SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
08. janvārī, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
5
5

No lauksaimniecības zemes par mežu

Ar 2015.gada 1.janvāri par Meža likuma objektu ir kļuvusi citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 ha un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz 5 m un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Ar 1.janvāri spēkā stājušies grozījumi Meža likumā, kas maina līdzšinējo kārtību apauguma novākšanā tajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kurās izveidojusies mežaudze. Par mežu kļuvušas arī nereģistrētas meža platības.

Lauksaimnieku vidū radies satraukums, ka jaunās normas ierobežos zemes rekultivāciju. Grozījumu autori norāda, ka jaunais regulējums neuzliek būtisku administratīvo slogu un neierobežo zemes atgriešanu lauksaimnieciskai ražošanai. Par to, kāda ir jaunā kārtība un kas jāņem vērā zemes īpašniekiem, lasiet LV portāla skaidrojumā.
īsumā
  • Par Meža likuma objektu kļuvusi zeme, kas atbilst likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktam.
  • Grozījumi neattiecas uz krūmāju platībām un platībām, kurās ieauguši atsevišķi koki.
  • Mežaudzi vēlams reģistrēt kā plantāciju mežu, ja zemi plāno atgriezt lauksaimnieciskā ražošanā.
  • Ja "jaunajā mežā" nav paredzēts veikt nekādas darbības, to nav obligāti jāreģistrē kā mežu.

Tika dots laiks lauksaimniecības zemes sakārtošanai

Ja jūsu īpašumā ir zeme 0,5 ha un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz 5 m un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, tad ar 2015.gada 1.janvāri šī zeme, saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu ir kļuvusi par minētā likuma objektu. Līdz šī gada sākumam lauksaimniecības zemē (kā tāda tā reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā), uz kuras dabā bija izveidojusies mežaudze, kas atbilda Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktam, kokus cirta, ievērojot normatīvos aktus par koku ciršanu ārpus meža. Kopš 1.janvāra šādās teritorijās ir jāievēro Meža likuma prasības, jo tās uzskatāmas par mežu.

Grozījumi neattiecas uz krūmāju platībām un platībām, kurās ir ieauguši atsevišķi koki, kā arī platībām, kurās koki nav sasnieguši 5 m augstumu vai kopējā platība ir mazāka par 0,5 ha. Šajās teritorijās koki cērtami saskaņā ar MK noteikumiem Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".

"Jaunā kārtība mazinās atšķirību starp mežu platībām de jure un platībām de facto."

Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu platībām de jure (zemes lietošanas veids kadastrā – cits) un platībām de facto (zemes lietošanas veids dabā – mežs). Saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp meža platībām de jure un de facto ir ap 260 000 ha, no tām 130 000 ha platībā mežaudzes jau līdz 2015.gada 1.janvārim atbilda Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktam.

Situācija, kad dokumentācijā īpašumam ir viens zemes lietošanas veids, bet dabā cits, radīja problēmas pašvaldību teritoriju plānojumā. Kā piemēru ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols min gadījumus, kad tika ieplānota apbūves zona, vadoties no teritoriju plānojuma, bet dabā reāli bija mežs.

Līdz grozījumu izdarīšanai veidojās situācijas, kad zemes īpašnieki netīši pārkāpa Meža likumu – uzsāka koku ciršanu bez saskaņošanas un atbilstošu atļauju saņemšanas, kā rezultātā tika sodīti. Šādas situācijas veidojās, jo nebija noteikti konkrēti kritēriji, kad zemes apsaimniekošanā jāsāk ievērot Meža likums.

Grozījumi Meža likumā tika izdarīti jau 2012.gadā, un zemes īpašniekiem tika dots trīs gadu periods, lai līdz 2015.gada 1.janvārim pieņemtu lēmumu par turpmāko zemes apsaimniekošanas mērķi un sakārtotu informāciju par saviem īpašumiem. ZM norāda, ka daudzi zemes īpašnieki šajā laika periodā pieņēmuši attiecīgu lēmumu – savas zemes atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.

"Lauksaimniekiem tika doti 3 gadi galīgā lēmuma pieņemšanai."

Lauksaimniecības zemi, kura atbilst Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta kritērijiem un faktiski ir kļuvusi par mežu, bet tajā nav paredzēts veikt nekādas darbības, tūlīt pēc 1.janvāra nav obligāti jāreģistrē par mežu, galīgo lēmumu var pieņemt vēlāk. Savukārt zemes īpašniekiem, kuru platības kļuvušas par Meža likuma objektu un tajās plānots veikt kādas darbības, piemēram, lauksaimniecības zemē nocirst kokus un zemi uzart, lai to varētu izmantot lauksaimnieciskā ražošanā, teritorijas jāreģistrē Meža valsts reģistrā kā mežs. Pēc reģistrēšanas plānotās darbības var veikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

ZM norāda, ka fiksēt dabā izveidojušos mežaudzi var, veicot meža inventarizāciju vai iesniedzot Valsts meža dienestam (VMD) pārskatu par meža ieaudzēšanu. A.Ozols paskaidro: "Ja īpašumā jau ir mežs, neatkarīgi no tā, vai tas robežojas vai nerobežojas ar "jauno mežu" un tā inventarizācija ir spēkā, var papildināt esošo inventarizāciju. Tas ir vienkāršāk un lētāk."

Pret tiem zemes īpašniekiem, kuri "jauno mežu" nav reģistrējuši līdz 1.janvārim, no VMD puses netiks veiktas kampaņveida darbības zemes lietošanas veidu izmainīšanā. Sakārtot savas zemes lietojuma veidu atbilstoši noteiktajam zemes lietošanas veidam var arī turpmāk.

Jāapseko īpašums

Pirms lieki satraukties par jaunajām prasībām, jāapseko savs īpašums un jānovērtē, vai tas atbilst Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem. Ja pašam trūkst zināšanu vai rodas šaubas, var konsultēties ar speciālistiem un saņemt pakalpojumu no meža inventarizācijas veicējiem, VMD vai arī Meža konsultāciju pakalpojumu centra.

Zemkopības ministrijas speciālisti skaidro, kā pašam noteikt, vai mežaudze atbilst Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktam:

1) jānosaka, vai aizaugušajā teritorijā koku vidējais augstums ir 5 m vai lielāks:

  • ja augstums mazāks par 5 m, teritorija nav Meža likuma objekts;
  • ja augstums ir 5 m un lielāks, pāriet pie 2.punkta;

2) jānosaka, vai aizaugušās teritorijas platība ir 0,5 ha vai vairāk:

  • ja platība mazāka par 0,5 ha, teritorija nav Meža likuma objekts;
  • ja platība ir 0,5 ha vai vairāk, pāriet pie 3.punkta;

3) jānosaka, vai mežaudzes šķērslaukums atbilst minimālajam šķērslaukumam vai ir lielāks par to:

  • jānosaka valdošā koku suga (kuras koku sugas koki ir pārsvarā);
  • jānosaka mežaudzes vidējais augstums (ja nevar citādi – novērtē aptuveni, kurš koks raksturotu vidējo augstumu, nozāģē to un nomēra);
  • jānosaka vidējais koku skaits uz hektāru mežaudzē.

Pēc valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma nosaka, vai mežaudzes šķērslaukums atbilst minimālajam šķērslaukumam vai ir lielāks par to. Ja vidējais koku skaits uz hektāru ir mazāks par 1.tabulā minēto Nmin, teritorija nav Meža likuma objekts.

Ja vidējais koku skaits uz hektāru atbilst tabulā minētajam Nmin vai ir lielāks par to, teritorija ir Meža likuma objekts.

1.tabula. Mežaudzes minimālajam šķērslaukumam atbilstošais koku skaits

Koku vidējais augstums (m) Valdošā koku suga
priede egle un citi skuju koki, izņemot priedi bērzs, liepa apse, melnalksnis, baltalksnis ozols, vīksna, goba, kļava, dižskābardis, skābardis osis
Nmin Ksk Nmin Ksk Nmin Ksk Nmin Ksk Nmin Ksk Nmin Ksk
5 1500 7,5 1400 7 1300 6,5 1300 6,5 1500 7,5 1500 7,5
6 1400 7 1300 6,5 1300 6,5 1300 6,5 1500 7,5 1500 7,5
7 1400 7 1300 6,5 1300 6,5 1200 6 1500 7,5 1500 7,5
8 1300 6,5 1200 6 1200 6 1100 5,5 1500 7,5 1500 7,5
9 1200 6 1200 6 1200 6 1000 5 1500 7,5 1500 7,5
10 1100 5,5 1200 6 1200 6 900 4,5 1500 7,5 1500 7,5
11 900 4,5 1100 5,5 1000 5 800 4 1500 7,5 1500 7,5

Vidējo koku skaitu uz hektāru var noteikt, pielietojot šādu metodi: paņem 3,99 m garu striķi, kuram vienā galā piesiets mietiņš, to iedur parauglaukuma centrā un saskaita kokus parauglaukumā. Pa diagonāli iziet cauri aizaugušajai platībai un saskaita kokus parauglaukumos, nepieciešamo parauglaukumu skaits noteikts 2.tabulā. Nosaka vidējo koku skaitu parauglaukumā (Ksk) un sareizina ar koeficentu 200; iegūtais rezultāts ir mežaudzes vidējais koku skaits uz hektāru (šķērslaukums).

2.tabula Minimālais mērījumu punktu skaits atkarībā no platības

platība (ha) Mērījumu punktu skaits platība (ha) Mērījumu punktu skaits
< 1,0 4 6,1–7,0 13
1,1–2,0 6 7,1–8,0 14
2,1–3,0 7 8,1–10,0 15
3,1–4,0 9 10,1–15,0 16
4,1–5,0 11 > 15,0 17
5,1–6,0 12    

Vēlams reģistrēt kā plantāciju mežu

Gadījumos, kad zemes īpašnieks plāno "jauno mežu" kādreiz atgriezt lauksaimnieciskai ražošanai, ZM speciālisti izveidojušos mežaudzi iesaka reģistrēt kā plantāciju mežu. Ja īpašnieks vēlas, teritoriju var reģistrēt arī kā mežaudzi, veidojot pilnvērtīgu mežu.

Reģistrējot īpašumu kā plantāciju mežu, tā apsaimniekošana būs atvieglota, jo uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī nav jāmaksā kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to atpakaļ lauksaimniecības zemē.

"Līdz grozījumu izdarīšanai veidojās situācijas, kad zemes īpašnieki netīši pārkāpa Meža likumu."

ZM sagatavojusi MK noteikumu projektu grozījumiem MK noteikumos Nr.118 "Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz atļauju tās ierīkošanai", lai atvieglotu kokiem aizaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Noteikumu projekts paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim pašvaldības izsniegta atļauja lauksaimniecības zemes ierīkošanai mežā nebūs nepieciešama, ja tā tiks ierīkota mežā, kas Meža valsts reģistrā reģistrēts kā plantāciju mežs. Izmaiņas ļaus samazināt administratīvo slogu tiem zemes īpašniekiem, kas vēlēsies atjaunot lauksaimniecības zemi un izmantot to lauksaimnieciskajai ražošanai. Attiecīgi sagatavots arī MK noteikumu projekts grozījumiem MK noteikumos Nr.308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi", lai tie nenonāktu pretrunā ar izstrādāto grozījumu priekšlikumu MK noteikumos Nr.118.

Teorētiski iespējams, ka zemes īpašnieks lauksaimniecības zemi, kura kļuvusi par Meža likuma objektu un nav reģistrēta kā mežs, atgriež lauksaimnieciskā ražošanā (nocērt kokus un uzar), neņemot vērā izmaiņas likumdošanā. Tomēr, kā norāda ZM speciālists A.Ozols: "Mežā neko noslēpt nevar. Pat gadījumā, kad nekas nebūs reģistrēts, kaimiņš dienestam nebūs paziņojis vai dienests nebūs pamanījis, izmaiņas tik un tā būs fiksētas, piemēram, caur ortofoto." Savas neapdomības rezultātā zemes īpašnieks var tikt sodīts.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU