SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
27. jūnijā, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
6
6

Kas jāzina, meža zemi pārveidojot citā zemes lietošanas veidā

Vidēji gadā tiek atmežota 385 ha liela teritorija.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

2013.gadā stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr.889, kas būtiski mainīja kārtību meža zemes pārveidošanai citā zemes lietošanas veidā. Iepriekš lietotais termins "meža zemes transformācija" tajos ir aizstāts ar terminu "atmežošana". To definē Meža likuma 1.pants, nosakot, ka atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

LV portāls skaidro, kas jāzina un jāņem vērā, ja nolemts veikt atmežošanu.
īsumā
  • Platību atmežo, ja tas nepieciešams: būvniecībai; derīgo izrakteņu ieguvei; lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai; īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.
  • Pirms atmežošanas jāsaņem kompetentās institūcijas administratīvais akts.
  • Valstij jāmaksā kompensācija par oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos; par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos.
  • Atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu.

Kādos gadījumos drīkst veikt atmežošanu?

Gadījumi, kādos veicama atmežošana, minēti Meža likuma 41.pantā. Platību atmežo, ja tas nepieciešams:

  • būvniecībai;
  • derīgo izrakteņu ieguvei;
  • lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai;
  • īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

Valsts meža dienesta (VMD) Mežsaimniecības daļas speciālists Gvido Kaufelds norāda, ka biežākie atmežošanas mērķi ir būvniecība (individuālo dzīvojamo māju apbūve, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūve, satiksmes infrastruktūras objektu apbūve), derīgo izrakteņu ieguve un lauksaimniecības zemes ierīkošana.

"Atmežošana nerada pamatu bažām par apdraudējumu ekosistēmai."

Teritorijas atmežošanu drīkst veikt persona, kurai ir izdots kompetentās institūcijas administratīvais akts, kas piešķir tiesības veikt minētās darbības. Iecerētās būvniecības gadījumā vai plānojot ierīkot mežā lauksaimniecībā izmantojamu zemi, institūcija, kura izdod administratīvo aktu, ir vietējā pašvaldība (būvvalde). Ja mežā plānots veikt derīgo izrakteņu ieguvi, par institūcijas akceptu šajā gadījumā uzskatāms saskaņā ar MK noteikumiem "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" izstrādāts un ar Valsts vides dienestu saskaņots Derīgo izrakteņu ieguves projekts.

Atmežošanai paredzētajam mežam jābūt veiktai meža inventarizācijai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi".

Par atmežošanu jāmaksā kompensācija

Ministru kabineta noteikumi Nr.889 paredz, ka darbu veicējam, atmežojot zemi, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs, valstij jāmaksā kompensācija. Šī kompensācija jāmaksā par oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos; par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos. Ieskaitīto kompensāciju izmanto mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Kompensācijas noteikšanas kritērijus, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību".

Aprēķinot valstij maksājamo kompensāciju, vērā tiek ņemta atmežojamā platība, vidējās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas un vairāki koeficienti, kas uzskaitīti minētajos MK noteikumos.

"Atmežošana visbiežāk tiek veikta būvniecības vajadzībām. "

Atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot (sējot vai stādot) mežu, izņemot plantācijas mežu. Šajā gadījumā meža ieaudzēšanai paredzētajai zemei jābūt attiecīgās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā. Meža ieaudzētājs pats var izvēlēties jaunajam mežam paredzēto vietu. Jāņem vērā, ka ieaudzētā meža platībai jābūt vismaz tikpat lielai kā atmežošanai paredzētai platībai, bet ne mazākai par 0,1 hektāru.

Iespēja kompensēt atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos, iestādot mežu, ir kopš 2013.gada. Līdz tam MK noteikumi paredzēja personai atlīdzināt valstij transformācijas dēļ nodarītos zaudējumus. Iestādot mežu, atmežošanas veicējiem ir iespēja samazināt valstij maksājamo ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensācijas summu. VMD norāda: laika posmā no 2013.gada līdz šī gada vidum oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanās kompensēta ar meža ieaudzēšanu 100 ha platībā.

Lai aprēķinātu valstij kompensācijā maksājamo summu, jāiesniedz pieprasījums Valsts meža dienestā. Pieprasījumā jānorāda:

  • atmežojamās platības zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformācija;
  • atmežojamās platības atrašanās vieta;
  • atmežojamo platību sadalījums pa meža nogabaliem;
  • atmežošanas mērķis.

Pieprasījumam klāt jāpievieno mērnieka izgatavots atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns un, ja paredzēts kompensēt atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos, informācija par kompensējamās mežaudzes platību un ieaudzēšanas vietu.

Pēc pieprasījuma saņemšanas Valsts meža dienests desmit darba dienu laikā aprēķinās kompensācijas apmēru. Kompensācija ir jāsamaksā:

  • pirms kompetentā institūcija izdevusi administratīvo aktu, kas piešķir tiesības veikt būvniecību vai tiesības mežā ierīkot lauksaimniecībā izmantojamu zemi;
  • pirms saņemts koku ciršanas apliecinājums (ja nepieciešama koku ciršana);
  • pirms atļauto darbību uzsākšanas, kuru rezultātā platība tiek atmežota (ja koku ciršana nav nepieciešama), ja mežā plānots veikt derīgo izrakteņu ieguvi vai MK noteikumu Nr.889 20.punktā minētajā gadījumā.

Savukārt, ja atmežošana ir veikta, bet kompensācija nav samaksāta, Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošana

Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, paredz MK noteikumi Nr.118 "Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz atļauju tās ierīkošanai".

Lauksaimniecības zemes ierīkošana ir atļauta teritorijās, kas Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā nav reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Ja lauksaimniecības zemi paredzēts ierīkot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jāievēro normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo un individuālo aizsardzību un izmantošanu noteiktie ierobežojumi un apsaimniekošanas un izmantošanas nosacījumi.

Atļauju lauksaimniecības zemes ierīkošanai izsniedz vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas meža īpašums vai tiesiskais valdījums, kurā paredzēta lauksaimniecības zemes ierīkošana. Vietējā pašvaldība septiņu darba dienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izvērtē lauksaimniecības zemes ierīkošanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Pašvaldībai savu atzinumu sniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde un Valsts meža dienests par lauksaimniecības zemes ierīkošanas atbilstību dabas un vides aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Valsts meža dienests sniedz atzinumu par lauksaimniecības zemes ierīkošanas atbilstību meža apsaimniekošanas un izmantošanas reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

"Zaudējumi kompensēti ar meža ieaudzēšanu 100 ha platībā. "

Ja iepriekšminēto institūciju atzinumi ir pozitīvi, pašvaldība informē lauksaimniecības zemes ierīkotāju par nepieciešamību iesniegt ierīkojamās lauksaimniecības zemes (atmežošanas platības) izvietojuma plānu, kuru jāizgatavo mērniekam atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem. Pēc plāna saņemšanas tiks aprēķināta valstij maksājamā kompensācija. Pēc maksājuma veikšanas pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas (administratīvā akta) izdošanu. Izsniegtā atļauja būs derīga trīs gadus, un šajā termiņā veicama atmežošana. Nepieciešamības gadījumā atļauju var pagarināt vēl uz trim gadiem.

Lauksaimniecības zemes ierīkošana apvidū uzskatāma par pabeigtu, kad Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra datu aktualizāciju ir aktualizējusi zemes vienības kadastra datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Atmežošana nerada draudus ekosistēmai

VMD norāda, ka pēdējos gados atmežotajām platībām nav vērojama tendence palielināties. Vidēji gadā tiek atmežota 385 ha liela teritorija un realizēto procesu (gadījumu) skaits valstī vidēji gadā ir 390. G.Kaufelds piebilst, ka atmežojamās platības ir svārstīgas, jo to ietekmē dažādi faktori, tostarp ekonomiskā situācija valstī.

Vai atmežošana var radīt kaitējumu Latvijas ekosistēmai? VMD speciālists G.Kaufelds paskaidro: "Atmežošanas ietekme uz citu procesu fona, piemēram, saimnieciskā darbība mežā – koku ciršana, ir niecīga un nebūtiska, tāpēc nav pamata bažām par ekosistēmas apdraudējumu."

Pēdējos gados vērojams meža zemju platības pieaugums. To sekmējis kopš 2008.gada meža zemes īpašniekiem pieejamais valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā neizmantoto zemju un krūmāju apmežošanai (meža ieaudzēšanai) un ieaudzēto platību kopšanai. Piemēram, 2010.gadā lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs mežs ieaudzēts 5,1 tūkstoša hektāru platībā, pērn – 1,5 tūkstoši hektāru platībā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU