīvotāji var vērsties pie nama apsaimniekotāja ar lūgumu vienoties par šādu konteineru izveidošanu.
Konteinerus atsevišķiem sadzīves atkritumu veidiem ir iespējams izvietot arī pie daudzdzīvokļu namiem ar atkritumu vadiem. Šāda prakse pastāv jau šobrīd. Atkritumu vadi tiek izmantoti nešķirotiem sadzīves atkritumiem, bet konteineri, piemēram, papīram un plastmasai, tiek izvietoti ārpusē namu tiešā tuvumā.
Savukārt nolietotu elektrotehniku un baterijas ir iespējams izmest videi kaitīgo preču savākšanas punktos un šķiroto atkritumu savākšanas laukumos. Šobrīd arī lielākajos lielveikalos visā Latvijā pircēju ērtībai ir izvietoti speciāli konteineri, kuros var izmest nolietotās mazās elektroiekārtas un baterijas.
Vēlas būvēt stikla pārstrādes rūpnīcu
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia grupa" valdes loceklis Jānis Butkevičs vērtē, ka Kohēzijas fonda līdzekļu pieejamība atkritumu pārstrādei ir būtisks stimuls jaunas pārstrādes iekārtas izveidei Latvijā. SIA "Eco Baltia grupas" uzņēmumi "PET Baltia" un "Nordic Plast" jau šobrīd pārstrādā desmitus tūkstošus tonnu plastmasas gadā vērtīgās izejvielās jaunu plastmasas produktu ražošanai, un "Eco Baltia grupa" plāno iesniegt projektu pieteikumus arī 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvei. Sagatavošanas stadijā ir projekta pieteikums stikla pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Šajā rūpnīcā paredzēts pārstrādāt līdz pat 15 000 tonnu stikla iepakojuma gadā. Tieši stikla pārstrāde tiek minēta kā problēma, kas pārstrādes jomā būtu jārisina Latvijai, un projekta īstenošana palīdzēs šo problēmu atrisināt. Tāpat tiks meklētas iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus arī citiem pārstrādes projektiem, kuru mērķis ir vēl vairāk kāpināt "Eco Baltia grupa" uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
SIA "Nordic Plast" un AS "PET Baltija" tiek pārstrādāts viss Latvijā savāktais materiāls – PET pudeles, plēves, polipropilēna maisi, kā arī cietās plastmasas iepakojums, taču lielākā daļa pārstrādājamo materiālu, kas tiek pārstrādāti, tiek importēti no ES valstīm. "Latvija ir maza valsts, un likumsakarīgi, ka iepakojuma apjomi šeit nav lieli, protams, arī materiālu šķirošanā šeit ir kur attīstīties," uzsver J. Butkevičs.
