Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par būvniecības atkritumiem sauc atkritumus, kas radušies būvniecības, renovācijas un ēku nojaukšanas rezultātā, kā arī pārpalikumi un bojātie materiāli, kas radušies celtniecības procesā, vai materiāli, kas būvlaukumā tiek izmantoti īslaicīgi.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Sadzīves atkritumu konteinerā mest nedrīkst
Atkritumi klasificējami vairākās grupās, un uz katru no tām attiecas savi uzglabāšanas un utilizācijas noteikumi. Remontdarbu rezultātā rodas bīstamie atkritumi, kā, piemēram, krāsas, lakas, izolācijas materiāli un dažādi šķīdinātāji, un būvniecības atkritumi, kuri tiek pieskaitīti pie ražošanas atkritumiem.
Par būvniecības atkritumiem sauc atkritumus, kas radušies būvniecības, renovācijas un ēku nojaukšanas rezultātā, kā arī pārpalikumi un bojātie materiāli, kas radušies celtniecības procesā, vai materiāli, kas būvlaukumā tiek izmantoti īslaicīgi. Parasti būvniecības atkritumi no dzīvojamām mājam satur betonu, koksni, metālus, ģipša paneļus, eļļas, ķimikālijas un jumta apdares materiālus.
Nevienu no šiem atkritumu veidiem nedrīkst mest sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 19.pants nosaka: aizliegts sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanas atkritumiem. Tajā skaitā stiklam paredzētajos konteineros loga stiklus mest nedrīkst, tāpat tajos izmest ir aizliegts spoguļus, lampu kupolus un spuldzes.
Katrs pats atbildīgs par būvgružu savākšanu
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pārvaldniekam obligāti līdzās siltumenerģijas, kanalizācijas u.c. pakalpojumiem jānodrošina arī sadzīves atkritumu izvešana. Līdz ar to pārvaldnieka pienākums nav nodrošināt dzīvokļa remonta laikā radušos būvniecības un bīstamo atkritumu savākšanu. Remontdarbu veicējam pašam jāparūpējas par radušos būvgružu un bīstamo atkritumu utilizāciju un no saviem līdzekļiem jāsedz radušās izmaksas.
Varianti ir dažādi, tie atkarīgi gan no atkritumu savācējfirmu piedāvātajiem pakalpojumiem konkrētajā pašvaldībā, gan arī no mājas apsaimniekotāja pretimnākšanas.
Ja paredzēti plašāka apjoma remontdarbi un zināms, ka atkritumu būs daudz, ir vērts padomāt par būvgružiem speciāli paredzēta konteinera pasūtīšanu. Kad konteiners būs piepildīts, firma ieradīsies ar savu transportu un nogādās to izgāztuvē vai pārstrādes vietā. Ir uzņēmumi, kas piedāvā arī speciālus maisus un savākšanu ar kausu – būvniecības atkritumus var kraut kaudzē, uzņēmums ieradīsies ar speciālu transportu un tos savāks. Atsevišķi uzņēmumi ir gatavi braukt pakaļ arī nelielam būvgružu daudzumam, vien jārēķinās, ka pakalpojums nebūs lēts.
Savukārt, ja remontdarbi nav bijuši apjomīgi un nomainīts tikai, piemēram, virtuvē logs un durvis, radušos būvgružus var arī personīgi nogādāt pie kāda no uzņēmumiem, kurš nodarbojas ar būvgružu savākšanu un utilizāciju. Tas arī izmaksās lētāk nekā firmas izsaukšana uz mājām.
"Logu stiklus stiklam paredzētajos konteineros mest nedrīkst."
Sākot remontdarbus, der pakonsultēties ar mājas apsaimniekotāju par iespējām būvgružu savākšanai. Var gadīties, ka pārvaldnieks arī ieplānojis veikt remontdarbus vai arī tie plānoti kādā citā dzīvoklī un kooperējoties būvgružu savākšanas izmaksas sanāks zemākas. SIA "Pārvaldnieks 24" valdes loceklis Artis Zariņš par situāciju apsaimniekotajos īpašumos stāsta: "Ja dzīvokļu īpašnieki griežas pie mums un ir gatavi sadarboties, jautājumu risinām kompleksi, lai būtu izdevīgāk dzīvokļa īpašniekam. Piemēram, noorganizējam konteineru būvgružiem, sarīkojam talku un iztīrām bēniņu, pagrabus. Remontdarbu veicējam šādā gadījumā jāmaksā tikai daļa summas par būvgružu izvešanu. Situācijas mēdz būt dažādas."
Tomēr ne visi remontdarbu veicēji rīkojas godprātīgi, ir tādi, kas radušos atkritumus samet sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā vai, labākajā gadījumā, sakrauj kaudzē pie konteineriem. Šādās situācijās izmaksas par būvgružu izvešanu nākas segt īpašuma apsaimniekotājam. Tomēr, kā norāda A.Zariņš: "Katrā mājā, ja ir izveidota laba pārvaldīšanas sistēma, ir zināms, kas notiek. Ir zināms, kur notiek remonts, tāpat paliek pēdas, ir trokšņi. Ir negodīgi iedzīvotāji, kas pasaka, ka atkritumi nav viņu. Mēs cenšamies visu nokārtot ar atklātību un taisnīgumu, tad rezultāts ir pozitīvs. Neesam ieinteresēti "karot" ar dzīvokļu īpašniekiem, tas tikai negatīvi noskaņo pret pārvaldnieku."
Nedrīkst aizmirst arī par bīstamajiem atkritumiem. Ja uz izmantotā līdzekļa ir attēlots kāds to šiem simboliem, iepakojumu nedrīkst mest kopā ar būvgružiem vai sadzīves atkritumiem, un tas jānodod tiem speciāli paredzētās vietās. Piemēram, rīdziniekiem bez maksas ir iespēja nodot sadzīves bīstamos atkritumus – eļļas, eļļas filtru atkritumus, laku un krāsu atkritumus, dzīvsudraba atkritumus, dienasgaismas lampas, organiskos šķīdinātājus, neizlietotos ārstnieciskos preparātus, ķimikālijas, izlietotās baterijas, piesārņoto taru, nolietoto elektrotehniku un tās sastāvdaļas.
Remontdarbu laikā radušos sadzīves bīstamos atkritums Rīgā var nodot šādās vietās:
Pieņemšanas punkti atvērti katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Konteinera atslēga atrodas pie DUS operatora.
Arī būvniecības atkritumus jāšķiro
Remontdarbu laikā der pievērst uzmanību, kādi materiāli tiek mesti ārā. Varbūt daļa no tiem ir utilizējama mājas apstākļos, piemēram, ar ķīmiskām vielām neapstrādātus dēļus var sadedzināt. Turklāt būvniecības atkritumu savācējfirmas nosaka, kādi materiāli nevar atrasties starp nododamajiem būvgružiem. Turklāt, nododot jau sašķirotus būvgružus (betons, ķieģeļi, apmetums u.c.), izmaksas būs mazākas, attiecīgi jauktu būvgružu – lielākas.
Pirms darbu uzsākšanas der pakonsultēties ar būvgružu savācējiem. Tie labprāt sniegs padomus, kā labāk atkritumus sašķirot, un atradīs labāko risinājumu to savākšanai.
Īpašumā nelegāli būvgruži
Negodprātīgā sabiedrības daļa mežos, ceļmalās un citās neatļautās vietās mēdz izmest ne tikai sadzīves atkritumus. Ir arī tādi, kuri nekaunīgi pēc remonta būvgružus sastūķē maisā un aizved uz tuvējo pļavu vai mežiņu. Reizēm var novērot pat vēl briesmīgākas ainas – kaudzes ar būvgružiem, kuras redzams, ka nav radušās vienā dienā.
Kaudzes ar būvniecības atkritumiem ne tikai bojā ainavu, bet arī var nodarīt kaitējumu videi un cilvēkiem. Vides piesārņošana ar atkritumiem ir sodāma, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantu par piegružošanu ar atkritumiem fiziskām personām uzliek naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, ar vai bez pārkāpuma izdarīšanai izmantotā transportlīdzekļa konfiskācijas. Savukārt juridiskām personām sods par šādu rīcību ir 350 līdz 2900 eiro, ar vai bez pārkāpuma izdarīšanai izmantotā transportlīdzekļa konfiskācijas.
"Remonta laikā radušos būvgružu utilizācija jāveic par saviem līdzekļiem."
Ja īpašumā ierīkota šāda nelegāla atkritumu izgāztuve, saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu tās īpašniekam par saviem līdzekļiem būs jāveic vietas sakopšanas darbi. Likuma 15.pants nosaka – zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek prettiesiski novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi tam neparedzētā vietā, nodod tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, sedz šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no šo atkritumu radītāja. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šis attiecīgo atkritumu radītājs.
Komersantiem ir saistoši šogad pavasarī pieņemtie MK noteikumi Nr.199 "Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība".
