Pagalmā vai piemājas teritorijā nepieciešams nocirst koku – kā rīkoties?

Kārtību koka ciršanai ārpus meža nosaka MK noteikumi Nr.309. Vairākas pašvaldības ir izdevušas arī saistošos noteikumus, kuri regulē pašvaldības teritorijā koku ciršanu ārpus meža.

Kad nepieciešama pašvaldības atļauja?

Noteikumi paredz, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem. Tomēr ir gadījumi, kad nepieciešama konkrētās pašvaldības atļauja koka nociršanai. Atļauja nepieciešama, ja koku cērt:

• pilsētas un ciema teritorijā;
• īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
• teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;
• parkā;
• kapsētā;
• alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
• gar valsts un pašvaldību ceļiem;
• virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;
• Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
• vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;
• kad koki 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši MK noteikumu Nr.309 1.pielikumam.

MK noteikumu 5.punkts paredz izņēmumus, kad pašvaldības atļauja nav nepieciešama koku ciršanai iepriekšminētajās teritorijās. Izņēmums neattiecas uz kokiem, kuri 1,3 metru augstumā sasnieguši noteikto apkārtmēru. Bez vietējās pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

• augļu kokus;
• kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
• kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
• kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība.

Savukārt aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamas augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

Kad koku drīkst cirst

Saskaņā ar MK noteikumiem pilsētas un ciema teritorijā kokus nedrīkst cirst no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam. Izņēmums ir MK noteikumu Nr.309 5.punktā minētie gadījumi un situācijas, kad vietējā pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu. Savukārt uz viensētu īpašniekiem neattiecas minētie termiņi – koku drīkst cirst cauru gadu, saņemot nepieciešamās atļaujas.

Ja koks rada draudus, jārīkojas nekavējoties

Situācijās, kad koks apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību un īpašumu un nepieciešama tūlītēja rīcība draudu novēršanai, bīstamo koku drīkst nocirst arī bez pašvaldības atļaujas. Piemēram, pēc vētras koks ir aizlūzis un draud uzkrist mājas jumtam. Šādā gadījumā nocērtamo koku jānofotografē vismaz no trīs skatupunktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas – paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs. Pēc koka nociršanas par šo faktu ir jāinformē vietējā pašvaldība. Koka celmu vismaz piecas darba dienas pēc nociršanas nedrīkst aizvākt, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību. Nav vēlama arī koka stumbra daļu aizvākšana.

"Vidēji mēnesī Rīgā tiek konstatēti 13 patvaļīgi koku ciršanas gadījumi."

Uzņemtās fotogrāfijas ļaus pierādīt, ka nav notikusi patvaļīga koka ciršana un īpašnieks ir rīkojies atbilstoši situācijai un reaģējis uz faktu, ka koks radījis draudus.

Bīstamais koks atrodas kaimiņa īpašumā

Nereti mēdz būt situācijas, kad bīstamais koks atrodas kaimiņa īpašumā. Šādos gadījumos var vai nu personiski sazināties ar kaimiņu un lūgt nocirst koku, vai arī informēt vietējo pašvaldību, kas attiecīgi sazināsies ar koka īpašnieku un lūgs to novākt.

Zemes īpašniekam vai valdītājam jārēķinās, ka var nākties uzņemties atbildību par postījumiem, kuru nodarījis īpašumā esošais koks citām personām. Piemēram, nokaltušais koks nav ticis savlaicīgi aizvākts un uzkritis automašīnai. Kā informē Rīgas domes pārstāve Ilze Žūka: "Saistošajos noteikumos ir norādīts, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums nodrošināt nokaltušu koku, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un bīstamu koku, koki ir ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis, aizlūzis, sašķelts, daļēji sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams koks, nociršanu." Rīdziniekiem jārēķinās: ja netiks reaģēts uz aicinājumu bīstamo koku novākt, tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols.

Par patvaļīgu koka ciršanu sodīs

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu par koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu. Likuma 67.pants nosaka: par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 eiro. Savukārt par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

"Īpašnieka pienākums ir novākt bīstamo koku."

Neskatoties uz likumā paredzēto sodu, notiek patvaļīga koku ciršana. Kā norāda I.Žūka, vidēji mēnesī Rīgā tiek konstatēti apmēram 13 patvaļīgi koku ciršanas gadījumi un vidēji 3 koku bojāšanas gadījumi.

Jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

Atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu nav jāmaksā šādos gadījumos:

• ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;
• cērtot nokaltušu koku;
• cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī MK noteikumu Nr.309 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;
• MK noteikumu Nr.309 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;
• ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;
• ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

Attiecīgi katra pašvaldība pati lemj, kādiem mērķiem izlietot iekasētos līdzekļus par dabas daudzveidības samazināšanu. Rīgas pilsētas būvvaldē informē, ka 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai, savukārt 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes funkciju nodrošināšanai.