Meža ugunsdzēsībai nepieciešams papildu finansējums

Meža ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. Pērn šādi izcēlušies 89% no visiem meža ugunsgrēkiem. Līdz maija sākumam šogad Valsts meža dienests (VMD) ir konstatējis 457 meža ugunsgrēkus ar kopējo skarto meža platību 445,9 hektāri. Ugunsgrēki bieži izceļas apdzīvotu vietu tuvumā vai teritorijās, kuras bieži apmeklē atpūtnieki. Mēdz būt arī ļaunprātīga dedzināšana, savukārt dabas parādību, piemēram, zibens, radīti meža ugunsgrēki izceļas reti. Meža ugunsgrēku rašanās risku palielina sauss un karsts laiks. Ugunsgrēka dzēšanas ilgumu ietekmē ugunsgrēka lielums, meteoroloģiskie apstākļi un dzēšanas darbos iesaistītā tehnika un cilvēkresursi.

Par meža ugunsdzēsību ir atbildīgs VMD

Valsts meža dienesta (VMD) funkcijās saskaņā ar Valsts meža dienesta likumu ietilpst uzraudzīt un veikt meža ugunsdzēsību. Tas nozīmē, ka dienesta uzdevums ir atklāt ugunsgrēka vietu, ierobežot un likvidēt ugunsgrēku un nodrošināt ugunsnelaimes vietas uzraudzību. Meža ugunsgrēku dzēšanā piedalās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VMD, saņemot informāciju par ugunsgrēku, izbrauc uz notikuma vietu un uzsāk ugunsgrēka ierobežošanu un dzēšanu. Savukārt, ja informāciju par meža ugunsgrēku no iedzīvotājiem saņem VUGD, tas informē attiecīgo VMD struktūrvienību. Ja 10 minūšu laikā VUGD neizdodas informēt VMD, tad ugunsdzēsēji izbrauc uz notikuma vietu un uzsāk dzēšanas darbus. Pēc sazināšanās ar VMD un pēc dienesta ierašanās ugunsgrēka vietā VUGD turpmāko ugunsgrēka dzēšanu nodod Valsts meža dienesta pārziņā.

"Valsts teritorijā ir izsludināts meža ugunsnedrošais periods."

2005.gadā Ministru kabinets atbalstīja risinājumu, kas paredzēja no 2011.gada meža ugunsdzēsības funkcijas nodot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Tomēr šī iecere finansējuma trūkuma dēļ netika īstenota. VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja Liene Suveida norāda, ka tālredzīgāk būtu mežu ugunsdzēsības funkciju nodot VUGD, kura darbinieki ir pastāvīgi nodarbināti, apmācīti, fiziski sagatavoti un kuriem ir zināšanas par briesmām un draudiem, kas sagaidāmi ugunsgrēkā. Šāda veida prakse ir lielākajā daļā Eiropas valstu.

Pēc meža ugunsgrēka likvidācijas VMD amatpersona informē attiecīgo meža īpašnieku par pienākumu veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību. Tomēr ne visi meža īpašnieki pilda normatīvajos aktos noteikto pienākumu, līdz ar to VMD jāuzņemas arī ugunsnelaimes vietas uzraudzība, kas kavē dienesta darbinieku citu pienākumu veikšanu. Šobrīd VMD nav mehānismu, kā nodrošināt, lai meža īpašnieki veiktu ugunsgrēka vietas uzraudzības pienākumus.

Ugunsgrēka atklāšanā būtisks cilvēka vērīgums

Meža ugunsgrēku vietas tiek atklātas vairākos veidos – novērojot mežu no ugunsnovērošanas torņiem, patrulējot, saņemot informāciju no aculieciniekiem. Meža ugunsgrēku atklāšanā liela nozīme ir mežziņa vērīgumam gan patrulējot, gan atrodoties ugunsnovērošanas tornī. Kopumā VMD pārziņā atrodas 181 ugunsnovērošanas tornis, virs koku galotnēm pamanītie dūmi ļauj noteikt meža degšanas vietu. Meža ugunsnedrošajā periodā nepietiekamā finansējuma un tehniskā stāvokļa dēļ visus torņus nav iespējams izmantot.

Novērojumi no ugunsnovērošanas torņiem ir viena no galvenajām VMD meža ugunsgrēka atklāšanas metodēm. Šādā veidā tiek atklāti vidēji aptuveni 40% no visiem meža ugunsgrēkiem.

"No ugunsnovērošanas torņiem tiek atklāti 40% ugunsgrēku."

Ugunsnovērošanas torņu metodei ir vairāki trūkumi, torņu dežurantu novērojumus nevar izmantot sliktos laikapstākļos (krēsla, tumsa, migla vai piedūmojums). Dežurants var nepamanīt nelielu uguns avotu. Tāpat savlaicīgu meža ugunsgrēka atklāšanu būtiski ietekmē subjektīvie faktori – cilvēka vērīgums, pieredze, iespējams nogurums u.c. Nelabvēlīgos laikapstākļos, kad ir stiprs vējš, torņu dežurants drošības apsvērumu dēļ nevar uzturēties ugunsnovērošanas tornī. Darba apstākļi tornī karstā vai vējainā laikā ir smagi, jo torņa kabīnē ir paaugstināta temperatūra un tā ir pakļauta svārstībām.

Lielā daļā Eiropas valstu meža ugunsgrēku atklāšanā tiek izmantotas dažādas attālinātas novērošanas metodes. Operatīvai meža ugunsgrēku atklāšanai jebkuros laikapstākļos un jebkurā diennakts laikā VMD paredzējis izveidot attālinātās novērošanas sistēmu. L.Suveida atklāj: "Ar attālinātās novērošanas sistēmu paredzēts aprīkot daļu no ugunsnovērošanas torņiem, izvērtējot riskus un izvēloties stratēģiski svarīgākās vietas." Attālinātās meža ugunsgrēku novērošanas sistēmas izveides uzsākšana ietvertu ugunsnovērošanas torņu aprīkošanu ar elektroniskām kamerām, infrasarkanā starojuma uztvērējiem vai spektrālās skenēšanas ierīcēm, komunikācijas tīkla izveidi datu pārraidei un operatīvās vadības punktu izveidi.

Darbu kavē nepietiekamie resursi

Valsts meža dienesta darbību meža ugunsgrēku dzēšanā apgrūtina cilvēkresursu un atbilstošas tehnikas trūkums. Periodā, kad ir palielināta meža ugunsgrēku izcelšanās iespēja, VMD savas darbības kapacitātes palielināšanai darbā pieņem ugunsnovērošanas torņu dežurantus, meža ugunsdzēsējus, specializētā autotransporta vadītājus un operatīvos dežurantus. Tomēr nepietiekamais finansējums un smagie darba apstākļi kavē nepieciešamo cilvēkresursu piesaisti. Turpmākai sekmīgai meža ugunsgrēku atklāšanai un likvidācijai nepieciešams papildu finansējums ugunsapsardzībā nodarbināto personu atlīdzībai. Papildu līdzekļi nepieciešami jauna specializētā autotransporta iegādei, ugunsapsardzības funkcijas nodrošināšanai izmantoto ēku kapitālajiem remontiem un rekonstrukcijai, kā arī inventāra iegādei.

"Savlaicīgu meža ugunsgrēka atklāšanu ietekmē subjektīvi faktori."

Tuvākajos gados par aptuveni 10% palielināsies VMD uzraugāmās platības, jo zeme, kas pēc juridiskā statusa patlaban nav mežs, atbildīs meža noteikšanas kritērijiem. Attiecīgi šo teritoriju novērošanai nepieciešams papildu finansējums.

Mežos izsludināts ugunsnedrošais periods

Sākot ar 17.aprīli, visā Latvijas teritorijā ir izsludināts meža ugunsnedrošais periods. Tas nozīmē, ka stājas spēkā vairāki ierobežojumi. Līdz ar to mežu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ugunsnedrošajā laikā jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā. Ugunsnedrošā laika posma beigu datums pagaidām nav zināms, tas tiks noteikts rudenī, izvērtējot situāciju.

Ugunsdrošības prasības mežos noteiktas Ugunsdrošības noteikumu 4.daļā. Ugunsnedrošajā periodā mežā aizliegts:

• kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
• atstāt ugunskurus bez uzraudzības; ugunskura vietu drīkst atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;
• nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;
• veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;
• medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;
• braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;
• ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
• bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

Ugunsnedrošajā laikposmā mežā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespēju un to izcelšanās gadījumos varētu ugunsgrēkus sekmīgi nodzēst un samazināt to sekas, mežu īpašniekiem ir jāveic vairāki profilaktiski pasākumi, kas noteikti Ugunsdrošības noteikumu 31.punktā.