Lielā talka – jau nākamnedēļ

Talkas vietu var pieteikt līdz 20.aprīlim

Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzīmējusi, ka tīra Latvija iet roku rokā ar zaļu Latviju, ar gudru dzīvošanu un gudru, inovatīvu ražošanu. Kustības "Lielā talka" vadītāja Vita Jaunzeme uzsver: "Diemžēl ir cilvēki, kuri ar vislielāko necieņu izturas pret savu valsti, tās dabu un līdzcilvēkiem un kuriem acīmredzami viss ir vienalga, jo viņi piemēslo mūsu skaisto zemi. Tieši šos cilvēkus šogad aicinām mainīties un sekot Raiņa vārdiem "Pastāvēs, kas pārvērtīsies"."

Lai sakoptu Latviju un veidotu kvalitatīvu dzīves telpu, savu roku var pielikt ikviens iedzīvotājs, piedaloties Lielajā talkā vai organizējot individuālus teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbus.

Talkas norises var reģistrēt Lielās talkas mājaslapā līdz 20.aprīļa vakaram. Iedzīvotāju pieteiktās talkas norises vietas Lielajā talkā tiek saskaņotas ar pašvaldībām un apstiprinātas kā oficiālās talkošanas vietas.

Piesakot talkas norises vietu, jābūt gatavam kļūt par atbildīgo uz vietas un koordinēt darbus. Pirms talkas vietas reģistrācijas iedzīvotāji ir aicināti sazināties ar savas pašvaldības koordinatoru.

"Tīra Latvija iet roku rokā ar zaļu Latviju, ar gudru dzīvošanu un gudru, inovatīvu ražošanu."

Katrai talkošanas vietai ir savs atbildīgais, pie kura varēs saņemt bezmaksas atkritumu maisus un kurš informēs, kur pēc talkas šie maisi jāatstāj. Lielās talkas organizatori norāda: "Tikai šajās oficiālajās talkošanas vietās pašvaldību koordinatori piegādās Lielās talkas maisus, kuri šogad būs zilā krāsā." Pašvaldības arī ir atbildīgas par speciālo atkritumu maisu izvešanu.

Ja talkas norises vieta nebūs pieteikta Lielās talkas ietvaros, talkas organizatoram pašam jāparūpējas par atkritumu nogādāšanu tiem paredzētā vietā. Var arī sazināties ar savu pašvaldību, jo daudzas pašvaldības pavasaros un rudeņos organizē speciālo transportu, kas no iedzīvotājiem savāc atsevišķu veidu atkritumus. Kā arī jāatceras, ja sakopšanas darbi ieplānoti pašvaldības īpašumā vai citai privātpersonai piederošā īpašumā, jāsaņem atļauja.

Pašvaldību, izglītības iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un brīvprātīgo entuziastu oficiālās pieteiktās talkas norises vietas var atrast portālā talkas.lv.

Par ūdensobjekta tīrīšanu jāinformē VVD

Valsts vides dienests (VVD) atgādina, ka virszemes ūdensobjektu tīrīšanas darbu veikšanai, ja tie paredz akmeņu, koku vai nogrimušu priekšmetu izcelšanu no grunts, lai veicinātu ūdens caurvadīšanas spēju, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" varētu būt nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus, kuros iekļauti nosacījumi šādas darbības veikšanai.

Pirms ķerties pie ūdensobjekta – upes vai ezera – tīrīšanas, savlaicīgi ir jāsazinās ar attiecīgo VVD reģionālo vides pārvaldi un jānoskaidro paredzētās darbības ietekme uz vidi un to, vai būs nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.

Minētie MK noteikumi nav saistoši, ja ūdensobjekta tīrīšanas darbus plānots veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Šajās teritorijās ūdensobjektu tīrīšanas darbus veic atbilstoši noteiktā kārtībā apstiprinātajiem dabas aizsardzības plāniem un saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

"Pirms upes vai ezera tīrīšanas savlaicīgi ir jāsazinās ar attiecīgo VVD reģionālo vides pārvaldi."

Ar virszemes ūdensobjekta tīrīšanu tiek saprasta peldošu gružu izvākšana, zāles un apauguma likvidēšana, akmeņu un koku izcelšana, nogrimušu priekšmetu izcelšana un citi darbi, tai skaitā gultnes attīrīšana, lai novērstu ūdens caurvadīšanas spēju samazināšanos. VVD tehniskos noteikumus ūdensobjektu tīrīšanai izsniedz gadījumos, kad šīm darbībām saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina skaidro: "Peldošu atkritumu, koku, akmeņu un citu priekšmetu izvākšana no ūdens pēc pavasara paliem, kad tie noskaloti no piegulošajām platībām un vēl nav saistīti ar grunti, ne vienmēr paredz tehnisko noteikumu saņemšanu. Tomēr katrā gadījumā nepieciešams elektroniski vai telefoniski savlaicīgi informēt tuvāko VVD reģionālo vides pārvaldi par šādu darbu plānošanu. Nereti upes un ezeri atrodas aizsargājamās dabas teritorijās ar īpašu statusu un noteikumiem, kā arī citiem ierobežojumiem to apsaimniekošanā. Tāpat ūdensobjektu krastos atrodas aizsargājami biotopi, un no 1.marta līdz pat jūnijam spēkā ir pavasara zivju nārsta liegumi, kas būtiski ierobežo darbību uz ūdeņiem."

Sakopjot ūdensobjektu, jāievēro vairāki nosacījumi

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.475 23.punktu VVD tehniskie noteikumi virszemes ūdensobjekta tīrīšanai nav nepieciešami šādos gadījumos:

• virszemes ūdensobjektu tīrīšanu paredzēts veikt īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izstrādāts un noteiktā kārtībā apstiprināts dabas aizsardzības plāns, ja darbus veic saskaņā ar šo plānu;
• mākslīgu ūdensobjektu tīrīšanai, ja šis ūdensobjekts atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm;
• zivju dīķu tīrīšanai, ja šis objekts neatrodas uz dabiskas ūdensteces;
• ūdensaugu pļaušanai privātās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, ja pļaušana notiek laikposmā no 1.jūlija līdz 31.martam.

Tehnisko noteikumu saņemšanai upes vai ezera tīrīšanai jāvēršas VVD ar iesniegumu, tajā norādot:

• iesniegšanas datumu un vietu;
• iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai firmu, iesniedzēja personas kodu vai firmas vai iestādes reģistrācijas numuru komercreģistrā, adresi un tālruņa numuru;
• tīrīšanai paredzētā virszemes ūdensobjekta nosaukumu un atrašanās vietu;
• teritorijas platību, kuru paredzēts tīrīt, izmantojamo tehnoloģiju un darbu veikšanas termiņu;
• paredzēto rīcību ar izņemtajiem ūdensaugiem un atkritumiem, kas radīsies tīrīšanas darbu laikā, un paredzēto to pagaidu vai pastāvīgās izvietošanas vietu un tās platību;
• teritorijas kartes (mērogs 1: 10000 vai lielāks) vai plānus, kuros attēlota virszemes ūdensobjekta tīrīšanas vieta;
• virszemes ūdensobjekta plānu, kurā norādītas tīrīšanas darbu robežas.

Gadījumā ja paredzēts tīrīt publisko ūdensteci vai ūdenstilpni, arī tādu ūdensteci vai ūdenstilpni, kurā zvejas tiesības pieder valstij, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbu ierosinātājam jāsaņem vietējās pašvaldības rakstiska piekrišana. Kā arī, ja tīrīšanas darbus plānots veikt citai personā piederošā īpašumā, jāsaņem ūdensobjekta īpašnieka rakstiska atļauja darbu veikšanai.

Plānojot ūdensobjekta sakopšanas darbus Lielās talkas laikā, var aizpildīt organizatoru izstrādātu pieteikuma formu ūdensobjekta tīrīšanas saskaņojuma saņemšanai VVD reģionālajā vides pārvaldē.

Veicot ūdensobjekta tīrīšanas darbus, jāievēro prasības, kas noteiktas MK noteikumu Nr.475 30.punktā:

• tīrīšanu veic, nenodarot kaitējumu zivju resursiem;
• upes tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;
• ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;
• ūdensaugus ezeros pļauj, veidojot koridorus, lai nodrošinātu ūdens apmaiņu starp seklūdens un dziļūdens zonām;
• nopļautos ūdensaugus savāc, lai novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos.

LV portāla arhīvā atrodami vairāki talciniekiem noderīgi raksti:

Ja talkas darbi iecerēti plašākos apmērās un rodas nepieciešamība nocirst koku, jāatceras – atsevišķos gadījumos nepieciešama pašvaldības atļauja. Plašāku skaidrojumu par to, kas jāņem vērā, cērtot koku ārpus meža, var lasīt LV portāla rakstā "Pagalmā vai piemājas teritorijā nepieciešams nocirst koku – kā rīkoties?".

Par iespējām utilizēt bioloģiskos atkritumus var lasīt rakstā "Kur likt koku lapas un citus bioloģiskos atkritumus". Nereti talku laikā tiek uzieti arī bīstamie atkritumi, piemēram, elektroiekārtas, izlietotas sadzīves ķīmijas iepakojumi, elektriskās spuldzes. Ko darīt ar bīstamajiem atkritumiem, lasiet rakstā "Bīstamie atkritumi mūsu ikdienā. Kur tos likt?".

Privāto mežu īpašniekiem jāatceras, ka viņu pienākums ir izvest atkritumus no meža, neatkarīgi no tā, kas veicis piesārņojumu. Plašāk par šo tēmu rakstā "Posts mežam – atkritumi".