Iegādāties lauksaimniecības zemi kļūs sarežģītāk

Šobrīd ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas juridiskās personas zemi īpašumā var iegūt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas fiziskas un juridiskas personas.

Vietējie lauksaimnieki cer, ka ar likuma grozījumiem ierobežos ārzemnieku iespējas iegādāties Latvijas zemi. Lauksaimnieki neslēpj, ka veiktie grozījumi pilnībā nav attaisnojuši viņu cerības. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Armands Krauze piezīmē: "Izdarītie grozījumi vismaz daļēji piebremzēs ārzemnieku "apetīti". Viņi zinās, ka Latvijā ir sarežģītāka sistēma un ir ierobežojumi. Zemes spekulanti uztvers to kā signālu, ka šī joma vairāk tiek uzraudzīta un netiek pieļautas klajas spekulācijas."

"Izdarītie grozījumi vismaz daļēji piebremzēs ārzemnieku "apetīti"."

Saeimā atbalstu neguva vairākas Ministru kabineta (MK) virzītās izmaiņas likumā, kuras zemnieki vērtēja atzinīgi, piemēram, pirmpirkuma tiesību noteikšana.

Par sākotnējām iecerēm LV portāls ir rakstījis iepriekš – Latvijas lauksaimniecības zeme tikai lauksaimniecības attīstībai.

Definēts, kas ir lauksaimnieciskā darbība

Izdarītajos grozījumos noteikts, kas tiek saprasts ar lauksaimniecisko darbību. Par lauksaimniecisko darbību tiek uzskatīta augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopības produkcijas audzēšana un ražošana, tajā skaitā šīs produkcijas pirmapstrāde un pēcapstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā. Ar lauksaimniecisko darbību tiek saprasta arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī. Lauku tūrisma pakalpojumi ir viesu izmitināšanas pakalpojumi, kas sniegti lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas telpās vai citās pielāgotās telpās, kā arī ar lauku tūrismu saistītie papildu pakalpojumi, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem.

Lai varētu iegādāties zemi, būs jāatbilst vairākiem nosacījumiem

Ar šā gada 1.novembri spēkā stāsies nosacījumi, kuriem būs jāatbilst, lai fiziskas un juridiskas personas varētu iegūt lauksaimniecības zemi (nosacījumi uzskaitīti 28.¹pantā).

Zemi īpašumā varēs iegūt fiziskas personas, kuras atbildīs visiem nosacījumiem:

• reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji Latvijā;
• vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus saskaņā ar Regulu Nr.73/2009 vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu Nr. 1307/2013, vai arī ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai arī ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā (ietvertās prasības attiecībā uz atbilstību regulas Nr.1307/2013 prasībām un attiecībā uz ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas tiks piemērotas no 2015.gada 1.jūlija);
• rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai esošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks trīs gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai esošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;
• likuma 30.¹panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta.

Zemi īpašumā varēs iegūt juridiskas personas, kuras atbildīs visiem nosacījumiem:

• vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus saskaņā ar Regulu Nr.73/2009 vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu Nr.1307/2013, vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem (ietvertās prasības attiecībā uz atbilstību regulas Nr.1307/2013 prasībām un attiecībā uz ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas tiks piemērotas no 2015.gada 1.jūlija);
• rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai esošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks trīs gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai esošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem,
• vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā, vai vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
• var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas;
• likuma 30.¹panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā tās reģistrētas.

Lai iegādātos lauksaimniecības zemi, iepriekšminētajām fiziskajām un juridiskajām personām tā novada pašvaldībā, kura teritorijā atrodas attiecīgā zeme, būs jāiesniedz iesniegums. Iesniegumā būs jānorāda zemes turpmākās izmantošanas mērķi, jāpievieno darījuma akts un dokuments, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā zemi. Attiecīgi pašvaldības komisija pieņems lēmumu par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā. Darījumu ar lauksaimniecības zemi izskatīšanas kārtība stāsies spēkā 1.novembrī.

Varēs iegūt īpašumā līdz 2000 ha zemes

Ar 1.novembri viena fiziskā vai juridiskā persona īpašumā varēs iegūt līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes. Pašvaldībām būs tiesības noteikt vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo platību savā administratīvajā teritorijā, nepārsniedzot 2000 ha. Lauksaimniecības zemes platībā netiks ieskaitīta lauksaimniecības zeme, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem vienotos platības maksājumus likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.

"Nākamgad būs iespējams novērtēt, kā situāciju būs mainījuši likuma grozījumi. "

Vietējie lauksaimnieki gan ir neizpratnē par maksimālo iegādes apjomu, jo tikai dažiem desmitiem saimniecību ir šādas zemes platības, ņemot vērā, ka valstī kopumā ir ap 20 tūkstošiem saimniecību ar daudz mazākām platībām. Pēc viņu domām, optimālais variants būtu bijis noteikt, ka viens lauksaimnieks drīkst iegādāties līdz 500 ha. Šāda lieluma saimniecības ir rentablas un spēj veiksmīgi saimniekot.

Piemājas saimniecības līdz 10 ha

Izdarītie grozījumi, kas stāsies spēkā ar 1.novembri, noteiks izņēmumus darījumos ar lauksaimniecības zemi. Likuma 28.¹panta, 30.¹panta un 30.²panta prasības netiks attiecinātas uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniegs 10 ha fiziskajām personām un 5 ha juridiskajām personām. Tas nozīmē, ka ģimene savas piemājas saimniecības vajadzībām varēs iegādāties līdz 10 ha zemes un tās īpašniekam nebūs nepieciešama nedz atbilstoša lauksaimnieciskā izglītība, nedz jāapliecina, ka zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā, nedz arī jāatbilst pārējām prasībām.

Iepriekšminēto pantu prasības netiks attiecinātas uz

• maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai;
• lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktu;
• darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem;
• lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Likuma 28.¹panta, 30.¹panta prasības netiks attiecinātas uz zemes kopīpašnieku un Latvijas zemes fonda pārvaldītāju.

Zemes noma vismaz uz pieciem gadiem

Daudzi lauksaimnieki apstrādā nomātu zemi un savā veidā atrodas uz "pulvera mucas" – zemes īpašnieks, nomniekam neko nezinot, zemi var pārdot jebkurā brīdī. Likumprojektā, kuru MK nodeva izskatīšanai Saeimā, bija paredzēts, ka nomniekam būtu iespēja uzzināt par ieceri īpašumu pārdot – būtu jāievieto oficiāls paziņojums par zemes pārdošanu. Šī iecere deputātu atbalstu neguva.

"Izdarītie grozījumi nav pilnībā attaisnojuši zemnieku cerības. "

No 1.novembra spēkā stāsies norma – lauksaimniecības zemes nomas līgums jāslēdz rakstveidā vismaz uz pieciem gadiem. Pieci gadi ir salīdzinoši mazs termiņš, lai varētu plānot darbību ilgtermiņā, bet zināms ieguvums tas ir.

Tiks veidots Latvijas zemes fonds

Latvijas zemes fonds tiks veidots ar mērķi nacionālā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecības zemes platību saglabāšanu. Zemes fondu veidos nacionālā līmenī uzkrāta lauksaimniecības zeme.

Likums paredz, ka Latvijas zemes fondu veidos, uzturēs un pārvaldīs MK noteikta institūcija – kapitālsabiedrība. Līdz šā gada 30.decembrim MK jānosaka Zemes fonda pārvaldītājs, kuram sava darbība jāuzsāk līdz nākamā gada 1.jūlijam.

Lauksaimnieku pārstāvis A.Krauze norāda, ka tikai nākamgad būs iespējams novērtēt, kā esošo situāciju ar lauksaimniecības zemi būs mainījuši likumā izdarītie grozījumi – kā tie būs ietekmējuši zemes cenas, cik daudz pašu zemnieki būs iegādājušies zemi un cik daudz ārzemju lauksaimnieki būs izmantojuši šo iespēju.