Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.pants bīstamos atkritumus definē kā atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus. Šīs īpašības un sastāvdaļas ir noteiktas MK noteikumos Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".
Bīstamos atkritumus nedrīkst mest vienā konteinerā ar sadzīves atkritumiem – tie jānodod speciāli tam paredzētās vietās. Jāņem arī vērā, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.pantam sadzīves atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, savā teritorijā organizē pašvaldības. Informāciju par to, kur var nodot bīstamos atkritumus, var iegūt vortālā atkritumi.lv. Tāpat ir vērts painteresēties vietējā pašvaldībā vai pie atkritumu apsaimniekotāja.
Kādi ir bīstamo atkritumu veidi?
Pie bīstamajiem atkritumiem, kas vairumam no mums ir atrodami vai var tikt radīti mājās un sadzīvē, var pieskaitīt:
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 19.pants aizliedz sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī jaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanas atkritumiem. Tas nozīmē to, ka bīstamie atkritumi tiek noglabāti to poligonā, kā to paredz likuma 20.panta 10.punkts.
Bīstamie atkritumi uz savākšanas punktiem ir jānogādā pašiem. Tiesa, kā norādīts Vides un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2013-2020, Latvijā šī sistēma pilnībā nav izveidota, jo iedzīvotājiem šķirošanas laukumos ir iespējams nodot tikai atsevišķu veidu sadzīvē radušos videi kaitīgo preču atkritumus, piemēram, baterijas un elektropreces. Šķirošanas laukumos bīstamos atkritumus glabā ne ilgāk kā trīs mēnešus.
Baterijas sākumā var uzglabāt arī paštaisītās tvertnē
AS "Latvijas Zaļais punkts" skaidro, ka baterijas tiek iedalītas pie bīstamajiem atkritumiem, jo tās satur apkārtējai videi un cilvēku, dzīvnieku veselībai bīstamas vielas – smagos metālus. Tieši tāpēc baterijas nedrīkst mest pie sadzīves atkritumiem vai kādā no iepakojuma šķirošanas konteineriem. Visas baterijas ir jāizmet speciālās šķirošanas tvertnēs (plastmasas vai kartona kastītēs), kas parasti atrodas publiskās vietās: veikalos, skolās, universitātēs, degvielas uzpildes stacijās u.tml.
Informāciju par to, kur nogādāt baterijas un atkritumus, var atrast šeit. Bateriju nodošanas punkti atrodas arī visos RIMI, SuperNetto, Narvesen, ELVI, Maxima veikalos, kā arī "Lukoil", "Lattelecom", "RD Electronics" un "Latvenergo" apkalpošanas punktos. Atsevišķi bateriju savākšanas konteineri ir uzstādīti arī daudzās Latvijas skolās.
Pirms bateriju izmešanas šķirošanas tvertnēs tās var uzglabāt mājās, izveidojot tām īpaši paredzētu vietu, piemēram, nelielu kartona kastīti vai plastmasas trauciņu ar vāciņu. Paša gatavotai bateriju tvertnei var izmantot arī pārtikas produktu plastmasas vai kartona iepakojumu. Tad, kad paša gatavotā bateriju šķirošanas tvertne ir piepildījusies, tās var izmest speciālajās tvertnēs kādā no publiskām vietām.
Elektropreces var pieņemt arī komersanti
Elektropreces noteikti būtu jānodod pārstrādei, jo tajās ir daudz dzīvajiem organismiem kaitīgu vielu un smago metālu, kas dabā sadalās un piesārņo vidi, savukārt ledusskapju saldētavās atrodošais freons noārda ozona slāni.
AS "Latvijas Zaļais punkts" norāda: svarīgi atcerēties, ka elektropreces utilizācijai no iedzīvotājiem tiek pieņemtas bez maksas, savukārt par to nogādāšanu uz speciālajām pieņemšanas vietām ir jāparūpējas pašiem. Informāciju par to, kur var nodot elektropreces, var atrast šeit.
Nododot elektropreces utilizācijai, tām jābūt neizjauktām, proti, ledusskapim jābūt ar kompresoru, televizoram – ar kineskopu, datoram – ar mātes plati u.tml. Ja elektroprece būs izjaukta un visas otrreizējai pārstrādei derīgās sastāvdaļas izņemtas, atkritumu apsaimniekotājs par tās utilizāciju var pieprasīt samaksu kā par sadzīves atkritumiem.
Jāņem vērā arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.(4) pants. Tas nosaka: ja komersants piegādā jaunu mājsaimniecības elektrisko vai elektronisko iekārtu, tad piegādātājam jānodrošina arī vecās, līdzīga tipa un tādu pašu funkciju iekārtas savākšana bez maksas. Tas nozīmē, ka, ja ir iegādāts, piemēram, ledusskapis, tad komersantam, kas to piegādā, vecais ledusskapis ir jāpieņem un jāaizved bez maksas.
AS "Latvijas Zaļais punkts" atgādina, ka parasti namu apsaimniekotājs vai pašvaldība pāris reizes gadā organizē nolietojušos un bojātu elektropreču savākšanu – t.i., pa pilsētu dodas specializēts transports, kas savāc elektropreces no daudzdzīvokļu namu un privātmāju pagalmiem. Tas nozīmē, ka laicīgi der painteresēties pie sava namu apsaimniekotāja vai pašvaldības, vai tuvākajā laikā nav plānota elektropreču savākšana.
Ja nolietojušos vai sabojājušos elektropreci nav iespējams uzglabāt, ir jāzvana mājas atkritumu apsaimniekotājam, kas izved sadzīves atkritumus, un jāpasūta speciāls transports. Tas būs maksas pakalpojums, un tā izmaksas tiks noteiktas, ņemot vērā veicamo attālumu.
AS "Latvijas Zaļais punkts" norāda: bieži vien iedzīvotāji vecās elektropreces novieto pie sadzīves atkritumu konteineriem daudzdzīvokļu māju pagalmos, bet pēc kāda laika tās ir paņemtas. Visbiežāk šādās situācijās elektropreces paņem nelegālie metāluzpircēji. Tomēr tie parasti nedomā par vides aizsardzību un to, ka tās jāutilizē - tām tiek neprofesionāli noņemtas tikai vērtīgās detaļas. Piemēram, pavirši noņemot metāla detaļas ledusskapim, gaisā nokļūst arī freons, kas noārda mūsu planētas ozona slāni.
Medicīnas atkritumi ir jānodod aptiekās
Zāles uzskatāmas par nederīgām ne tikai, ja ir beidzies to derīguma termiņš. Zāles nedrīkst lietot, ja tās tikušas nepareizi uzglabātas vai ir bojāts iepakojums. Aptiekās var nodot aerosolu iesaiņojumus, asus priekšmetus (šļirces, adatas, skalpeļi), dzīvsudraba termometrus.
Latvijā nederīgu zāļu savākšana nenorit organizēti un visas aptiekas vecās zāles nepieņem. Šāds pienākums nevienā normatīvajā aktā tām nav noteikts kā obligāts – tā ir katras aptiekas brīva griba. Turklāt nederīgu medikamentu utilizācija nozīmē papildu izmaksas, jo tas nav lēts pakalpojums.
Tomēr iedzīvotājiem vajadzētu saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi un atcerēties: atkritumos izmesti vai kanalizācijā noskaloti medikamenti piesārņo gaisu un ūdeni, turklāt var būt kaitīgi citiem dzīviem organismiem, piemēram, zivīm un dzīvniekiem. Nav izslēgts, ka šīs toksiskās vielas, pēc tam lietojot uzturā šīs zivis vai dzīvniekus, var nonākt arī cilvēka organismā.
Neizlietotas un nederīgas zāles ir jānodod aptiekā, un pareiza rīcība ir šāda:
Vairāk par to, kāpēc ir jānodod zāles, var lasīt LV portāla skaidrojumā "Nederīgas zāles ir jānodod aptiekā"
Arī sadzīves ķīmija ir bīstama
Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija norāda: ikdienā mēs lietojam ļoti daudzus sadzīves ķīmijas produktus, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, telpu uzkopšanas līdzekļus, gaisa atsvaidzinātājus, matu krāsas, krāsu atšķaidītājus, dažādus aerosolus, traipu tīrīšanas līdzekļus, kosmētiku, augu aizsardzības līdzekļus un daudzus citus. Daudzi no šiem izstrādājumiem satur dažādas ķīmiskas vielas, kam piemīt bīstamas īpašības.
Ķīmiskās vielas, kas ir šo dažādo izstrādājumu sastāvā, var gan rosināt vairākas saslimšanas, gan kaitēt apkārtējai videi. Tāpēc, pirms lietot kādu produktu, ir jāizpēta tā etiķete, kas var norādīt uz produkta bīstamību, ja tāda ir. To norāda simbola veidā ar melnu krāsu uz oranža pamata. Šie simboli ir noteikti ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" un atrodami to 15.pielikumā.
Šādu bīstamu vielu iepakojums būtu jāattīra, pirms to izmest, tomēr, ja tas nav iespējams, tad tas ir jānogādā uz savākšanas punktu. Kartē redzams, ka šobrīd diemžēl šāda veida atkritumus pieņem tikai Rīgas un Jelgavas apkārtnē.
Jānodod arī būvniecībā radušies atkritumi
Pēc remonta vienmēr pāri paliek būvniecības atkritumi, kuri satur betonu, koksni, metālus, kā arī dažādi ģipša paneļi, eļļas, ķimikālijas un jumta apdares materiāli. Būvniecības atkritumi var saturēt arī videi un cilvēka veselībai bīstamas vielas, un, nepareizi apglabāti, tie var radīt augsnes piesārņojumu. Savukārt nokrišņu rezultātā var tikt piesārņoti pazemes ūdeņi. Piesārņojumu rada arī visādas pēc remonta palikušas lakas, krāsas, šķīdinātāji. Iepakojums pēc vielu izlietošanas ir jāattīra; ja to nav iespējams izdarīt, tad tas tiek pieskaitīts pie bīstamajiem atkritumiem.
Jāņem vērā, ka remontdarbu veicējam pašam jāparūpējas par radušos būvgružu un bīstamo atkritumu utilizāciju un no saviem līdzekļiem jāsedz radušās izmaksas.
Papildu informāciju var iegūt LV portāla skaidrojumā "Dzīvoklī remonts. Kur likt būvgružus?"
Nolietotas riepas, eļļas un transportlīdzekļi
Vecas automašīnas tiek likvidētas atbilstoši Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Likuma 3.pantā noteikts, ka tas attiecas uz
Likuma 6.pants nosaka, ka transportlīdzekļa īpašniekam jānodrošina, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots apstrādes uzņēmumam. Transportlīdzekli apstrādes uzņēmumam nodod transportlīdzekļa īpašnieks vai viņa rakstveidā pilnvarota persona. Nodot transportlīdzekli var bez maksas.
Pie bīstamajiem atkritumiem pieder arī automašīnu eļļas un eļļu filtri. Eļļas atkritumi satur dažāda veida piemaisījumus, kuri ir kaitīgi cilvēka veselībai un apkārtējai videi, tāpēc tās jānodod kā bīstamie atkritumi, lai tos vēlāk pārstrādātu.
Visbeidzot, VARAM norāda, ka vienkārši izmest pie atkritumiem un apglabāt parastās atkritumu izgāztuvēs nevar arī nolietotas riepas, jo riepu formas dēļ pēc apglabāšanas to caurumos paliek neizplūdis gaiss. Tas padara apraktās riepas "peldošas", un pēc kāda laika tās "uzpeld", salaužot augsnes virskārtu. Nodotās riepas pārstrādā un ražo gumijas pulveri, ko izmanto celtniecībā, veido aizsargbarjeras. Informāciju, kur nodot nolietotas riepas, var atrast šeit.
